Ģimenes politika un dzimstība

Ģimene ir sabiedrības pamatšūna, kas balstās uz laulībā dibinātām attiecībām starp vīrieti un sievieti un viņu bērniem, vienlaikus cienot un atbalstot arī tās ģimenes, kur bērnus audzina viens no vecākiem vai citi tuvinieki, vai audžuvecāki. Valsts uzdevums ir ģimeni aizsargāt un stiprināt. Mēs iestājamies pret ideoloģijām, kas cenšas mainīt ģimenes un dzimumu jēdzienu nozīmi – it īpaši laikā, kad dzimstības rādītāji Latvijā ir kritiski zemi un apdraud latviešu tautas fizisku pastāvēšanu nākotnē. To ir iespējams risināt gan ar praktiskiem atbalsta pasākumiem, gan veicinot ģimeniskās vērtības sabiedrībā.

Mēs iestājamies par:

22. īpašu mājokļa atbalsta programmu jaunajām un daudzbērnu ģimenēm, ietverot hipotekārā kredīta dzēšanu, par katru jaundzimušo dzēšot daļu no kredīta maksājuma summas;
23. bērna kopšanas ikmēneša atbalsta palielināšanu līdz vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmēram līdz bērna trīs gadu vecumam, vienlaikus nodrošinot darbavietas saglabāšanu un iespēju jaunajām māmiņām saņemt autoratlīdzību vai strādāt citos darbos paralēli pabalstam;
24. universālā dzemdību pabalsta ieviešanu vidējās algas apmērā visām māmiņām;
25. brīvpusdienu atjaunošanu līdz 9. klasei, transporta nodrošināšanu reģionos no mājām līdz bērnudārzam vai skolai, kā arī par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības saglabāšanu no pusotra gada vecuma;
26. garantētu budžeta vietu nodrošināšanu jaunajiem vecākiem augstskolās, studiju kredītu atlaidēm un bērnistabu izveidi augstskolu telpās;
27. atbalstu vecvecākiem, kas iesaistās mazbērnu audzināšanā, kā arī ģimenes aprūpes formām to bērnu audzināšanai un socializācijai, kas palikuši bez vecāku gādības;
28. laulības, ģimenes un bērnu vērtību tēla veidošanu sabiedriskajos medijos, īpaši ceļot daudzbērnu ģimeņu, mātes un tēva prestižu sabiedrībā;
29. taisnīgu pensiju sistēmu, kurā darba stāžā tiek ieskaitīts bērnu kopšanas periods, nodrošinot māmiņām un tēviem vienlīdzīgas sociālās garantijas, ja abi vecāki pilda savus pienākumus, kas noteikti Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā;
30. izstāšanos no Stambulas konvencijas, vienlaikus stiprinot nacionālos likumus un izveidojot specializētus krīzes centrus, kā arī ieviešot obligātas apmācības policistiem vardarbības ģimenē lietu izmeklēšanai;
31. laulību surogātu izplatības novēršanu Latvijā, kas ietver arī t.s. partnerības. Lai to panāktu, rosināsim Satversmes 110. panta grozīšanu, kas nostiprinās ģimenes jēdzienu, kuras pamatā ir laulība starp vīrieti un sievieti, asinsradniecība vai adopcija. Pēc Satversmes 110.panta grozīšanas mēs pārskatīsim Partnerības institūta atbilstību Latvijas tiesību sistēmai un veicināsim tā pakāpenisku izbeigšanu.

Deokupācijas un imigrācijas jautājumi

Latviešu tauta PSRS okupācijas režīma ietvaros tika nolemta iznīcināšanai, ar deportāciju, terora, rusifikācijas un kolonizācijas politiku samazinot latviešu tautas īpatsvaru savā vēsturiskajā zemē līdz 52%, bet lielajās pilsētās padarot par minoritāti. Pēc neatkarības atjaunošanas latviešu tautas un valodas situācija uzlabojās, taču integrācijas politikas rezultātā latviešu tautai tika uzspiesta sadzīvošana ar PSRS okupācijas sekām. Lielais krievu īpatsvars un krievu valodas loma Latvijā ir padarījusi Latviju par piemēru Krievijas “Karaganova doktrīnai”, kuras mērķis ir atgriezt Latviju tās interešu sfērā. Vienlaikus, ar jaunām imigrācijas plūsmām no trešās pasaules, Latvija draud nonākt starp imigrācijas dzirnakmeņiem, latviešu tautai atkal esot uz izdzīvošanas robežas.

