Mariupoles cietoksnis, kas jau 2 nedēļas noturas pret krievu okupantiem, ir šī kara simbols.
Tas ir simbols Krievijas armijas barbarismam un genocīdam pret ukraiņu tautu. Fotogrāfijas ar sabombardēto dzemdību namu mūžam paliks atdzimušā krievu imperiālisma simbols un nenomazgājams kauna traips visai Krievijai.
Putinam Mariupole ir simbols visam tam, ko viņš ienīst Ukrainā. Tā ir pilsēta, kur 2014. gadā “Azov” brīvprātīgie karotāji apturēja Kremļa “Novorosijas” projektu, sakaujot okupantus un liedzot savienot okupēto Donbasu ar Krimu. Tā ir pilsēta, kurai it kā būtu jābūt “krievu pasaules” daļai, taču tā ir izvēlējusies būt daļa no ukraiņu nācijas. Tā ir Ukrainas “denacifikācijas” projekta būtiska sastāvdaļa – kas nozīmē genocīdu pret iedzīvotājiem un “Azov” vienības iznīcināšanu.
Pilsēta nepadodas, bet Čingishana pēcteči ir gļēvi – tiešos uzbrukumos viņi tiek atvairīti, tāpēc viņi izvēlas apšaudīt dzīvojamos namus un pakļaut pilsētu ar slepkavošanu. Taču “Azov” atriebas, iznīcinot iebrucējus, viņu tehniku, kā arī nogalinot kārtējo krievu ģenerāli – apliecinājums “Azov” spējām un Krievijas armijas nekompetencei, ko apliecina augsta līmeņa ģenerāļu tieša iesaistīšanās frontes līnijas darbībās.
Vai Mariupole izturēs? To mēs nezinām. Bet mēs zinām to, ka tā nelieksies! Un neskaitāmas krievu okupantu dvēseles tiks aizrautas uz elli – ko var izdarīt tie, kas nemaz negrib karot, pret tiem, kas jau astoņus gadus ir gatavojušies šai stundai? Krievija cer, ka pakļaujot Mariupoli, tai atbrīvosies spēki, kurus sūtīt citos virzienos. Taču kādi gan spēki Krievijai būs palikuši? Un uz kurieni sūtīs? Uz jauniem nāves laukiem, kur Kremlis nolauzīs savu kaklu. Jo visa Ukraina ir fronte un katrs ukrainis ir karotājs! Un Mariupole ir simbols arī tam!
Slava Ukrainai!
Varoņiem slava!
Raivis Zeltīts
