Austošā Saule

Latviskums. Taisnīgums. Kārtība.

Aculiecinieka pārdomas par 10. maija notikumiem

Nespēdams noskatīties uz Marijas Golubevas un IeM klajo bezdarbību Krievijas agresiju slavinošā pūļa norobežošanā no 1919.g. Uzvaras parka, kurā atrodas “okupantu zīmulis”, ar draugiem un domubiedriem vakar devos iepazīt situāciju uz vietas. Jāatzīst, ka redzētais it nemaz nepārsteidza. Lai arī bijām mierīgi noskaņoti un bez ļauniem nodomiem, nekas neliecināja par šādu īpašību esamību to svinētāju starpā, kas jau atradās tur. Jo pirmo sekunžu laikā manam draugam krāgā ieķērās kāds agresīvs, krieviski runājošs vīrietis, kas centās izraut no rokām Ukrainas karogu. Lieki piebilst, ka darbības pavadīja izteikti rupja leksika. Savukārt man, turot rokās Latvijas karogu, izdevās saklausīt, ka esmu fašists, nacists, nemaz nepieminot citus vārdus, kas ieteica doties krievu karakuģa virzienā. Īsā brīdī mums apkārt nostājās vairāki policisti, kuri centās mūs norobežot no agresīvā pūļa, kas neiedomājamā ātrumā nostājās ap mums, kliegdams un lamādamies.

Jāteic, ka visvairāk pārsteidza šī pūļa arogance un naids, ar kādu tas mūs uzlūkoja. Vairākkārt saņēmām draudus, ka tikšot atkārtots 1945.g. 9.maijs un vairs nebūs ne Latvijas, ne Ukrainas. Skanēja saukļi kā “mēs jūs uzvarēsim!” vai “varam atkārtot!”. Izbrīnīja, ar kādu mieru šie svinētāji varēja vērsties pie policistiem, sakot aptuveni šādus vārdus: “Šī taču ir mūsu valsts, brīva valsts, tāpēc aizvāciet tos karogus.” Jautājums, par kādu valsti tad viņi domāja? Jo šeit nav un nebūs Krievija. Labā ziņa – pārliecinājos par šo cilvēku patieso vājumu, ka viņi ir pagātnes atavisms, no kā sen varējām atbrīvoties, ja ne liberālās divkopienu politikas, vājās nostājas valodas un kultūras jautājumos. Šis atavisms atmirst, bet tik un tā vēl bīstams, tāpēc uzmanāms. Uzmanāms, izraidāms, bet ne integrējams. Es tiešām nesaprotu, kādā iedomu pasaulē dzīvo iekšlietu ministre, kas runā par kaut kādām visu sabiedrību vienojošām vērtībām. Vakar pārliecinājos, ka tādu nav un nevar būt, jo šie cilvēki neapzinās, kur atrodas un no tā izrietošo lomu. Kā var runāt par kaut kādu integrāciju, ja šie integrējamie grib mūs saplosīt gabalos tikai Latvijas un Ukrainas karoga dēļ? Kā var runāt par kopīgām vērtībām, ja man svešā mēlē sola iznīcināt valsti? Ja Golubeva uzstāj uz integrāciju, vienlaikus liekot latviešiem būt tolerantiem, tas nozīmē 5. kolonnas atbalstīšanu, kas ir pretvalstiski. Tas kārtējo reizi atgādina, ka jādomā ne tikai par ārējo ienaidnieku, kas šobrīd ir skaidrāks nekā jebkad agrāk, bet arī par iekšējiem draudiem, kas, domāju, arī ir nepārprotami.

Vakardiena kārtējo reizi pierādīja, ka M. Golubeva nespēj pienācīgi pildīt savus pienākumus un viņas uzskati, kā arī bezdarbība ir valsts drošību apdraudoši. Protams, paldies policistiem, kas mūs sargāja no tā dzērāju, aurotāju un infantilo muļķu bara, bet problēma ir augstākās komandķēdēs, jo policija lika atkāpties mums, nevis svinētājiem. Tāpēc uzstāju uz iekšlietu ministres demisiju un ceru, ka tas tiks sadzirdēts!

Edvarts Krusts

Dalies:
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on whatsapp
WhatsApp

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.