Iekšlietu ministre Marija Golubeva savu darbu amatā uzsāka ar daudzos neizpratni raisošā jēdziena “naida noziegumi” piesaukšanu. Tie būšot galvenie noziegumi, ko apkarot, lai sabiedrībā panāktu līdztiesību un taisnīgumu starp visiem cilvēkiem. Tomēr atgādināšu, ka krimināllikumā tāds formulējums kā “naida noziegums” nepastāv, tāpēc ministre to izdomājusi pati un definējusi šādi: “Naida noziegums ir krimināli sodāms nodarījums, kas radies pilnībā vai daļēji tādēļ, ka noziedzniekam ir aizspriedumi pret rasi, reliģiju, seksuālo orientāciju, etnisko piederību, dzimumu vai dzimumidentitāti, kustību traucējumiem vai garīgu saslimšanu.” Ja kaut kas tāds tiek speciāli izdomāts, varētu secināt, ka Iekšlietu ministrija tik tiešām īpaši pievērsīsies šādu noziegumu apkarošanai. Bet diemžēl tikai “varētu”.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā “aktivizējusies” Latvijas 5. kolonna, un kara 62 dienu laikā fiksēti vairāki krievvalodīgo vardarbīgi nodarījumi pret ukraiņu bēgļiem, to īpašumu un latviešiem, kas ir nepārprotami likumpārkāpumi un iekļaujas arī IeM naida noziegumu laukā. Šobrīd zināmākie atgadījumi ir kāda Rīgā dzīvojošā ukraiņa, kurš Latvijā ieradās pirms dažiem gadiem un tagad atvedis arī no kara bēgošos radiniekus, auto numurzīmes noņemšana, logu izsišana un burta “Z” uzkrāsošana uz pārsega. Nepārprotams etniskā naida noziegums, ko, spriežot pēc burta “Z” izmantošanas, veicis kāds krievvalodīgais, Krievijas atbalstītājs. Tomēr pārsteigumu radīja policijas atteikšanās noformēt notikušo kā naida noziegumu, to pamatojot ar faktu, ka tikai Ukrainā “Z” burts ir agresora simbols, bet Latvijā tas ir tikai burts bez slēptas nozīmes. Kā justies šim ukrainim? Viņš mūk no kara, bet šeit, šķietamā drošībā, turpina ciest tikai savas tautības dēļ. Vēl pārsteidzošāks ir atgadījums ar latviešu sievieti, kas Rīgā izmantoja Bolt taksometra pakalpojumu, bet pēc lūguma autovadītājam izslēgt skanošo Krievijas himnu, atbildēja ar “Иди Нахуи!”, apturēja auto, izkāpa no tā un aiz matiem sievieti izrāva laukā, nometot uz zemes. Ir zināms vadītāja vārds, uzvārds, automašīnas numurs, bet nav informācijas, ka policija būtu uzsākusi krimināllietu par naida nozieguma izdarīšanu.
Kādēļ IeM vilcinās apturēt vai vismaz ierobežot šos noziegumus, ja redzams, ka Latvijai naidīga sabiedrības daļa netraucēti īsteno naidu pret ukraiņiem un to atbalstītājiem? Vai tiešām esam atgriezušies deviņdesmitajos, kad cilvēkiem pašiem jāorganizējas savai aizstāvībai? Vai IeM un policija jau “ienaidnieka ieņemta”? Kā lai citādi izskaidro pasivitāti, atrakstīšanos un “sīko huligānismu” par nopietnām lietām kara laikā? Acīmredzot Golubeva pieder tam pašam kreisi liberālajam spārnam, kas Twitter raksta, ka krievvalodīgie ir apspiesti, bet krieviski atļaujas runāt tikai mājās, vairāk jāatbalsta šī “minoritāte”. Tas izskaidrotu labvēlīgu attieksmi pret tiem. Tomēr arvien vairāk sāk šķist, ka šī nolaidība nav apstākļu sakritība, nejaušība vai stulbums. Visa IeM darbība kopš Golubevas stāšanās amatā atgādina darba imitāciju un tīšu sabotāžu. Vai runa būtu par žoga (ne)izbūvi uz LV-BLR robežas, vai arī nenovērsto vardarbību pret ukraiņu bēgļiem. Tā vietā, lai nodarbotos ar patiesu problēmu risināšanu, Golubeva nododas dažādām pseidoproblēmām, kas saistītas ar tās pārstāvētās partijas ideoloģisko nostāju. Protams, IeM vēl var saņemties, gaidīsim rezultātus. Ja to nebūs, tad secinājumus izdarīsim paši.
Edvarts Krusts
