Statūti
Politiskās partijas “Austošā Saule Latvijai”
STATŪTI
APSTIPRINĀTI
Partijas “Austošā Saule Latvijai” dibinātāju sapulcē
2025.gada 23. augustā
- Vispārīgie noteikumi
1.1. “Austošā Saule Latvijai”, (saīsinājums ASL, turpmāk tekstā arī “Partija”) ir politiska partija, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pilsoņus, politiskai darbībai šajos Statūtos norādīto mērķu sasniegšanai;
1.2. Partijas darbības teritorija ir Latvijas Republika;
1.3. Par Partijas simboliku un tās lietošanu lemj partijas Valde.
- Partijas darbības mērķis, uzdevumi un metodes
2.1. Partijas darbības mērķis ir latviešu tautas turpināšanās, tās tiesību un interešu aizstāvība, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšana, valsts drošības un ekonomiskās attīstības sekmēšana, uz tradicionālā konservatīvisma vērtībām balstītas valsts veidošana. Šī mērķa sasniegšanai Partija izvirza šādus uzdevumus:
2.1.1. veicināt dzimstību un apturēt masu imigrāciju ar nācijas interesēm atbilstošu tautsaimiecības un sociālo politiku;
2.1.2. veidot spēcīgu aizsardzības sistēmu, stiprināt iekšlietu nozari un veicināt taisnīgumu tiesu sistēmā;
2.1.3. veidot stratēģisku partnerību ar citām Baltijas valstīm, Poliju, Ukrainu un Ziemeļvalstīm;
2.1.4. nostiprināt valsts valodu kā publiskā, tā profesionālā telpā, atbrīvojot to no okupāciju rezultātā uzspiestām valodām, kā arī sargājot pret jauniem lingvistiskiem draudiem;
2.1.5. veidot nacionālajā garā un vērtībās balstītu izglītības un kultūras politiku;
2.1.6. veidot ilgtermiņa valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju un mazināt birokrātijas slogu;
2.1.7. stiprināt ģimenes un laulības institūtus, tradicionālās morālās un ētiskās vērtības sabiedrībā;
2.1.8. celt tautas pašapziņu un vienprātību, veicināt tautas politisko gribu un to izteikt caur partijas rīcību.
2.2. Partija pielieto šādas darbības metodes:
2.2.1. veic publisko un politisko darbību;
2.2.2. izvirzot deputātu kandidātus, piedalās Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
2.2.3. piedalās diskusijās par aktuāliem politiskiem jautājumiem;
2.2.4. iesaista sabiedrību valsts politikas veidošanā un sabiedriski nozīmīgu jautājumu apspriešanā;
2.2.5. ar ievēlēto deputātu un amatpersonu starpniecību īsteno partijas programmu;
2.2.6. organizē miermīlīgus mītiņus, piketus, demonstrācijas un citus sabiedriskus pasākumus;
2.2.7. izplata informāciju par partijas darbību plašsaziņas līdzekļos, kā arī veic priekšvēlēšanu politisko aģitāciju;
2.2.8. sadarbojas ar ideoloģiski tuvām politiskām organizācijām gan Latvijā, gan ārvalstīs;
2.2.9. veic arī citus normatīvajos aktos atļautus pasākumus un darbības partijas mērķu sasniegšanai.
