Līdzšinējās integrācijas un multikulturālisma politikas vienīgais rezultāts ir sabiedrības sašķelšana un latviešu valodas un kultūras pozīciju vājināšana. Sabiedrības integrācijas fonds jau sākotnēji tika radīts kā birokrātisks mehānisms, kurā valsts līdzekļi tiek novirzīti projektiem, kas neveicina nacionālo saliedētību, bet nereti strādā atsevišķu grupu interesēs, uzspiežot latviešu tautai nepieņemamas ideoloģijas.
Līdz ar to ir nepieciešams pārorientēt valsts atbalstu, izveidojot Nacionālās saliedētības fondu, kā to paredz ASL programmas 35. punkts. Tā galvenā prioritāte būtu latviešu tautas identitātes, valodas un kultūras saglabāšana, kā arī sabiedrības vienotība, balstoties uz Latvijas nacionālajām vērtībām un Satversmes pamatiem. Šim fondam jādarbojas caurspīdīgi, skaidri definējot, ka publiskais finansējums tiek piešķirts iniciatīvām, kas stiprina valsts pamatnācijas un pilsoniskās sabiedrības saikni, nevis fragmentē sabiedrību ideoloģisku vai interešu grupu virzienā.
2025. gada februārī tika publicēti Valsts kontroles revīzijas rezultāti par Kultūras ministrijas saliedētas sabiedrības politiku, un tika secināts, ka tā nav mērķtiecīga un nesasniedz rezultātus. Kārtējais audits SIF ir tikai mēģinājums atlikt neizbēgamo. Gadu gadiem tiek solīti izvērtējumi, taču rezultāts vienmēr ir tas pats – daudz runu, daudz birokrātijas, bet nekādu reālu pārmaiņu. Šāda pieeja ir tikai veids, kā saglabāt esošās struktūras un amatus, nevis uzlabot sabiedrības saliedētību. Nauda tiek tērēta procesam, nevis rezultātam.
Austošā Saule Latvijai
