Trešā ceļa ekonomika – korporatīvisma un distribūtisma idejas Rietumu sabiedrībā
Mūsdienās, bet it īpaši Aukstā kara periodā, kā aksioma pastāv ideja par divām galvenajām ekonomiskajām sistēmām – kapitālismu un sociālismu. Kapitālisms pārstāv privātīpašuma un pašregulējoša brīvā tirgus ideju, bet sociālisms – kolektīvisma un valsts vadītas ekonomikas ideju. Protams, pastāvēja arī jauktas sistēmas, taču tās jebkurā gadījumā balstījās uz vienu vai otru pamatideju. Abu sistēmu priekšrocībasFortsett å lese
Rietumu kultūras krīze Paula Jureviča skatījumā
Mūsu kā latviešu nācijas attiecības ar Rietumu kultūru atjaunotajā valstī ik pa laikam nodod zināmu apspiestības laikmeta iespaidu. Gan attieksmē pret Rietumiem kā “citādo” un iebrucēju, kas šeit vardarbīgi ienācis 13. gadsimtā, gan šķietami pretējā vēlmē būt šim “citādajam” par katru cenu, nekritiski pieņemot valdošos ideoloģiskos uzstādījumus, lai tikai mūs uzskatītu par “kārtīgu” valsti, irFortsett å lese
Nešauj tēvam mugurā!
Šī gada latviešu leģionāru piemiņas dienā (16. martā) izdevās izbrīvet laiku, lai dotos arī uz sociālajos tīklos plaši reklamēto diskusiju Latvijas Kara muzejā – “Vēstures dramaturģija: mīti, leģendas un patiesība par latviešu leģionu pagātnē un tagadnē” –, kurā bija pieaicināti tādi vēstures speciālisti kā Ilze Jermacāne, Roberts Ķipurs, Mārtiņš Mintaurs, Edgars Plētiens un Valdis Kuzmins.Fortsett å lese
Atis Kronvalds: Tēvuzemes mīlestība (Fragmenti)
Publicējam latviešu nacionālisma tēva Ata Kronvalda darba par tēvzemes mīlestības avotiem nozīmīgākos fragmentus. Raksta vērtība nav mazinājusies pusotru gadsimtu pēc autora nāves, atgādinot latviešu nacionālisma pozīciju nemainīgo nozīmību. Tāpat aicinām pievērst uzmanību Kronvalda izkoptajai latviešu valodai, kuras kulturālo nozīmību viņš aizstāv un īpaši uzsver. Tagadējie laiki arī noprasa, lai mēs tēvuzemes draugus gaiši atšķiŗam noFortsett å lese
Karš Ukrainā, derusifikācija un latviešu nacionālā pašapziņa
Jau 285. dienu notiek Krievijas veiktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Lai arī to dēvē par karu, manuprāt, jāmeklē cits vārds tur notiekošajam. Runājot Čērčila vārdiem, karš ir asinis, darbs, asaras un sviedri. Tā ir cena, ko upuris maksā, lai saglabātu brīvību. Skarbi, bet tāda ir realitāte. Karā piedalās karavīri un pat tad, kad dotas tiesībasFortsett å lese
Dr. Paula Jureviča marksisma kritika
Latvijas politiskās un akadēmiskās vides diskusijās arvien biežāk nostiprinās kreiso pozīcija, ka marksismu kā sociālu mācību un “zinātni” var nošķirt no komunistu režīmiem un to noziegumiem – pirmais esot kaut kas izmantojams mūsdienās, bet otro, protams, jānosoda kā “nepareizo” marksisma praksi. Šo ideju nostiprināšanās pēc 50 gadu nežēlīgas komunistu okupācijas Latvijā jāvērtē kā valsts izgāšanāsFortsett å lese
Rietumeiropas “ledlauži”
Vienā no savām zināmākajām grāmatām “Ledlauzis” bijušais padomju GRU aģents Viktors Suvorovs pierāda, ka Otrā pasaules kara izraisīšanā vainojama nevis Vācija, bet PSRS. Jo runa nav par to, kurš pirmais izdara agresiju, izšauj vai iebrūk brīvā valstī, bet gan par to, kurš mērķtiecīgi gatavojas karam vai tam gatavo citus. Kāpēc? Iespējams, lai vēlāk sadalītu kādusFortsett å lese
Orda ir jāsagrauj
Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras normas neattiecas. No mūsu vecvecāku stāstītā mēs zinām, ka varmācība, zagšana un jebkāda goda neesamība ir Krievijas karapūļu būtība. Citādāk ir ar rietumniekiem, kuriem joprojām ir izdevīgāk neredzēt to, kas ir KrievijaFortsett å lese
Nacionālrevolūcijas gaidās – latviešu pašapziņa pirms gadsimta
Pārlasot latviešu nacionālo domātāju atziņas pirms teju gadsimta, nākas secināt, ka nekas daudz nav mūsu tautā un valstī mainījies. Te arī ir konservatīvisma priekšrocība – vēstures un kultūras pārzināšana ļauj atpazīt negrozāmās vai lēni mainīgās īpašības tautā, lai turpinātu darbu pie nacionālā rakstura izkopšanas un nacionālo mērķu ātrākas sasniegšanas. Ukrainā mēs redzam to, cik mazFortsett å lese
Ukrainas Tautas Republikas cīņa par brīvību
Mūsu paaudzes acu priekšā dzimušās ukraiņu nācijas astoņus gadus ilgā pretošanās Krievijas okupantiem un draudošā kara eskalācija liek atskatīties gadsimtu senā pagātnē, kad ukraiņi pirmo reizi mēģināja sev iegūt valstisko neatkarību. Pagātnes notikumi mums daudz var iemācīt par šodienu – arī par latviešu nācijas lomu daudz lielāku tautu likteņos. 1. Ukrainas neatkarības cīņu sākums unFortsett å lese