- Partijas biedri
3.1. Par partijas biedru var kļūt rīcībspējīgs Latvijas Republikas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, prot latviešu valodu, atzīst šīs partijas programmu un apņemas ievērot Partijas statūtus. Persona vienlaikus nevar būt citas partijas biedrs;
3.2. Lai kļūtu par Partijas biedru, kandidāts sagatavo iesniegumu un iesniedz to Partijas valdei. Kandidāts ir uzskatāms par Partijas biedru uzreiz pēc Partijas valdes lēmuma par kandidāta uzņemšanu;
3.3. Lai izstātos no Partijas, biedram par to ir jāpaziņo valdei ar rakstisku Persona zaudē biedra statusu brīdī, kad iesniegums ir iesniegts Partijas valdei;
3.4. Izslēgt no Partijas var ikvienu tās biedru par partijas Statūtu neievērošanu, darbošanos pret partijas programmu, nepatiesu ziņu sniegšanu par sevi, ja vairāk kā gadu neattaisnoti nemaksā biedra naudu, pārkāpj partijas disciplīnu lēmumu un uzdevumu izpildē vai veic citu darbību, kas diskreditē partiju. Par biedra izslēgšanu lemj Partijas Valde, ja par to nobalso ne mazāk kā puse no Valdes locekļu kopskaita. Izslēdzamam biedram jābūt uzaicinātam uz Valdes sēdi;
3.5. Partijas valdes lēmumu par Partijas biedra izslēgšanu var pārsūdzēt Partijas domē iesniedzot iesniegumu. Partijas dome pārsūdzību izskata nākamajā domes sēdē;
3.6. Par valdes priekšsēdētāja vietnieka, valdes locekļa, kā arī ētikas un revīzijas komisiju locekļu izslēgšanu lemj Partijas dome, bet par valdes priekšsēdētāja izslēgšanu lemj Partijas kongress, ja tāds ir izveidots. Ja kongress nav izveidots vai nav lemttiesīgs, tad par valdes priekšsēdētāja izslēgšanu lemj Partijas biedru sapulce;
3.7. Partijas biedra tiesības:
3.7.1. vēlēt, kandidēt un ieteikt kandidātus partijas amatpersonu vēlēšanās;
3.7.2. saņemt informāciju, kas saistīta ar partijas darbu;
3.7.3. izteikt priekšlikumus Partijas biedru sapulcei partijas programmas un uzdevumu veikšanai;
3.7.4. piedalīties partijā izveidoto darba grupu un nodaļu darbībā;
3.7.5. Statūtos noteiktajā kārtībā virzīt partijas kandidātus Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pretendēt uz iekļaušanu attiecīgajos kandidātu sarakstos;
3.7.6. piedalīties Partijas valdes un Partijas domes sēdēs, ja tās nav izziņotas kā slēgtas;
3.7.7. paust savu viedokli par Partijas amatpersonu un atsevišķu tās biedru rīcību.
3.8. Partijas biedra pienākumi:
3.8.1. ievērot Partijas statūtus, programmu, ētikas kodeksu un citus iekšējos normatīvos aktus, kā arī sekmēt, ka to ievēro citi Partijas biedri;
3.8.2. ievērot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus un sabiedrībā pieņemtās vispārējās normas;
3.8.3. stiprināt Partijas pozitīvu atpazīstamību, popularitāti un autoritāti sabiedrībā;
3.8.4. maksāt ar Partijas valdes lēmumu noteikto biedra naudu un iestāšanās naudu, ja nav piemēroti izņēmumu gadījumi;
3.8.5. paziņot Partijai par deklarētās dzīvesvietas adreses un citu biedru reģistram būtisku datu maiņu;
3.8.6. aktīvi un godprātīgi piedalīties Partijas darbā un vēlēšanu kampaņās;
3.8.7. pildīt Partijas un tās institūciju lēmumus un uzdevumus;
3.8.8. Iepazīties ar partijas oficiālajos informācijas avotos publicēto informāciju.
- Partijas organizatoriskā uzbūve
4.1. Biedru sapulce
4.1.1. Partijas augstākā lēmējinstitūcija ir biedru sapulce (turpmāk tekstā arī Sapulce). Līdz kongresa izveidei, Sapulce pilda visas statūtos atrunātās kongresa funkcijas, kā arī uzņemas visas tiesības un pienākumus, kas Sapulcei izriet no Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
4.1.2. tikai Sapulces kompetencē ietilpst grozījumu izdarīšana Partijas statūtos un programmā;
4.1.3. jebkuram priekšlikumam par grozījumiem Partijas programmā ir jābūt izskatītam un pieņemtam kādā no Partijas darba grupām, pirms priekšlikums tiek virzīts Sapulcei izvērtēšanai. Priekšlikums par grozījumiem programmā Sapulcē ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz puse no klātesošajiem biedriem;
4.1.4. Sapulci sasauc Partijas valde pēc nepieciešamības, par to informējot Partijas biedrus vismaz 14 dienas pirms Sapulces norises, norādot paredzēto darba kārtību un termiņu kurā Partijas biedri var papildināt Sapulces darba kārtību. Galējā darba kārtība Partijas biedriem ir nosūtāma vismaz septiņas dienas pirms paredzētās Sapulces;
4.1.5. Partijas valde nekavējoties sasauc Sapulci, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa Partijas biedru;
4.1.6. Partijas valdei ir pienākums iekļaut darba kārtībā punktus, kurus vienā iesniegumā pieprasa vismaz desmit Partijas biedri;
4.1.7. ja darba kārtībā iekļaujamo punktu pieprasa mazāk par desmit Partijas biedriem, tad Partijas valdei ir tiesības lemt par punkta iekļaušanu vai neiekļaušanu Sapulces darba kārtībā, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.