Mēs iestājamies par:

32. termiņa noteikšanu, līdz kuram tiek izbeigts nepilsoņa statuss Latvijā, vienlaikus izvērtējot 1949. gada Ženēvas konvenciju piemērošanas iespējas deokupācijas kontekstā un veicinot nelojālo PSRS izcelsmes imigrantu repatriāciju uz Krieviju;
33. reparāciju pieprasīšanu no Krievijas par okupācijas sekām, atteikuma gadījumā piemērojot okupācijas reparāciju nodokli Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu uzņēmumiem;
34. uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī Latvijas pilsonības piešķiršanas pārtraukšanu šīm personām;
35. līdzšinējās integrācijas un multikulturālisma politikas atcelšanu un Sabiedrības integrācijas fonda likvidēšanu, tā vietā izveidojot Nacionālās saliedētības fondu, kura prioritāte ir nacionālo interešu aizsardzība un latviešu identitātes saglabāšana;
36. esošo un jaunuzcelto padomju okupācijas režīmu slavinošu objektu un simbolu demontāžu;
37. nelikumīgās imigrācijas apturēšanu, stiprinot robežkontroli un izstrādājot efektīvus izraidīšanas mehānismus, kā arī noraidot obligātās ES bēgļu kvotas;
38. austrumu robežas slēgšanu, Krievijas un Baltkrievijas virzienā atļaujot tikai izbraukšanu no valsts;
39. darba atļauju izsniegšanas pārtraukšanu imigrantiem no Rietumu kultūrai svešām valstīm, paredzot šādas atļaujas atcelt vai anulēt. Vienlaikus atbalstīsim uzņēmējus, kas spēj aizstāt viesstrādniekus ar Latvijas reemigrantiem vai moderniem tehnoloģiskiem risinājumiem;
40. stingru kontroli pār ārvalstu studentu uzņemšanu Latvijas augstskolās, lai nepieļautu uzņemšanas procesa ļaunprātīgu izmantošanu. Augstskolām, kas iesaistās šādās praksēs, piemērosim regulāras pārbaudes un naudas sodus līdz 5% no apgrozījuma. Ārvalstu studentu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā studējošo skaita. Studijas notiks valsts valodā, un studentiem, kuri pēc pirmā kursa nebūs sasnieguši noteiktu valsts valodas līmeni, mācības būs jāpārtrauc. Studiju atļaujas ārvalstu studentiem izsniegs tikai uz studiju programmas laiku, un tās anulēs, ja netiks sasniegts noteikts sekmju līmenis;
41. ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu atgriešanos, ieguldot lauku reģionu attīstībā – saglabājot perifēro transporta sistēmu, pasta nodaļas, bibliotēkas, bērnu pieskatīšanas mājas un skolas, kā arī veicinot lauku tūrisma attīstību.

Valsts valodas aizsardzība

Lai gan Valsts valodas likums  nosaka latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, daudzviet Latvijā joprojām tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas. Tas grauj valsts valodas statusu, uztur krievu valodas informatīvo telpu un veicina latviešu emigrāciju. Publiskajā telpā joprojām plaši pieejams saturs tikai krievu valodā, un savstarpējā komunikācija daudzās sabiedriskās dzīves jomās notiek krievu valodā. Tikmēr daudzi jaunieši savstarpēji sazinās angļu valodā un nereti nespēj pilnvērtīgi izteikt savas domas latviski. Ilgtermiņā tas apdraud latviešu valodas statusu un nacionālo identitāti.

