Sagaidot 16. martu – Leģionāru piemiņas dienu – Raivis sarunājas ar mācītāju Gunti Kalmi par latviešu leģiona vēsturisko nozīmi un iespaidu uz šodienu. Sarunā izcelta leģionāru loma vēsturiskās atmiņas un pēctecības stiprināšanā, kā arī pārrunāta labvēlīgā ietekme uz atjaunotās Latvijas nacionālismu, un spēja iedvesmot vēl šodien. Vīru kopas “Vilki” intervijas ar leģionāriem https://www.youtube.com/channel/UCQKkcsdevkAgMaw8YUNzLZw/videos

Šajā epizodē – Raivja saruna ar Alfrēdu Stinkulu. A. Stinkuls ir amatnieks, rakstnieks un mākslinieks, kā arī viens no 20. gadsimta 70. un 80. gadu “hipiju” subkultūras zināmākajiem pārstāvjiem okupētajā Latvijā. Pirmajā daļā – saruna par brīvdomību okupācijas laikā, kuru iemiesoja no ASV nākošās rokmūzikas vēsmas, mēģinājumiem izveidot no totalitārā režīma neatkarīgu kopienu laukos, kas beidzās ar izbraukšanu uz ASV. Otrajā daļā – par latviskumu. Kā būt latviskākiem valodā, domās, darbos, kāpēc tas vispār ir svarīgi. Igauņu rokgrupa Virmalised: https://www.youtube.com/watch?v=Dd-sZzijoSk Grāmata Mati sarkanā vējā: http://www.lgramata.lv/index.php?page=shop.product_details&flypage=flypage.tpl&product_id=91815&category_id=522&option=com_virtuemart&Itemid=28&vmcchk=1&Itemid=28 Ierakstīts studijā “Ambona”.

Šajā epizodē Raivis sarunājas ar filozofijas doktoru Māri Kūli par islāma terorismu un “Islāma valsti” – fascinējošu un vienlaikus biedējošu fenomenu, ko nav iespējams izprast ar “politkorektuma” filtru. Pirmajā daļā – saruna par “Islāma valsts” vēsturi un šī brīža situāciju. Kas ir šī organizācija un kāpēc nekas vēl nav beidzies… Otrajā daļā – islāma terorisma ciltsraksti. Vahābisms, salafīti, kutbisms – kā šīs islāma reformatoru kustības noveda pie “Islāma valsts”? Un ko tas nozīmē politiski, ja reliģija un valsts netiek šķirtas? Vai Rietumu naivums par islāma civilizācijas īpatnībām noveda pie katastrofas Irākā? Trešajā daļā – ko darīt Rietumiem? Par likumiem un

Šajā epizodē Valters un Krišjānis Pārbaudes laikā uzņem viesi – filozofijas maģistri un doktoranti Zani, lai kopīgiem spēkiem dalītos pieredzēs par akadēmiskā kreisuma nesto tukšību, pārliecību maiņām, sieviešu un vīriešu balsstiesībām un mūsdienu kultūrā valdošo attēlu pārbagātību, patiesībā – noplicinošo nabadzību. Vēsturiskās pēdas citātam par politisko nobriešanu: https://quoteinvestigator.com/2014/02/24/heart-head/ Intervija ar Polu Viriļjo par tehnoloģiju lomu īstenības zaudēšanā: https://www.vice.com/en/article/qbzbn5/paul-virilio-506-v17n9 Par Žaku Ransjēru latviski: https://lcca.lv/lv/veikals/zaks-ransjers–attelu-liktenis/ https://satori.lv/article/vienkarsos-vardos-par-ransjeru Rodžers Skrūtons, mūsdienu angļu slavenākais konservatīvais domātājs par viedokļa mainīšanu: https://newcriterion.com/issues/2003/2/why-i-became-a-conservative Papildus – aicinājums ziedot pret-gatavināšanas grāmatas izdošanas projektam: https://projektubanka.lv/projects/what-is-marriage-izdosana-latviski Ierakstīts studijā “Ambona”.