4.2. Kongress
4.2.1. Kongress ir no Partijas biedru vidus izvirzīta pārstāvju (delegātu) sapulce (turpmāk tekstā arī Kongress), kuras izvirzīšanas, iecelšanas un apstiprināšanas kārtību paredz Partijas valde, ievērojot šajos statūtos atrunātos ierobežojumus.
4.2.2. Uzreiz pēc Kongresa izveides, Kongress pārņem visas likumā pieļaujamās funkcijas, tiesības un pienākumus no Sapulces, tajā skaitā:
4.2.2.1. ievēlēt un atsaukt Partijas valdes locekļus un Partijas valdes priekšsēdētāju;
4.2.2.2. ievēlēt revīzijas komisijas locekļus;
4.2.2.3. ievēlēt ētikas komisijas locekļus;
4.2.2.4. lemt par nosaukuma maiņu vai reorganizāciju;
4.2.2.5. lemt par partijas darbības turpināšanu vai izbeigšanu.
4.2.3. Kongresu sasauc Partijas valde, ne retāk kā vienu reizi gadā;
4.2.4. Nepieciešamības gadījumā valdes priekšsēdētājs, dome, valde, revīzijas komisija vai ne mazāk kā viena desmitdaļa Partijas biedru ar rakstisku pieprasījumu var ierosināt ārkārtas Kongresa sasaukšanu. Lēmumu par ārkārtas Kongresu pieņem dome;
4.2.5. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā 50% no izvirzīto pārstāvju (delegātu) skaita. Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem. Ja uz balsošanu likti divi vai vairāki alternatīvi priekšlikumi un ja par to nenobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, atkārtoti tiek balsots par priekšlikumu, kurš ieguvis lielāko balsu skaitu. Ja arī atkārtoti balsojot priekšlikums nav pieņemts, to noraida;
4.2.6. Pārstāvju skaits Kongresā ir mainīgs un atkarīgs no Partijas biedru un nodaļu skaita. Partijas Valde, vadoties no kopējā partijas biedru skaita un nodaļu biedru skaita, nosaka kopējo pārstāvju skaitu Kongresā un tā noteikšanas metodiku. Kopējais pārstāvju skaits Kongresā nedrīkst būt mazāks par 50;
4.2.7. Kongresa sanākšanas datumu, laiku, norises vietu, veidu un darba kārtību, valde paziņo Biedriem vismaz 14 kalendārās dienas iepriekš. Valde par ārkārtas Kongresa sasaukšanu paziņo vismaz piecas dienas iepriekš;
4.2.8. Kongresu vada valdes priekšsēdētājs vai valdes apstiprināts sapulces vadītājs. Kongresa gaita tiek protokolēta;
4.2.9. Kongresā ar balss tiesībām piedalās valdes noteiktajā kārtībā apstiprināti partijas biedru pārstāvji, visi valdes locekļi, kā arī citi partijas biedri, ko valde ir iekļāvusi noteikumos par Kongresu;
4.2.10. Kongress pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot lēmumus par amatpersonu ievēlēšanu un atsaukšanu, par kuriem tiek balsots aizklāti;
4.2.11. Kongress ir tiesīgs mainīt iepriekš izsludināto darba kārtību, ja par to balso vairāk nekā 50% no Kongresā reģistrētajiem dalībniekiem;
4.3. Partijas dome
4.3.1. Kongresu starplaikā augstākā Partijas lēmējinstitūcija ir Partijas dome (turpmāk tekstā arī Dome), kuras kompetencē ietilpst:
4.3.1.1. Sapulču un Kongresu starplaikos noteikt partijas darbības politiskos virzienus;
4.3.1.2. apstiprināt priekšvēlēšanu programmas pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī citus nacionāla līmeņa programmatiskus dokumentus;
4.3.1.3. Noteikt principus, saskaņā ar kuriem partijas biedri un nodaļas/grupas var izvirzīt deputātu kandidātus pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;