Mēs iestājamies par:

42. latviešu valodas lietotāju aizsardzību, paredzot kriminālatbildību par apzinātu vēršanos pret latviešu valodas runātājiem un mēģinājumiem mazināt valsts valodas nozīmi publiskajā telpā;
43. sodu piemērošanu komersantiem, kas pieprasa nepamatotas krievu valodas zināšanas sludinājumos un tālākā potenciālo darbinieku izvērtēšanas procesā;
44. izglītības iestādēm, tostarp pirmsskolām un ārpusskolas apmācībām, kurās strādāt drīkst tikai Latvijas pilsoņi, un mācību procesam jānotiek latviešu valodā;
45. latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu visās izglītības iestādēs Latvijā, ieviešot stingru uzraudzības un atbalsta sistēmu: pedagogu latviešu valodas zināšanu paaugstināšanu, mācību materiālu izstrādi latviešu valodā un regulāru kontroles mehānismu, lai prasības tiktu īstenotas praksē;
46. bezmaksas latviešu valodas apguves nodrošināšanu ikvienam, kam tā nepieciešama;
47. subtitru nodrošinājumu tikai latviešu valodā kinoteātros, obligātu tulkojumu latviešu valodā straumēšanas pakalpojumos un reklāmu tulkošanu visos medijos;
48. noteiktu termiņu Ukrainas civiliedzīvotājiem latviešu valodas apguvei, nepieļaujot, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums tiek izmantots rusifikācijas pastiprināšanai;
49. latviešu valodu spēlēs un lietotnēs, veicinot sadarbību ar tehnoloģiju un spēļu industriju, lai populārākās spēles un lietotnes būtu pieejamas arī latviešu valodā;
50. jauniešu un bērnu mediju platformām, nodrošinot valsts līdzfinansētus projektus – jauniešu radītas TV un radio pārraides, interneta saturu, filmas un multfilmas latviešu valodā, kas spētu konkurēt ar angliski orientēto saturu;
51. atbalstu latviešu izdevniecībām, mūziķiem, digitālā satura veidotājiem un kinoindustrijai, kas rada kvalitatīvu saturu latviešu valodā, kā arī jau esošā satura – filmu, multfilmu, grāmatu – popularizēšanu;
52. mūsdienīgām latviešu valodas kampaņām, izmantojot sociālos tīklus un reklāmu, lai parādītu latviešu valodu kā kultūrvēsturisku vērtību un uzsvērtu tās nozīmi latviešu tautas pastāvēšanai un attīstībai.

Izglītība, kultūra un sports

Latvijā izglītības, kultūras un sporta jomas jau ilgstoši saskaras ar nopietniem izaicinājumiem – nepietiekamu finansējumu, nesakārtotu pārvaldību un bieži nacionālajām interesēm kaitīgu ideoloģiju ietekmi. Tas vājina gan skolēnu un pedagogu motivāciju, gan kultūras darbinieku stabilitātes sajūtu un nacionālo identitāti. Mūsu mērķis ir veidot tādu izglītības, kultūras un sporta politiku, kas veido veselīgu, vispusīgi attīstītu, aktīvu un atbildīgu pilsoni – Latvijas patriotu.

Mēs iestājamies par:

