Padoties nedrīkst!
Iedomājieties situāciju – atrodaties tramvajā un redzat, ka blakus stāvošam cilvēkam pietuvojas laupītājs, draud un cenšas tam atņemt naudas maku, klēpjdatoru u.c. personīgās mantas, vienlaikus apdraudot tā dzīvību. Tomēr tā vietā, lai cietušajam palīdzētu atvairīt agresiju un nosargāt savu īpašumu, vērotāji aicina būt diplomātiskam un apmierināt noziedznieka prasības, citādi tas varot kļūt agresīvs arī pretFortsett å lese
Aculiecinieka pārdomas par 10. maija notikumiem
Nespēdams noskatīties uz Marijas Golubevas un IeM klajo bezdarbību Krievijas agresiju slavinošā pūļa norobežošanā no 1919.g. Uzvaras parka, kurā atrodas “okupantu zīmulis”, ar draugiem un domubiedriem vakar devos iepazīt situāciju uz vietas. Jāatzīst, ka redzētais it nemaz nepārsteidza. Lai arī bijām mierīgi noskaņoti un bez ļauniem nodomiem, nekas neliecināja par šādu īpašību esamību to svinētājuFortsett å lese
Iekšlietu ministrei pēdējais brīdis saņemties
Iekšlietu ministre Marija Golubeva savu darbu amatā uzsāka ar daudzos neizpratni raisošā jēdziena “naida noziegumi” piesaukšanu. Tie būšot galvenie noziegumi, ko apkarot, lai sabiedrībā panāktu līdztiesību un taisnīgumu starp visiem cilvēkiem. Tomēr atgādināšu, ka krimināllikumā tāds formulējums kā “naida noziegums” nepastāv, tāpēc ministre to izdomājusi pati un definējusi šādi: “Naida noziegums ir krimināli sodāms nodarījums,Fortsett å lese
Krievija nevar mainīties
Reiz jāpārtrauc bezjēdzīgās diskusijas, ka pie kara Ukrainā ir vainīgs tikai Putins un bez viņa Krievija būtu normāla, demokrātiska valsts. Tas tā nevar būt, un to pierāda vēsturiskā pieredze, kas apliecina Krievijas nemainīgo dabu vismaz kopš Ivana Briesmīgā laikiem. Pirmkārt, kā jau vairākkārt rakstīts, plašas Krievijas teritorijas veido iekarojumi uz citu tautu zemju rēķina. NeviendabīgaFortsett å lese
Kremļa imperiālisms un tolerances vīruss
Krievija kārtējo reizi apliecinājusi savu būtību, iebrūkot Ukrainā. Putins un Kremļa ideologi noliedz ukraiņu kā tautas esamību un Ukrainas valstiskumu, tādējādi uz propagandas altāra upurējot vairāku gadsimtu Kijevas krievzemes vēsturi. Un tomēr – Latvijā un citviet Rietumos netrūkst noderīgo idiotu, kas Krieviju vēl tagad dēvē par nacionālu valsti un konservatīvo vērtību bastionu. Turklāt caur toFortsett å lese
Nepadarītie darbi
Reģējot uz Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, 24. februārī publicējām 10 nekavējoši izpildāmas prasības valsts vadītājiem. Prasības, kas izriet no latviešu un Latvijas nacionālajām interesēm. 10 punkti, kas ir absolūti pašsaprotami nacionāli domājošai sabiedrības daļai, turklāt vairāki no tiem tik dabiski, ka tādiem nevajadzētu būt politiskās dienaskārtības jautājumos vēl 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas. 10Fortsett å lese
Masu neziņas līdzekļi II
Nesen tviterlenti satricināja ziņa, ka Latvijas sabiedrības uzticība sabiedriskajam medijam ir rekordzema. Jaunā Latvijas Radio redaktore Anita Brauna pat nebaidījās nievāt par “trampistiem” tos, kas atļaujas norādīt uz acīmredzamiem sabiedriskā medija nekompetences piemēriem. Šoreiz nevēlos aprunāt A.Braunu, bet fakts, ka medija satura patērētājiem tiek piekarināta to pārliecību nievājoša birka, nav savienojams ar žurnālista profesionālo ētiku,Fortsett å lese
Nemeklēt “laimes lāci”
Atskatoties uz nesenajiem Gobzema sasauktajiem protestiem, neviļus nāk prātā teiciens par Ļeņinu, kurš 1917.g. ieradās Krievijā un paņēma rokās zemē nomesto varu. Protams, tā laika situāciju nevar salīdzināt ar šodienas problēmām, bet pamatprincipi ir nemainīgi. Proti, sabiedrība ir neapmierināta ar varu, atrodas opozicionāri “laimes lāči”, kas norāda uz tās problēmām un gūst atbalstu no šīsFortsett å lese
Harijs Tumans: neomarksistu cīņas mērķis ir tradicionālās pasaules pilnīga sagrāve
Edvarts Krusts intervē Hariju Tumanu – Vēstures zinātņu doktoru un LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Edvarts Krusts: Kā Jūs raksturotu to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē? Kā nokļuvām šajā situācijā, kad notiek dažādu sabiedrisko organizāciju uzbrukumi tradicionālajām, kristīgajām vērtībām, atsevišķu tautu unikalitātes pārkausēšana multikulturālismā? Harijs Tumans: Šis jautājums jāskata kopējā kontekstā. Šodien notiekFortsett å lese
Masu neziņas līdzekļi
16.jūlijā jaundibinātā “Latvijas vīru biedrība” iesniedza CVK iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu, lai panāktu grozījumus Satversmes 110.pantā, kurā tiktu definēts, kas ir ģimene. Tomēr daudzi nemaz par šo faktu neuzzināja, jo minētā iniciatīva netika atspoguļota Latvijas sabiedriskajos medijos. Rodas jautājums – kā sabiedriskais medijs var noklusēt to, kas attiecas uz visu sabiedrību? Turklāt šajā gadījumāFortsett å lese