4.3.1.4. pēc valdes un Partijas Saeimas frakcijas priekšlikumiem apstiprināt Partijas kandidātu valsts prezidenta amatam;
4.3.1.5. apstiprina ētikas komisijas iesniegto Partijas ētikas kodeksu un tā grozījumus;
4.3.1.6. kā pirmā un galīgā instance pieņem lēmumu par partijas biedra izslēgšanu no partijas, ja attiecīgais biedrs ir valdes (izņemot valdes priekšsēdētāju), revīzijas komisijas vai ētikas komisijas loceklis;
4.3.1.7. apstiprināt Ētikas komisijas un Revīzijas komisijas nolikumu;
4.3.1.8. apstiprināt Partijas deputātu kandidātu sarakstus Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
4.3.2. Domes sastāvā ir visi valdes locekļi, jaunatnes organizācijas valdes locekļi, ētikas komisijas vadītājs, revīzijas komisijas vadītājs, partijas biedri, kuri ir Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību domju deputāti, Ministru kabineta locekļi, parlamentārie sekretāri, darba grupu vadītāji, kā arī partijas nodaļu pārstāvji. Pārstāvības normu un pārstāvju izvirzīšanas kārtību nosaka valde;
4.3.3. Domes sēdes sasauc valde ne retāk kā reizi trijos mēnešos, valdes noteiktajā kārtībā informējot visus Domes locekļus. Domes ārkārtas sēdes Valdei jāsasauc pēc Revīzijas komisijas vai vismaz vienas trešās daļas Domes locekļu pieprasījuma, kurā norādāmi izskatāmie jautājumi. Dome ārkārtas sēdē izskata tikai tos jautājumus, kuru dēļ sēde ir sasaukta;
4.3.4. Domes sēdes vada Valdes priekšsēdētājs vai kāds no viņa vietniekiem. Domes sēde ir lemttiesīga, ja klātesošo Domes locekļu skaits ir vismaz par 50% lielāks par Statūtos noteikto Valdes locekļu kopskaitu. Dome pieņem lēmumus ar klātesošo Domes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss;
4.3.5. Līdz Domes pirmajai sēdei, kā arī gadījumos, kad Dome nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, tās pilnvaras īsteno valde;
4.3.6. Visas Domes sēdes tiek aizvadītas atklāti, brīvi pieejami visiem Partijas biedriem, izņemot gadījumos, kad izziņojot Domes sēdi, tā tiek noteikta kā slēgta Domes sēde, kurā var piedalīties tikai Domes locekļi, revīzijas komisijas locekļi un pieaicinātās personas. Slēgtu Domes sēdi valde izziņo gadījumos, kad tiek izskatīti jautājumi, kas skar personas tiesības uz privātumu, vai satur informāciju, kuras pāragra noplūšana var ietekmēt Partijas izvirzīto mērķu sasniegšanu. Ja Domes sēdes laikā tiek konstatēti šajā punktā minētie apstākļi Domes sēdes noteikšanai par slēgtu, tad šādu lēmumu Dome var pieņemt balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu.
4.4. Partijas valde
4.4.1. Partijas Valde (turpmāk tekstā arī Valde) ir pastāvīgi funkcionējoša vadības izpildinstitūcija, kas pārzina un vada partijas lietas, pārvalda partijas mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīviem aktiem, Partijas statūtiem, Sapulces vai Kongresa lēmumiem, organizē partijas grāmatvedības uzskaiti, kā arī veic citus Partijas statūtos noteiktus pienākumus, tajā skaitā:
4.4.1.1. vada Partijas darbu un koordinē no partijas biedriem ievēlēto Saeimas un pašvaldību deputātu un amatpersonu kandidātu darbību.