53. izglītības saturu, kas balstīts patriotismā, veicina ģimenes un morāli ētiskās vērtības, latvisko dzīvesziņu, latviešu tradīcijas, lokālpatriotismu, gribasspēku, veselīgu dzīvesveidu un piederības sajūtu, līdz ar to arī lielāku atbalstu nacionālpatriotiskām un sporta organizācijām;
54. valsts augstākās un profesionālās izglītības prioritāro jomu noteikšanu, balstoties uz nākotnes darba tirgus prognozēm, tehnoloģiskās transformācijas tendencēm, tautsaimniecības attīstības vajadzībām un nacionālās identitātes saglabāšanas mērķiem;
55. samērīgu darba slodzi pedagogiem – ministrijas iniciatīvu ieviešanu tikai ar atbilstošu finansējumu: palielinot darba apjomu, jāpalielina arī samaksa un atbalsta personāls, kā arī jānodrošina daudzpusīgi, auditorijai piemēroti un pilnvērtīgi mācību materiāli, pārtraucot eksperimentālu izglītības satura izdošanu;
56. valsts aizsardzības dienesta karavīriem atvieglotu valsts apmaksātu studiju uzsākšanu augstākās izglītības iestādēs, nodrošinot, ja nepieciešams, papildu apmācības un karjeras konsultantus;
57. algu pakāpenisku palielināšanu kultūras darbiniekiem, kuru amatos ir prasība pēc augstākās izglītības un kuru darba pienākumu pilnvērtīgai veikšanai nepieciešama vairāku gadu pieredze nozarē;
58. latviskās kultūrtelpas stiprināšanu, kas ietver ideoloģiski angažētu Valsts kultūrkapitāla fonda projektu atcelšanu un valsts prioritāru atbalstu kultūras aktivitātēm un kultūrvietām, kas stiprina un attīsta latviešu identitāti un pašapziņu;
59.  lielāku atbalstu atmiņas institūcijām (muzejiem, arhīviem, bibliotēkām), lai nodrošinātu to uzturēšanu un attīstību, veicinot krājumu digitalizāciju;
60. valsts programmu Latvijas un latviešu vēstures pētniecībai un popularizēšanai;
61. Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanu, atbalstot amatieru (tautas) mākslas procesus, novēršot dalībnieku skaita mazināšanos un veicinot jaunās paaudzes lielāku iesaistīšanos kolektīvos un to vadīšanā;
62. noteiktu minimālo procentu valsts dotēto kultūras iestāžu repertuāros pašmāju mūsdienu autoru radītajiem darbiem;
63. palielinātu finansējumu skolu sporta programmām, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprīkojumu, profesionālus trenerus un papildu sporta stundas;
64. sporta infrastruktūras būvniecību un renovāciju, kā arī efektīvu izmantošanu, nodrošinot kvalitatīvus sporta apstākļus visām vecuma grupām un atbilstību sporta federāciju prasībām.

Tautsaimniecība, uzņēmējdarbība un nodokļi

Latvijas ekonomika arvien straujāk atpaliek no kaimiņvalstīm, ciešot no skaidras ekonomiskās stratēģijas trūkuma. Spēkā esošo nodokļu un budžeta sistēmas trūkumi kavē privātīpašuma aizsardzību, samazina investīciju pieejamību un palielina valsts pārvaldes tēriņus. Mēs iestājamies par mērķtiecīgu, pierādījumos balstītu politiku, kas stiprina katra Latvijas iedzīvotāja un uzņēmumu motivāciju, veicina ekonomisko izaugsmi un stiprina Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Mēs iestājamies par:

