Austošā Saule

Latviskums. Taisnīgums. Kārtība.

Tautiskais pasaules uzskats

Šodienas lielie satricinājumi no pandēmijas līdz karam satricina arī ikviena domājoša cilvēka izpratni par pasauli un mūsu vietu tajā. Nekompetence un nacionālās gribas paralīze iekšējās drošības, valodas un pat okupantu pieminekļu jautājumos pierāda, ka mums ir darīšana arī ar gara krīzi. Atliek tikai ierunāties par latviešu interesēm Latvijā, lai kā pēc refleksa atskanētu tūkstošbalsīgs “ekspertu” koris, kas aicina uz bezgalīgu toleranci – politiķi tam paklausa. Tikai jauns pasaules uzskats var radīt pamatu drošākai Latvijas nākotnei!

Kas ir pasaules uzskats? Tā ir dzīves filozofija, kas atbild uz būtiskākajiem jautājumiem par mūsu dzīves jēgu, mērķi un uzdevumiem, balstoties noteiktā izpratnē par cilvēku un pasauli. Pasaules uzskats ir izejas punkts tālākiem spriedumiem un rīcībām, kas attiecas uz politiku, ekonomiku, sociālajiem un etniskajiem jautājumiem. Skaidri definēts pasaules uzskats ir kā kompass, kas ļauj vadīties kā miera, tā arī krīzes apstākļos.

Ne visi, kas ir pret karu, pret to iestājas identisku iemeslu dēļ. Ir vesela virkne hedonistu, kurus biedē “vēstures beigu” beigas – nepieciešamība uzņemties atbildību par sevi, savu ģimeni un tautu. Karš apdraud patērniecisku vardarbības baudīšanu “Netflixā”, vienlaikus liekot nepatikā novērsties no pavisam reālas vardarbības dažus simtus kilometrus no mūsu robežām – vardarbības, kas nebūtu notikusi, ja Krievijas naudas uzpirkti, Krievijas gāzi pārostījušies un mierā aptaukojušies Vācijas līderi būtu rīkojušies pēc patiesiem ideāliem. Hedonists grib mieru par katru cenu – arī par kapitulācijas, kauna un “nomierināšanas” cenu. Hedonists nosoda karu, bet arī tos, kas pretojas agresoram līdz pēdējam – tie viņam ir neizprotami fanātiķi, būtnes no citas pasaules, kurai sen jau bija jāiet bojā līdz ar visu “toksisko vīrišķību” un “balto pārākumu”. Nē, mūsu pozīcija pret karu izriet nevis no hedonistiskā pasaules uzskata, kas atzīst tikai izolēto indivīdu un viņa jūtelīgo egoisma cietumu, bet no tautiskā pasaules uzskata.

Tautiskā pasaules uzskata priekšrocība ir tā, ka pamatā ir absolūti reālais un taustāmais – tauta kā paplašināta dzimta; nevis intelektuāļu kabinetos vai augstās garīguma sfērās dzemdētas abstrakcijas. Mūsdienu atomizētais indivīds ir aizmirsis elementāro patiesību – ka viņš ir visu savu senču dzīvais iemiesojums un mantojuma nesējs, bet ne tikai – viņš to var papildināt, pilnveidot, uz šī pamata radīt kaut ko vairāk. Tautiskais pasaules uzskats apzīmē atgriešanos pie dabas likumiem – vienlaikus konservatīviem un evolucionāriem, kas attīstās, iekļaujot bijušo. Tautiskais pasaules uzskats noliedz utopijas – atziņa, ka uzticēties var savējiem, kam ir kopīga interese saglabāt un turpināt ģenētisko mantojumu, valodu un vērtības, bezsakņu intelektuāļiem var šķist “tumsonība”, bet mums tas attaisno pašu eksistenci, sasaista ar dzīvi un dzīvību, padara to jēgpilnu un ļauj pieskarties mūžībai.

Skaidri definēts tautiskais pasaules uzskats atjauno to, kas agrāk bija pašsaprotams, bet ko modernitāte ir pakāpeniski sagrāvusi – uzticību dzimtai, tradīcijai, tēvzemei un tautai. Tas tiecas sagraut visus ārējos ierobežojumus, kas nospiež tautas radošo enerģiju un traucē piepildīt tās potenciālu. Tautiskais pasaules uzskats ir atbilde laikmeta nihilismam, kas nespēj dot nekādas atbildes un mierinājumu tā ļaunuma priekšā, ko sevī iemieso un citiem uzpiež eirāziskā neoboļševiku Krievija. Pastāv no cilvēka neatkarīga realitāte, kuras fiziskā izpausme ir daba un cilvēku sabiedrība, bet šīs sabiedrības augstākā forma un garīgā izpausme ir nācija. Caur nāciju darbojas Dieva likumi un griba, kuras būtību ir mūsu uzdevums izprast un realizēt. Ja vēsture kaut ko pierāda, tad to, ka šie dziļākie likumi ir vissvarīgākie. Tie ir aktīvi, dinamiski, radoši – nacionālisms ir to politiski-ideoloģiskā izpausme. Tāpēc tautiskais pasaules uzskats un nacionālisms ne vienmēr ir identitsks ar konservatīvismu pēc formas. Ja kāda pagātnes forma kavē tautas brīvu attīstību, tad nacionālists būs tas, kas to sagraus, lai atgrieztos pie saknēm un dotu telpu tautas brīvai izaugsmei. Tāpēc mūsu nacionālisms – tas ir nākotnes projekts! Atdzimusi, no svešām važām brīva tauta rītdienas Latvijā!

Raivis Zeltīts

Dalies:
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on whatsapp
WhatsApp

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.