Politiskais drauds nacionālajiem kultūras pieminekļiem
Raksts jāsāk ar pašsaprotamo, jo, šķiet, mūsdienās vairs nekas nav pašsaprotams – Latvijas likumdošana nosaka kultūras pieminekļiem piederīgus un nepiederīgus objektus. Tam ir atsevišķs likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Likuma pirmās nodaļas pirmajā pantā ir sniegta kultūras pieminekļa definīcija: “Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, u.c.), kā arīFortsett å lese
Tauta. Elite. Valsts.
Reti kuras nācijas vēsture ir tik izteikti tautas vēsture kā tas ir latviešiem. Mūsu vēsturē trūkst karaļu, filozofu vai valsts vadošās lomas. Tā vietā ir pašas tautas pieredze cauri gadsimtiem – tās raksturs, izdzīvošanas spējas, tautas gudrība. Tajā ir gan mūsu spēks, gan vājums. Saknes šai unikalitātei ir senas. Baltu ciltis ilgu laiku dzīvoja “ārpusFortsett å lese
Gunāra Astras patiesības vārds Latvijai, Eiropai un pasaulei 21. gadsimtā
Ikvienai tautai, nācijai un valstij, civilizācijai un cilvēcei ir nepieciešams atcerēties personības, kuras noteiktā vēsturiskā laikmetā ir apliecinājušas cilvēka personai un demokrātiskai valstiskai kopienai būtiskās vērtības, tikumus un ideālus. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks[1] 1931. gada 22. oktobrī Elzas un Lariona Astru ģimenē dzimušais Gunārs Astra ir tāda personība Latvijai. Šoruden, atzīmējot Gunāra Astras 90 gadu jubileju, ir vērtsFortsett å lese
Vai dzīvojam Gunāra Astras Latvijā?
Leģendārā latviešu brīvības cīnītāja Gunāra Astras 90 gadu jubileja sakrīt ar sarežģītu laiku mūsu valstī. Arvien pieaugošā neticība valsts varai, sašķeltība un savstarpējs naids pilsoņu starpā, čekistu Krievijas organizēts hibrīdkarš uz robežām liecina par nopietnu krīzi. Joprojām arī nav zudušas rusifikācijas politikas sekas – tās pašas rusifikācijas, ko savulaik kritizēja pats Gunārs Astra. “Es ticu,Fortsett å lese
Vai civilizācijai jāiet bojā?
Viena no fundamentālām pretrunām, kas virza evolūciju un vēsturi, pastāv starp cilvēka bioloģisko dabu un apkārtējo vidi. Mēs pēc savas uzbūves kopumā neatšķiramies no mūsu senčiem, kas dzīvoja dabas visvarenības apstākļos. Mēs esam radīti saskarei ar dabas elementiem, cīņai pret plēsoņām un pašu mednieku gaitām. Mēs neesam radīti mierpilnai laimei, bet gan izaicinājumu pārvarēšanai –Fortsett å lese
Hitlera režīma kritika no nacionālisma pozīcijām
Vācu tautai ir ievērojama ietekme Rietumu vēsturē. Liberālisma projekta izgāšanās šajā valstī pirms gadsimta un tās pārvēršanās totalitārā kara mašīnā joprojām interesē daudzus. Ziņu portāli un dažādi žurnāli regulāri izdomā jaunus atklājumus par Hitlera personisko dzīvi un viņa režīmu, zinot, ka tas palielinās klikšķu un nopirkto eksemplāru skaitu. Bet, protams, nekur nezūd arī politiskais aspekts.Fortsett å lese
Zemiska vēršanās pret latviešu leģionāru pieminekli Beļģijā
Pret Beļģijas pilsētā Zedelgemā izvietoto pieminekli latviešu leģionāriem, kas pēc kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē, ir izvērsta nomelnojoša kampaņa. Tās mērķis ir pieminekļa nojaukšana. Kampaņa aizsākta “pret antisemītismu” vērstā portālā forward.com. Kāds Ļevs Golinkins publicējis rakstu, kurā pauž jau tradicionālos Krievijas melus par latviešu leģionu kā “nacistu partijas militāro spārnu”, kas vainojams holokaustā. IepriekšFortsett å lese
Vai esam brīvi no ļaunuma, kas noveda pie deportācijām?
1941.g. 13.jūnija rītā nekas neliecināja par tuvojošos traģēdiju. Tomēr tā notika. Naktī uz 14. jūniju neskaitāmās mājās pie ģimenēm ielauzās bruņotas NKVD jeb čekistu vienības. Ar brutālu spēku čekisti nošķīra vīrus no sievām, tēvus no mātēm un bērniem, visus arestējot, ievietojot lopu vagonos un pārvedot uz Sibīriju. Kopumā ap 15 424 cilvēkus skāra šāda nežēlastība.Fortsett å lese
15. maijs nacionāldemokrātisma perspektīvā
Nav noliedzams, ka 15. maija apvērsums bija antikonstitucionāls. K. Ulmaņa izveidotā iekārta daudz paveica latviešu nacionālās pašapziņas nostiprināšanai, bet vienlaikus vājināja latviešu biedrošanās tradīciju (par spīti saukļiem par tautas vienību) un individuālo pašiniciatīvu. Šai iekārtai, kurai pašai nebija savas Satversmes, arī nebija skaidras nākotnes – tā balstījās uz vienu cilvēku un viens cilvēks, lai arīFortsett å lese
9. maijs un etniskā nacionālisma aktualitāte
1917. gada 9.-10. maijā (pēc jaunā stila) Rēzeknē sanāca Pirmais Latgales latviešu kongress, kurā tika apstiprināts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Tas bija ļoti svarīgs brīdis mūsu tautas vēsturē, kas apliecināja, ka vairākus gadsimtus politiski nošķirtie Latgales latvieši joprojām atcerasFortsett å lese