65. ilgtermiņa, valstiska mēroga ekonomiskās attīstības politikas izstrādi, kā prioritārās nozares izvirzot militāro industriju, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), bioekonomiku, augsto tehnoloģiju un zinātniskos atklājumus;
66. Nākotnes pētniecības centra izveidi valsts pārvaldē, kura uzdevumos ir identificēt katras nozares kompetencē esošo jautājumu pārmaiņu tendences, izstrādājot pierādījumos balstītus risinājumus;
67. nulles budžeta principa ieviešanu valsts pārvaldē – katra izdevumu pozīcija jāapstiprina no jauna, pamatojoties uz aktuālajām prioritātēm, nevis automātiski;
68. Lietuvas pieredzē balstītu reformu kolektīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektorā, atjaunojot kooperatīvo banku tīklu un drošības mehānismus, tādējādi veicinot lielāku konkurenci kredītu pieejamības jomā;
69. stratēģiski nozīmīgu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību, tostarp Latvenergo un Latvijas Valsts mežu (LVM), saglabāšanu pilnībā valsts īpašumā, konstitucionāli aizliedzot to privatizāciju, akciju kotēšanu biržā vai nodošanu trešajām personām. Šiem uzņēmumiem jāpaliek Latvijas tautas īpašumā uz visiem laikiem;
70. nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu ģimenes vienīgajam mājoklim;
71. mantojuma nodevu mazināšanu;
72. skaidras naudas aprites saglabāšanu;
73. samazinātu PVN lopkopības ražošanas resursiem (barībai, veterinārajiem pakalpojumiem, aprīkojumam);
74. daļas no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) novirzīšanu tās pašvaldības infrastruktūras vajadzībām, kurā atrodas uzņēmums, lai sekmētu pašvaldību un uzņēmēju sadarbību;
75. 14% PVN likmes piemērošanu pārtikas produktiem, kuru sastāvā vismaz 51% ir Latvijā audzēta sastāva;
76. mikrouzņēmuma nodokļa samazināšanu uz 9 %, nodokļu atvieglojumu ieviešanu jaunajiem uzņēmumiem un riska nodevas atcelšanu, vienlaikus pastiprinot sodus par fiktīvu jaunu uzņēmumu dibināšanu un fiktīviem bankrotiem
77. PVN likmju palielināšanu luksusa precēm un kultūras produktiem svešvalodās, akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam un tabakas izstrādājumiem;
78. 55 gadu ierobežojumu atcelšanu pensiju 3.līmeņa iemaksāto uzkrājumu izmaksai, to ļaujot veikt reizi gadā un jebkurā vecumā;
79. ārkārtas darba grupas izveidi, kurā Latvijas ekonomikas, nodokļu un tirdzniecības eksperti kopā ar uzņēmējiem izstrādā efektīvu stratēģiju valsts ārējā parāda samazināšanai.

Valsts pārvalde, pašvaldības un mediji

Latvijas valsts pārvalde ir pārslogota ar birokrātiju, bet valsts parāda apkalpošana arvien palielina spiedienu uz budžetu. Nesamērīgas algas valsts kapitālsabiedrību un mediju vadībai demotivē godprātīgos darbiniekus, bet prokrievisku spēku ietekme medijos un atsevišķās pašvaldībās apdraud nacionālās intereses. Mēs iestājamies par efektīvu, mērķvirzītu un caurskatāmu pārvaldi, kurā prioritātes nosaka ilgtermiņa stratēģija, latviskums un valsts drošība, nodrošinot pilsoņu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Politiķiem jāuzņemas personīga atbildība gadījumos, ja to rīcība rada kaitējumu valsts budžetam vai drošībai.

Mēs iestājamies par:

80. mērķvirzītu valsts pārvaldi, kas balstās uz ilgtermiņa stratēģiju un skaidri definētiem mērķiem. Pārvaldes darbība koncentrēsies uz starpnozaru problēmu risināšanu, prioritāri stiprinot latviskumu, valsts drošību un ekonomisko izaugsmi;
81. visaptverošu valsts funkciju auditu ar mērķi likvidēt neefektīvas vai dublējošas funkcijas un optimizēt valsts pārvaldes struktūru, nodrošinot tajā nodarbināto skaita samērīgumu attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu;
82. valsts kapitālsabiedrību padomju likvidēšanu un valdes locekļu atalgojuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšanu, ieviešot samērības principu un aizliedzot amatu apvienošanu;
83. aizliegumu Latvijas medijos strādāt Krievijas un tai draudzīgu valstu pilsoņiem;
84. skaidri definētiem lustrācijas kritērijiem, lai nodrošinātu valsts pārvaldes institūciju atbrīvošanu no personām, kuras ir sadarbojušās ar PSRS represīvajām struktūrām vai kuru publiskie izteikumi un rīcība ir pretrunā ar Latvijas Republikas konstitucionālajām vērtībām;
85. tiešās valsts pārvaldes ieviešanu pašvaldībās, kur prokrievisku politiķu visatļautība apdraud nacionālās intereses;
86. nacionālo referenduma ierosināšanas sliekšņa samazināšanu līdz 50 000 pilsoņu parakstu un paplašinātas pašvaldību referendumu iespējas, paredzot, ka pilsoņi var lemt par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem, izņemot tos, kas skar nacionālās intereses vai valsts drošību;
87. valsts finansējuma samazināšanu politiskajām partijām līdz 100 000 eiro gadā, lai nodrošinātu racionālu publisko līdzekļu izlietojumu;
88. valsts finansējuma atņemšanu medijiem, kuru saturs nav latviešu valodā, jebkādu krievu valodā raidošu radio un TV staciju darbības pārtraukšanu;
89. publiskās un privātās partnerības (PPP) risinājumiem ar valsts deleģējumu, nodrošinot efektīvāku un pieejamāku valsts funkciju izpildi;
90. deputātu un valsts amatpersonu atalgojuma aprēķina sistēmas pārskatīšanu, sasaistot to ar valsts IKP pieaugumu.