4.4.1.2. pieņem lēmumus par svarīgiem politiskiem jautājumiem;
4.4.1.3. lemj par Partijas rīkotajiem pasākumiem, iesniedzamajiem likumprojektiem un rīcību;
4.4.1.4. apstiprina Partijas nodaļu izveidi, apstiprina amatā nodaļu biedru izvirzītos Partijas nodaļu vadītājus;
4.4.1.5. organizē sadarbību ar jaunatnes organizāciju;
4.4.1.6. apstiprina Partijas darba grupu izveidi;
4.4.1.7. izstrādā un pieņem Partijas budžetu;
4.4.1.8. apstiprina Partijas struktūrvienību nolikumus, izņemot revīzijas un ētikas komisiju nolikumus;
4.4.1.9. apstiprina vai noraida Partijas biedru kandidātu iesniegumus;
4.4.1.10. pēc ētikas komisijas ierosinājumaemj par biedra izslēgšanu no Partijas;
4.4.1.11. pilnvaro personu, kas veic ierakstus Partijas biedru reģistrā;
4.4.1.12. nosaka biedra naudas un/vai iestāšanās maksas apmēru un maksāšanas kārtību;
4.4.1.13. pēc Partijas biedra motivēta lūguma, groza maksāšanas kārtību un/vai daļēji atbrīvo un/vai pilnībā atbrīvo no biedra naudas un/vai iestāšanās naudas apmaksas pienākuma;
4.4.1.14. lemj par Partijas biedru uzņemšanu un izslēgšanu šajos statūtos paredzētajā kārtībā;
4.4.1.15. ieceļ partijas grāmatvedi un kasieri;
4.4.1.16. pieņem algotus darbiniekus;
4.4.1.17. apstiprina Partijas ģenerālsekretāru;
4.4.1.18. izskata atsevišķu Partijas biedru iesniegumus un novirza tos izskatīšanai Partijas darba grupām, Partijas komisijām, Domei, Kongresam vai Sapulcei.
4.4.2. Valdi astoņu cilvēku sastāvā uz vienu kalendāro gadu ievēl Kongress;
4.4.3. Valdes sastāvā ietilpst Valdes priekšsēdētājs ar atsevišķām paraksttiesībām un Valdes locekļi ar kopīgām paraksttiesībām bez priekšsēdētāja;
4.4.4. Valdes priekšsēdētājs pārstāv Partiju attiecībās ar Latvijas Republikas institūcijām un ārvalstīs, fiziskām un juridiskām personām, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pauž partijas viedokli masu informācijas līdzekļos un publiskos pasākumos;
4.4.5. Valde var pilnvarot vienu vai vairākus Valdes locekļus slēgt noteiktu darījumu vai noteikta veida darījumus;
4.4.6. Valdes priekšsēdētāja un Valdes locekļa pilnvaras stājās spēkā ar brīdi, kad partijas Kongress apstiprina balsu skaitīšanas rezultātus un ir spēkā līdz brīdim kad partijas Kongress apstiprina jaunu partijas Valdi;
4.4.7. Valde sanāk pašas noteiktos termiņos un laikos, bet ne retāk kā reizi mēnesī. Revīzijas komisija ir tiesīga sasaukt ārkārtas valdes sēdi;
4.4.8. Valdes priekšsēdētājs sasauc valdes sēdi, paziņojumā norādot darba kārtību. Valdei ir tiesības papildināt darba kārtību par to Valdes sēdē balsojot un pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu;
4.4.9. Valdes sēdes var notikt klātienē un attālināti. Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra Valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu, vai nepiedalīšanos balsojumā.
4.4.10. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 50% Valdes locekļu un ir klātesošs Valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo Valdes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir Priekšsēdētāja vai viņa norīkotā vietnieka balss;
4.4.11. Valdes sēdes ir atklātas visiem Partijas biedriem, izņemot gadījumus, kad Valde lemj par slēgtu sēdi. Slēgtajās sēdēs var piedalīties Valdes pieaicinātas personas.
4.4.12. Valdes locekli no amata var atcelt tikai Dome. Valdes loceklis var iesniegt Valdei rakstveida paziņojumu par Valdes locekļa amata atstāšanu. Ja Valdes loceklis atstāj amatu laikā starp Kongresiem, Valde turpina darbu nepilnā sastāvā līdz nākamajam Kongresam. Ja Valdes locekļu skaits kļūst mazāks par 6, Valdei jāsasauc ārkārtas Kongress, lai pārvēlētu visu valdi.
4.4.13. Valdes sēdēs piedalās Ģenerālsekretārs.
4.5. Valdes priekšsēdētājs
4.5.1. Partijai ir viens Valdes priekšsēdētājs (turpmāk tekstā arī Priekšsēdētājs), kuru aizklātās vēlēšanās ievēl biedru sapulce vai Kongress uz pilnvaru termiņu līdz nākamajam kārtējam Kongresam. Ievēlēts ir visvairāk balsis saņēmušais Priekšsēdētāja amata kandidāts. Valdes priekšsēdētāja kompetencē ietilpst:
4.5.1.1. sasaukt un vadīt Valdes sēdes;
4.5.1.2. organizēt Valdes darbu atbilstoši programmas mērķiem un uzdevumiem;
4.5.1.3. parakstīt partijas dokumentus un lēmumus;
4.5.1.4. pilnvarot Partijas biedrus atsevišķu uzdevumu veikšanai;
4.5.2. Kad ir zināms jaunievēlētās Valdes sastāvs, Priekšsēdētājs no Valdes locekļu vidus ieceļ divus Valdes priekšsēdētaja vietniekus.
