TikTok un Rietumu demoralizācijas plāns
Kurš gan nav dzirdējis par TikTok? Šķiet, ka šī aplikācija, kura mēnesī piesaista vairāk kā miljardu aktīvo lietotāju, popularitātē jau sen pārspēj tādus sen zināmus sociālo mediju gigantus kā Facebook, Instagram un Twitter. Pavisam nesen tiktok.com pat pārspēja google.com kā globāli apmeklētākais saits. Turklāt, kā bieži uzsver paši TikTok entuziasti, iepriekš minētās aplikācijas ir domātasFortsett å lese
Astras klātbūtne
Gunārs Astra nav miris, bet gan dzīvo. Kā tas ir iespējams? Vai tad pīšļi jau raušas ārā no zemes? Kā labi parāda nesenais tracis ap Astras pieminekļa atklāšanu, viņa dzīve, vārdi, darbi un piemiņa, pats cilvēks kā simbols joprojām spēcīgi iedarbojas uz nereti aizmāršīgo latviešu tautu, kuras pārstāvji brīžiem mēdz vispār aizmirst, ka latvieši irFortsett å lese
Džefrijs Epstīns – sava laika gara iemiesojums
Šķiet, ka Džefrija Epstīna stāstam ir pielikts punkts, vismaz daudzi to vēlētos. Citi vairāk, citi mazāk. Bet, un to jūs varat pajautāt arī sev, kas patiesībā bija Džefrijs Epstīns? Kas jums par viņu ir zināms? Atbildes varētu sniegt dažādas, bet visas, savā ziņā, būtu patiesas. Džefrijs Epstīns bija Volstrītas finanšu ģēnijs, filantrops, zinātnes entuziasts, talantīgsFortsett å lese
Garās nakts svētki III
*** Ko brīvība sauc Brīvība vislabāk izskatās rudenī drēgnā, Kad košas lapas pa kanālu slīd lēnām Un cielavām nav laika palikt mēmām. Vai jūs jūtat, kā tā sauc, No trim zelta zvaigznēm tā kauc, Ka pat dakstiņi jumta korēs klaudz: “Stāvi – Kā klints ar spītu, Stāvi – Un nelokies līdz arFortsett å lese
Garās nakts svētki II
*** Dziedi, putniņ, dziedi Par plūdiem, par salu Par vēl vienu pasaules galu Dziedi, putniņ, dziedi Un varbūt es pat klausīšos Varbūt dejā laidīšos Varbūt raudāšu es no prieka Jo redzu tik daudz un tomēr ne nieka Liekas jau, ka rudenī viss mirst Bet kas tā par skaistu izrādi ir, Kad rudens lapasFortsett å lese
Etnofobija un etnocentrisms
Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu paraudzīties uz reālāku problēmu – etnofobiju. Etnofobija ir iracionālas bailes no savas tautības. Šīm bailēm ir vispārzināmas retoriskās izpausmes – savu līdztautiešu noniecināšana, nacionālo vērtību apsmiešana, stereotipi pašam par savu tautību (piemēram,Fortsett å lese
Garās nakts svētki
“Runājot par pasaules galu” Runājot par pasaules galu Ne nāvi es vēlu, Bet atdzimšanu Dziedot mīlas dziesmas naktī Ne tumsu es slavinu, Bet Sauli, kas ausīs Protams, dārgā, nakts ir auksta un gara Bet koki un zvaigznes mūs sargā Mums baidīties iemesla nava Mēs esam Dievu bērni, kas ārpus laika dzimuši ArFortsett å lese
Leonīds Ragozins — Krievijas “opozīcijas” žurnālists Latvijā un Kremļa lakstīgala
Starptautiskās izlūkošanas apvienības “InformNapalm” brīvprātīgie periodiski pievērš uzmanību Krievijas informācijas operācijām, dezinformācijas avotiem, viltojumiem un manipulācijām. Ievērojamu daudzumu ziņu par slēptām Krievijas informācijas kara metodēm un ietekmes paņēmieniem uz Ukrainas un ārzemju auditoriju deva SurkovLeaks (bijušā Putina palīga Vladislava Surkova un viņa aprindu e-pasta ziņu publicēšana), EgorovaLeaks (“Doņeckas Tautas Republikas” teroristu dienesta informācijas nopludinājums parFortsett å lese
Spalva un zobens
Nāciju likteņus veido zobena un spalvas savienība. Bez karavīriem, kas ir gatavi atdot savas dzīvības par savu tēvzemi, neviena nācija nav izcīnījusi valsti – vai to noturējusi. Bet karavīrus mudina ideāls, ko veido nācijas rakstnieki, kas vēlāk arī iemūžina karavīru varoņdarbus. A. Čaka “Mūžības skartie”, A. Grīna “Dvēseļu putenis”, neskaitāmi citi dzejnieki, kā arī māksliniekiFortsett å lese
Progresīvisms pret realitāti
Vārds “progresīvs” skan skaisti… vismaz tiem, kam nav ne padomju dzīves pieredzes, ne zināšanas par 20. gadsimta asiņainākās ideoloģijas saukļiem. Mēs pamazām atgriežamies idiotisko saukļu pasaulē, kurā nekritiski tiek pieņemtas visdīvainākās idejas, kamēr vien tās tiek novadītas no starptautiskajiem varas centriem. Ielaisties diskusijās par šīm idejām nozīmē leģitimizēt šo procesu. Tādas idejas kā “balto privilēģija”,Fortsett å lese