Lauksaimniecība, vide un enerģētika

Latvijas lauksaimniecība šobrīd saskaras ar nevienlīdzīgiem atbalsta nosacījumiem ES, augstām enerģijas izmaksām un pārmērīgu birokrātiju, kas kavē nozares attīstību. Vides politika bieži tiek īstenota nesabalansēti. Enerģētikas jomā tiek virzīts nesaprātīgs “zaļais kurss”, kas nenodrošina elektrības pamata jaudas. Mūsu mērķis ir nodrošināt taisnīgu atbalstu zemniekiem, stiprināt vietējo pārtikas ražošanu un eksportu, aizsargāt vidi un dzīvnieku labturību, mazināt birokrātiju un veidot drošu un neatkarīgu enerģētikas politiku.

Mēs iestājamies par:

91. palielinātu valsts un ES līdzfinansējumu gaļas un piena liellopu audzētājiem, veicinot ganāmpulku paplašināšanos, dzīvnieku labturības uzlabošanu un produkcijas pārstrādi Latvijā, lai radītu augstvērtīgus produktus vietējam tirgum un eksportam;
92. elektrības tarifu likmes samazināšanu zemnieku saimniecībām, atbalstu energoefektīvām tehnoloģijām un atjaunojamai enerģijai;
93. atbalstu ganību un dabīgo pļavu atjaunošanai un sabalansēšanai, veicinot produktīvāku un videi draudzīgāku lopkopību;
94. mikroliegumu noteikšanu atbilstoši likumam, ievērojot īpašumtiesības un samērīgumu – ar caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu, zemes īpašnieka iesaisti un taisnīgu kompensāciju gadījumos, kad ierobežojumi būtiski ietekmē zemes izmantošanu;
95. Valsts vides dienesta apvienošanu ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, vienotu uzraudzību un koordinētu vides aizsardzības politiku;
96. paaugstinātiem sodiem par dzīvnieku ļaunprātīgu izmantošanu un to juridiskā statusa maiņu no “manta” uz “jūtošas dzīvas būtnes”, nodrošinot tiesisku aizsardzību. Ieviest lietotni dzīvnieku labturības uzraudzībai, kurā iedzīvotāji var ziņot par pārkāpumiem, sekot iesniegumu izskatīšanas gaitai un saņemt informāciju par dzīvnieku aprūpes standartiem;
97. pilnībā digitalizētu reģistrācijas sistēmu mājdzīvniekiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, izveidojot vienotu datu bāzi ar detalizētu informāciju par katru dzīvnieku, nodrošinot ērtu piekļuvi datiem gan uzraugošajām institūcijām, gan dzīvnieku īpašniekiem un reģistrētiem pircējiem;
98. vienotu digitālo platformu lauksaimniekiem, apvienojot LAD, VAAD, PVD un CSP reģistrus, ļaujot saimniekiem elastīgi ievadīt aktuālos datus par ražošanu, LIZ apsaimniekošanu, liellopu labturību un citiem rādītājiem, ar automātisku papildu datu integrāciju, mazinot administratīvo slogu;
99. birokrātijas mazināšanu un atbalstu vietējiem pārtikas ražotājiem un mājražotājiem, ļaujot brīvāk realizēt produkciju arī sadarbojoties ar vietējiem tirgotājiem;
100. savvaļas dzīvnieku aizsardzību un medību politikas reformu, pārskatot un samazinot AS Latvijas valsts meži noteiktos medījamo dzīvnieku limitus, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un ekoloģiskā līdzsvara prasībām;
101. jaunu vēja parku būvniecības pagaidu apturēšanu, līdz tiks izstrādāti stingrāki kritēriji to ieviešanai – tālāk no apdzīvotām vietām, priekšroku dodot degradētām teritorijām. Mēs iestājamies par iedzīvotāju tiešu iesaisti un par likumā atrunāto vietējo pašvaldību referendumu izmantošanu vēju un saules parku būvniecībā. Vienlaikus atbalstām ūdeņraža ražotņu attīstību, inovāciju stiprināšanu enerģētikas jomā, kā arī vietējo mācību iestāžu un institūtu pētniekus. Stratēģiski mēs iestājamies par modernas un drošas atomelektrostacijas būvniecību, lai nodrošinātu stabilu bāzes jaudu un mazinātu atkarību no nepastāvīgās vēja un saules enerģijas.

