Reģējot uz Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, 24. februārī publicējām 10 nekavējoši izpildāmas prasības valsts vadītājiem. Prasības, kas izriet no latviešu un Latvijas nacionālajām interesēm. 10 punkti, kas ir absolūti pašsaprotami nacionāli domājošai sabiedrības daļai, turklāt vairāki no tiem tik dabiski, ka tādiem nevajadzētu būt politiskās dienaskārtības jautājumos vēl 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas. 10 punkti, kas to noraidījuma gadījumā vismaz būtu pelnījuši paskaidrojumu par iemesliem šādai rīcībai vai alternatīviem piedāvājumiem.
Ukrainas karš, protams, ir iespēja politiķiem pirms vēlēšanām ciniski izrādīties un pienest sabiedrībai simboliskas uzvaras, bet kā ir ar reālajiem darbiem vairāk nekā trīs nedēļas kopš pilna apmēra Krievijas invāzijas sākuma?
1. Valsts aizsardzības izdevumu ievērojama palielināšana:
Pašreizējais aizsardzības budžets veido aptuveni 2,2% no IKP, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā valdība konceptuāli apstiprināja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par tā palielināšanu līdz 2,5% no IKP laikā līdz 2025. gadam.
Rezultāts: izpildīts/procesā.
2. Nepārtraukts militārtehniskais atbalsts Ukrainai līdz okupantu pilnīgai padzīšanai:
Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka Latvija sniegusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem militārtehnisko palīdzību 30 smago automašīnu kravu apmērā. Palīdzībā ietilpst individuālā ekipējuma un munīcijas piegāde. Ķiveres, sausās uzturdevas, medicīniskās iekārtas, zāles u.tml. Aizsardzības ministrija sadarbojas ar labdarības organizāciju ziedot.lv, kā arī koordinē saziedoto līdzekļu izlietojumu. Palīdzība tik tiešām tiek sniegta, tomēr lielāko daļu veido aktīvu cilvēku ziedojumi pēc pašiniciatīvas. Piemēram, jau kopš 2014.g. izveidota labdarības organizācija “SOS palīdzība Ukrainas armijai”, kas ziņo par ukraiņu karavīriem nepieciešamajām lietām, koordinē palīdzības sniegšanu. Aicinu sekot organizācijas aktivitātēm un līdzdarboties palīdzības sniegšanā.
Rezultāts: izpildīts/procesā
3. Pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Krieviju:
Nav informācijas par šādu soli. Tā vietā, lai pārtrauktu diplomātiskās attiecības ar agresoru, kas padomju laiku labākajās tradīcijās diplomātiskās iestādes izmanto kā ārējā izlūkdienesta rezidentūru, Rīgas pašvaldības policija norīkota nepārtrauktās sardzes maiņās pie Krievijas vēstniecības.
Rezultāts: nav izpildīts
4. Nosaukt termiņu, kura laikā Krievijas pilsoņiem ir jāpamet Latviju:
NA bija pirmā koalīcijas partija, kas rosināja veikt izmaiņas Imigrācijas likumā, uz nenoteiktu laiku anulējot visa veida izsniegtās uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem Latvijā, tomēr pārējās koalīcijas partijas to neatbalstīja. Pēc tam tika sagatavots jauns likumprojekts, kas paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs anulēt, ja cilvēks būs publiski slavinājis noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, noliedzis vai attaisnojis tos. Šobrīd likumprojekts tiek izskatīts attiecīgajā komisijā, tātad vēl nav pieņemts.
Rezultāts: nav izpildīts
5. Sastādīt sarakstu ar Kremļa un tā oligarhiem saistīto kapitālu Latvijā, to nacionalizēt:
Šobrīd apzināti tikai 4 Krievijas oligarhi Latvijā, kuri ir pietuvināti Putinam un 24.februārī arī tikās ar viņu. Pjotrs Avens, Dmitrijs Mazepins, Andrejs Bokarevs un Aleksejs Mordašovs. Visi gūst peļņu no Latvijā esošiem uzņēmumiem, kuros tiek ieguldīta Krievijas nauda. Mordašovs atrodas sankciju sarakstā kopš 2014.g. Viņa rūpals Latvijā ir metālapstrādes uzņēmums “Severstal Distribution”, kura apgrozījums sasniedz 700 miljonus eiro. Bokarevs ir Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīcas labuma guvējs, kuras gada apgrozījums ir aptuveni 70 miljoni eiro. Savukārt Mazepina rūpals ir ķīmisko vielu vairumtirgotājkompānijas “Uralkali Trading”, “Uralchem Trading” un kravu pārkraušanas kompānija “Ventamonjaks”. Citas starpā, Mazepinam ir biznesa saites arī ar Šleseru un Šķēli, jo tiem kopīgi pieder “Rīgas Tirdzniecības osta”. Šo uzņēmumu gada apgrozījums sasniedz 2 miljardus eiro. Pašlaik no Latvijas valsts puses nekādas nopietnas sankcijas pret šiem oligarhiem nav vērstas. Ordeņa kapituls lemj par Atzinības krusta atņemšanu Mazepinam, Avenam atņemts Triju Zvaigžņu ordenis un tiek meklēti veidi, kā viņam atņemt Latvijas pilsonību, ko viņš ieguvis ar E.Jaunupa (Latvijas attīstībai) palīdzību.