Šīs epizodes pirmajā sadaļā Krišjānis un Raivis sarunājas par neseno satori.lv ģimenes diskusijas norakstu, akciju tirgus svārstībām un naudas varas saplūšanu ar politiku. Otrajā sadaļā abi spriež par Navaļnija protestu ticamību, tehnoloģiju spēku un nespēku, bet trešajā sadaļā pievēršas Vakarzemes norietam, lai secinātu, ka dažādajām Austrumeiropas tautām ir vēsturiska misija šo norietu pārvērst atdzimšanā. Diskusija par ģimeni un zudušais sarunas noraksts: https://www.kodoka.lv/saturs/satori-diskusija-gimenes-nemieri/ Britu dokumentālo filmu veidotājs Ādams Kērtiss par tehnoloģiju un mediju spēku un nespēku politisko pārmaiņu panākšanā: https://www.vice.com/en/article/exmw3j/jon-ronson-interviews-adam-curtis-393 Ā. Kērtisa filma https://en.wikipedia.org/wiki/HyperNormalisation, sākot ar 2:09:31 par tehnoloģiju un mediju lomu un vājumu Arābu pavasara un “Okupēt Volstrītu!” kustības laikā:

Šajā Pārbaudes laika epizodē Valters un Krišjānis sarunājas par politisko kompasu, tā vēsturiskajām saknēm un nosacītību – t.s. labējumu, kreisumu, centrismu, populismu, fašismu un nedaudz par citiem ismiem. Pirmajā sadaļā abi sāk ar Ritas Rudušas metapolitisko gatavināšanu un mēģina novietot Gobzemu uz politiskā kompasa. Otrajā sadaļā abi spriež par politisko kompasu plašāk, Krišjānis vairākkārt atsaucas uz Metjū Gudvina norādi par sociālā konservatīvisma un ekonomiskā kreisuma popularitāti, bet trešajā sadaļā abi pievēršas dažādu laiku Latvijas vēstures politisko kompasu asīm un pieskaras šodienas Latvijas politiskā piedāvājuma nabadzībai, pakritizējot Latvijas kapitālismu tā patreizējā formā. Politiskā kompasa tests: https://www.politicalcompass.org/ Satversmes sapulces laika politiskais kompass

Ievadā Raivis un Krišjānis sarunājas par “Kapitolija šturmēšanu” un ASV prezidenta izdzēšanu no sociālajiem tīkliem, pieaugošo cenzūru un piesaka metapolitikas jēdzienu kā iespējamu disidentisku taktiku kopējā kultūras klimata “gatavināšanai” vēlamo politisko pārmaiņu virzienā. Iztirzājumā abi ieskicē metapolitikas vēstures epizodes no starpkaru un pēckara neomarksisma līdz dažādiem veiksmīgiem vai mazāk veiksmīgiem labējo mēģinājumiem to pārņemt. Noslēgumā domas, ko metapolitika varētu nozīmēt Latvijai un kā nelielas valstis plašākā spēles laukumā var spēlēt savu spēli. Īsi par neomarksismu: https://www.austsaule.lv/manifests-2/ Izvērstāk: https://neatkaribai.lv/neomarksisms-21-gadsimta-lielakais-drauds/ Apakšnodaļā “Rietumu marksisms”: https://enciklopedija.lv/skirklis/88128-marksisms,-ideolo%C4%A3ija Lešeka Kolakovska apjomīgais pētījums par marksisma ideju vēsturi: https://en.wikipedia.org/wiki/Main_Currents_of_Marxism Franču labējo metapolitikas piemērs: https://en.wikipedia.org/wiki/GRECE Vācu labējo metapolitikas piemēri:

Pirmajā epizodē Valters, Krišjānis un Raivis pārbauda, vai dažādās aprindās cirkulējošais un šodien arvien aktuālākais metapolitikas jēdziens ir latviskojams kā “pār-politika” un iztirzā dažādas tās nokrāsas. Saruna par to, kā politiskā vara īstenojas ne tikai caur parlamentu, ministru kabinetu, pie “politiķiem”, bet arī citās kolektīvi saistošus lēmumus ietekmējošās institūcijās kā mediji, NVO, sociālie tīkli, izglītības iestādes, biznesa interesēs, tiesās, starptautiskajās organizācijās, plašākā kultūrā. No nesenā Satversmes tiesas lēmuma par ģimenes definīciju līdz redzamai un neredzamai varai, konservatīvo institucionālajam vājumam, oligarhiem kā tipiskiem Austrumeiropas metapolitiķiem un jaunas elites audzināšanai – tas šajā Pārbaudes laikā. Īsi par G. Lebonu un pūļa varu:

Iepazīsimies – Raivis Zeltīts, Valters Zariņš, Krišjānis Lācis. Trīs jauni cilvēki, kuriem rūp šī valsts un tāpēc ir izlēmuši vairs neklusēt. Šis ir pārbaudes laiks. Saziņai: p[email protected] Ierakstīts studijā “Ambona”.