Veselības politika

Latvijas veselības sistēma saskaras ar garām pacientu gaidīšanas rindām, nevienmērīgu resursu sadali un birokrātisku pārvaldību, kas ietekmē gan pacientu aprūpes kvalitāti, gan mediķu motivāciju. Mūsu mērķis ir veidot veselības aprūpi, kas ir efektīva, taisnīga un orientēta uz cilvēku, kur katrs var saņemt kvalitatīvu nepieciešamo palīdzību savlaicīgi un ar cieņu, vienlaikus stiprinot profilakses kultūru un sabiedrības veselību kopumā.

Mēs iestājamies par:

102. preventīvo veselības aprūpi – regulārām un pieejamām pārbaudēm (onkoloģijā, sirds-asinsvadu un garīgajā veselībā), personalizētiem profilakses plāniem ģimenes ārstu praksēs un sabiedrības veselības digitālo transformāciju ar personīgām veselības kartēm un aplikācijām;
103. slimnīcu pārvaldības efektivitāti – slimnīcu padomju atcelšanu un valžu apjoma samazināšanu, novēršot politiski ieceltus amatus; ietaupītos līdzekļus novirzīt mediķu atalgojumam un pacientu aprūpes uzlabošanai;
104. ģimenes ārstu lomas kā pacienta veselības profilakses koordinatora stiprināšanu, nodrošinot valsts finansējumu regulārām veselības pārbaudēm, vienoto digitālo uzraudzības sistēmu un skaidrus standartus agrīnai slimību diagnostikai;
105. ātras piekļuves pie speciālistiem organizēšanu, ja valsts apmaksāts speciālists nav pieejams 30 dienu laikā valsts sedz konsultāciju pie speciālista privātā sektorā. Tas nodrošinās ātrāku diagnostiku, savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu un mazinās komplikāciju riskus;
106. bērnu un jauniešu veselīgu dzīvesveidu, nodrošinot pieejamas sporta, mākslas un brīvā laika aktivitātes, lai mazinātu alkohola, tabakas un narkotiku lietošanu;
107. paliatīvās aprūpes kā nozares jomas sistēmisku sakārtošanu ar ilgtermiņa attīstības un investīciju stratēģiju, atbalstu ģimenēm paliatīvajā aprūpē, hospisu un atelpas brīžu hospisu izveidi, kas ļautu vecākiem un radiniekiem atgriezties sabiedrībā un darba tirgū, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu aprūpi bērniem un pieaugušajiem ar smagām hroniskām, neizārstējamām slimībām.

