Austošā saule

Latviskums. Taisnīgums. Kārtība.

Baltkrievija ir arī mūsu darīšana

Nesenie nemieri Baltkrievijā jau sāka norimt, kad jaunu pagali kvēlojošās oglēs iemeta Lukašenko, nosēdinot Minskā pasažieru lidmašīnu un arestējot opozīcijas žurnālistu. Tas izraisīja nekavējošu Rietumvalstu politiķu reakciju un sankcijas. Tādēļ šobrīd Baltkrievijas gaisa telpa vairs netiek izmantota, atpalikusī ekonomika stagnē vēl vairāk, bet Lukašenko nokļuvis vēl dziļāk Putina azotē. Tomēr šoreiz ne par to. Diemžēl netrūkst cilvēku, kas Rietumvalstu, tajā skaitā Latvijas, iejaukšanos Baltkrievijas “iekšējās lietās” nosoda un stāsta, ka tā nav mūsu darīšana. Pirmkārt, ir naivi domāt, ka neiejaukšanās Baltkrievijas iekšpolitikā raisītu labvēlību no tās puses. Otrkārt, Baltkrievijas jautājums ir arī Latviju ietekmējošs faktors, un to noklusēt nozīmē pakļaut sevi briesmām.

Nedrīkstam aizmirst, ka Baltkrievija atrodas seno baltu zemju robežās un mūs vieno kopīgas saknes. Protams, šobrīd mūsu tuvība ir nosacīta, jo baltkrievi ir ļoti pārslāviskoti un runā krieviski (lai gan lauku iedzīvotāji runā “tuteišu” valodā, kurā ir ļoti daudz aizguvumu no leišu valodas), bet sajūtu līmenī mūs saista sentimentālas jūtas. Baltkrievi, tāpat kā latvieši, ilgi atradās Polijas-Lietuvas kopvalstī. Tajā laikā arī izveidojās viņu identitāte. Arī baltkrievu nacionālā pašapziņa, tāpat kā mums, rezultējās savas valsts dibināšanā 1918. gadā, kaut arī šī apziņa bija un joprojām ir daudz vājāka nekā baltiešiem. Valsts simbolikā bija atsauces uz Polijas-Lietuvas valsti, piemēram, Vītauta ģerbonis un krāsas. Kur tas viss ir šobrīd? Tagad tas ir aizliegts, jo pastāvošais režīms nav nekas cits, kā vien PSRS pārpalikums. Nemitīgā rusifikācija, represijas un imigranti no iekškrievijas apspiež baltkrievu kultūru un valodu. Tā nav īstā Baltkrievija. Lukašenko nav tās vadītājs. Baltkrievu Tautas republikas valdība atrodas trimdā ASV.

Latvijas ieinteresētība par Baltkrieviju nevar aprobežoties tikai ar vēsturisku kopības apziņu. Nebūt nē. Baltkrievija ietekmē mūsu ģeopolitiku un drošību. Pietiek ar ieskatīšanos kartē, lai saprastu, ka Baltkrievija un Kaļiņingradas apgabals gandrīz izolē Baltiju no pārējās NATO. Ar pārējo Eiropu pa sauszemi mūs vieno tikai 25 km plats Suvalku koridors. Mēs runājam par “neiejaukšanos citas valsts iekšējās lietās”, bet tikmēr Baltkrievija un Krievija rīko kopīgas militārās mācības. Mācības, kurās izspēlē UZBRUKUMA scenāriju Baltijas valstīm. Ir jādara viss, lai Baltkrieviju atgrieztu Rietumos. Varbūt šobrīd tas ir teju neizpildāms mērķis, bet jāsāk to īstenot.

Galu galā, kurš gan cits, ja ne mēs, būsim tie, kas palīdzēs mainīt situāciju Baltkrievijā? Ir nepareizi gausties par to, ka Baltkrievijā ir mūs neapmierinošs režīms, dzīvot bailēs no Krievijas ietekmes izplešanās, bet tajā pašā laikā uzskatīt to par baltkrievu “iekšējo lietu”. Mācoties no Pilsudska Prometeisma politikas piemēra, mums jānes gaisma Krievijas apspiestajām tautām. Mums nav neitralitātes iespējas. 1940. gadā neitralitāte Latviju noveda pie 50 gadu okupācijas. Tāpēc aicinu ikvienu atteikties no ilūzijām par “valstu iekšējām lietām” – Baltkrievija ir arī mūsu darīšana.

Edvarts Krusts

Dalies:
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on whatsapp
WhatsApp

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.