Rezultāts: nav izpildīts
6. Slēgt prokremliskos medijus, tajā skaitā laikrakstus:
Šobrīd lielākie panākumi ir televīzijas laukā, jo, reaģējot uz Krievijas TV kanālos izskanošo propagadu, kas noliedz karu Ukrainā, NEPLP steidzamības kārtā slēdza 18 prokremliskos TV kanālus. Tomēr tik un tā netrūkst “kritiski domājošu ločmeļu”, kas atļaujas to salīdzināt ar “padomju laika cenzūru” (https://twitter.com/NellijaL/status/1503441366453567489). Kas attiecas uz laikrakstiem – nav ziņas, ka tie tiktu slēgti. Tā vietā veikalu plauktos ir pieejami laikraksti krievu valodā, kuros nav ne vārda par karu Ukrainā.
Rezultāts: daļēji izpildīts
7. Slēgt prokremliskās organizācijas, piemēram, 9.maijs.lv, 9. maija fonds, Latvijas cilvēktiesību komiteja, Latvijas antifašistiskā komiteja u.c., kas ir saistītas ar Kremļa ietekmes tīklu. Partijas “Saskaņa” un “Latvijas krievu savienība” pakļaut ciešam SAB un VDD monitoringam:
Nav ziņu, ka tiktu slēgta kāda no iepriekš minētajām organizācijām, tomēr VDD pastiprināti pievērš uzmanību karu un Krievijas noziegumus attainojošiem cilvēkiem. Darbība rezultējusies ar panākumiem, jo līdz šim brīdim ir aizturēti 4 organizācijas “DVS Urantija” biedri, kā arī “Z” provokatore no piketiem pie Krievijas vēstniecības un 16. martā. Tikmēr “Saskaņas” vadītajā Daugavpilī plosās prokremliski aktīvisti, kas protestē pret Ukrainas karoga izvietošanu.
Rezultāts: “ledus sakustējies”, bet būtu nepieciešamas daudz plašākas aktivitātes valsts iekšējai aizsardzībai
8. Pilnīga dekomunizācija – kompartijas un VDK kadru atlaišanu no visiem valsts amatiem, komunismam simpatizējošu organizāciju aizliegumu. Komunisma pieminekļu, tajā skaitā t.s. “Uzvaras pieminekļa” Pārdaugavā nojaukšanu:
Laikam būtu naivi cerēt uz šādu soli no valdošās elites puses. Nekas nav izdarīts. Tā vietā izskan dažādi aicinājumi “nekurināt etnisko naidu”, sabiedriskajos medijos tiek kultivēts “labā krieva” tēls u.tml. Kas attiecas uz “Uzvaras pieminekli” – pēc tam, kad naktī uz 25.februāri daži cilvēki nokrāsoja “pieminekļa” pakāji Ukrainas karoga krāsās un uzrakstīja uz tā “Slava Ukrainai!”, tā nojaukšana kļuva par aktuālu dienaskārtības jautājumu. Tieslietu ministrs J.Bordāns izteicās, ka ir par pieminekļa nojaukšanu, bet Rīgas domes priekšsēdētājs M.Staķis norīkoja pašvaldības policijas sardzes maiņas “pieminekļa” sargāšanai un publiski paziņoja, ka to nedrīkst nojaukt.
Rezultāts: nav izpildīts
9. Izglītība valsts skolās tikai valsts valodā:
NA piedāvāja pieņemt lēmumu par absolūtu pāreju uz mācībām latviešu valodā jau no nākamā mācību gada. Lai arī izglītības ministre A.Muižniece piekrīt pārejas nepieciešamībai, piedāvājums joprojām pāriet uz latviešu valodu skolās pakāpeniski, vairāku gadu laikā, kas, protams, nav nopietni, jo “pakāpeniska pāreja” notiek jau 30 gadus.
Rezultāts: procesā, bet faktiski šobrīd nav izpildīts
10. Sodi par nepamatotu krievu valodas pieprasīšanu darba tirgū:
Arī šajā punktā nekas nav panākts. Lai arī jau vairākus gadus, vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, NA ir aktualizējusi šo jautājumu, nav izdevies gūt panākumus.
Rezultāts: nav izpildīts
Kopējā atzīme Saeimas un valdības darbam Ukrainas kara apstākļos: sēdies, divi! Jā, kaut kas ir darīts, bet pārsvarā ir bijuši simboliski un nepietiekami soļi. Visticamāk, ka vainojama ir tā pati problēma, kas traucēja risināt Covid-19 krīzi – ideoloģiski pretrunīga koalīcija bez līdera, kas krīzē spētu vienot un vadīt valsti.
Edvarts Krusts