Satiksme

Latvijas transporta sistēma ilgstoši cieš no valsts pārvaldes neefektivitātes, pārlieku lielām valdības valžu struktūrām un politisko spēku nespējas nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Rail Baltica projekts kavējas un ir pārtapis par simbolu slikti pārvaldītām investīcijām, bet nespējot gūt peļņu. Latvijas dzelzceļa infrastruktūra joprojām ir saistīta ar Krieviju. Šī situācija skaidri parāda, cik kaitīgas ir politiski ieceltas valdes, padomju struktūras un kreisi orientēto politiķu nespēja efektīvi pārvaldīt valsts resursus.

Mēs iestājamies par:

108. pilnīgu satiksmes un transporta savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšanu, īpaši attiecībā uz stratēģiski nozīmīgām izejvielām, tostarp militārajām vajadzībām izmantojamo mangāna rūdu, kas šobrīd tiek vesta tranzītā caur Latvijas dzelzceļa līnijām;
109. nevajadzīgo dzelzceļa sliežu nojaukšanu Krievijas pierobežā, saglabājot tikai iekšzemes un Rietumu virziena satiksmei nepieciešamās;
110. Latvijas dzelzceļa pārorientāciju uz iekšzemes pārvadājumiem un Rietumu virzienu;
111. Rail Baltica projekta izvērtēšanu, dokumentu atslepenošanu (izņemot valsts drošības jautājumus), kļūdu apzināšanu aprēķinos un to novēršanu, kā arī trases būvniecības ātrāku uzsākšanu, ievērojot taisnāku, ātrāku, dabai draudzīgāku un iedzīvotāju īpašumus mazāk skarošu trases izveidi, maksimāli izmantojot esošos vai bijušos sliežu uzbērumus, lai samazinātu izmaksas; saukt pie atbildības politiķus, projekta izstrādātājus un vērtētājus, kuru darbība vai bezdarbība radījusi zaudējumus valstij;
112. atlaidēm sabiedriskajā transportā tikai Latvijas pensiju saņēmējiem, novēršot privilēģijas Krievijas pilsoņiem;
113. starppilsētu sabiedriskā transporta reisu saglabāšanu kā būtisku priekšnoteikumu Latvijas reģionu apdzīvotībai, ekonomiskajai attīstībai un tūrisma veicināšanai. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, kvalitāti un pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem.

Ārpolitika

Krievijas imperiālistiskie centieni grauj drošību mūsu reģionā. Vienlaikus Eiropas Savienībā pastāv spiediens virzīties uz federālismu, kā arī tiek veicināta masu imigrācija, kas apdraud nacionālo suverenitāti un eiropiešu tautu nākotni. Mēs stingri nosodām agresorvalstis un iestājamies pret jebkādiem mēģinājumiem ierobežot Latvijas neatkarību, uzsverot nacionālās suverenitātes principu.

Mēs iestājamies par:

114. pilnīgu ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju, Baltkrieviju un citām terorismu atbalstošām valstīm visās jomās, līdz brīdim, kad tās mainīs savu politisko un ideoloģisko kursu, atdos okupētās teritorijas, atzīs pastrādātos noziegumus, uzņemsies atbildību un pārtrauks agresiju pret kaimiņvalstīm;
115. ciešāku Baltijas valstu sadarbību, padziļinot koordināciju Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā, Baltijas Jūras valstu padomē, kā arī izveidojot kopīgas diplomātiskās pārstāvniecības tālākos reģionos resursu taupīšanai;
116. stratēģisku partnerību ar Poliju, Ukrainu un Ziemeļvalstīm, veicinot kopīgus militāros, politiskos, ekonomiskos un enerģētikas projektus;
117. Eiropas Savienību kā vienā civilizācijā balstītu tautu kopienu, ko vieno eiropiešu dzīvesziņa, grieķu un romiešu mantojums un kristīgās Eiropas kultūra, kā arī par Latvijas interešu aizstāvību un suverenitātes saglabāšanu šajā kopienā;
118. sadarbības stiprināšanu ar ASV, īpaši NATO ietvaros, ievērojot neitralitāti attiecībā uz iekšpolitiskajiem procesiem.