4.5.3. Ja kādu apstākļu dēļ Priekšsēdētājs nevar vai nespēj pildīt savas funkcijas, viņš savu funkciju veikšanai norīko vienu no vietniekiem, kuram šajā laikā ir visas Priekšsēdētājam ar šiem Statūtiem noteiktās tiesības un pienākumi;
4.5.4. Ja Priekšsēdētājs atkāpjas no amata vai citādi to zaudē, tad Priekšsēdētāja pienākumus līdz nākamajam kārtējam Kongresam pilda viņa norīkotais vietnieks. Ja arī viņš atkāpjas no amata vai citādi to zaudē, sasaucams ārkārtas Kongress jaunas Valdes un Priekšsēdētāja ievēlēšanai;
4.5.5. Priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi;
4.6. Partijas darba grupas.
4.6.1. nepieciešamības gadījumā Partijas biedri var veidot struktūrvienības – darba grupas, kuras darbojas saskaņā ar Valdes apstiprinātu nolikumu;
4.6.2. darba grupā ir ne mazāk par trim biedriem;
4.6.3. darba grupas augstākā lēmējinstitūcija ir grupas biedru sapulce. Grupas biedru sapulce no sava vidus ievēl grupas vadītāju;
4.6.4. darba grupas sapulci sasauc grupas vadītājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos.
4.6.5. Partijas darba grupai jāievēro partijas programma, stratēģija un taktika. Tai ir saistoši Partijas vadošo institūciju lēmumi;
4.6.6. Partijas darba grupai ir tiesības iesniegt lēmumprojektus Valdei un Kongresam;
4.6.7. Partijas darba grupai ir tiesības ieteikt Valdei kandidātus, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;
4.7. Partijas revīzijas komisija
4.7.1. Partijas revīzijas komisiju (turpmāk arī Revīzijas komisija) trīs biedru sastāvā ievēl Kongress aizklātā balsošanā. Ievēlēti ir tie biedri, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Revīzijas komisijas biedru pilnvaras ir spēkā, kad balsu skaitīšanas rezultātus ir apstiprinājis Kongress, un ir spēkā līdz Revīzijas komisijas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai nākamajā Kongresā;
4.7.2. Revīzijas komisija kontrolē Partijas saimnieciski finansiālo darbību, mantas un līdzekļu izlietošanas atbilstību Partijas Statūtiem un Valdes lēmumiem;
4.7.3. Revīzijas komisija pirmajā sēdē no sava vidus ievēl Revīzijas komisijas priekšsēdētāju un sadala pienākumus;
4.7.4. Revīzijas komisijas lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu (ja par lēmumu nobalso vairāk kā puse no komisijas sastāva);
4.7.5. Katram Revīzijas komisijas loceklim ir tiesības piedalīties visos Partijas un tās struktūrvienību pasākumos, tai skaitā Valdes sēdēs arī tad, ja tās ir slēgtas;
4.7.6. Partijas Revīzijas komisija sniedz atskaiti kārtējā Kongresā;
4.7.7. Politisko partiju likuma 37. pantā paredzētajos gadījumos (ja partijas līdzekļu apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas) Partijas gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Zvērinātu revidentu ieceļ Valde uz divu gadu termiņu. Zvērināta revidenta atzinums par partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams atskaitei Partijas Valdei, Kongresam un ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai.
4.8. Partijas ētikas komisija.
4.8.1. Partijas ētikas komisija (turpmāk tekstā arī Ētikas komisija) ir neatkarīga institūcija, kas saskaņā ar Partijas ētikas kodeksu sniedz atzinumus, izvērtējot Biedru darbības atbilstību Partijas pamatvērtībām, darbības mērķiem un programmai un pilda citus šajos statūtos paredzētos uzdevumus;
4.8.2. Ētikas komisiju trīs cilvēku sastāvā ar vienkāršu balsu vairākumu aizklātā balsojumā ievēl Kongress uz termiņu līdz nākamajam kārtējam Kongresam. Ētikas komisijas locekļu kandidātus ne vēlāk kā 14 dienas pirms Kongresa sanākšanas dienas ir tiesīgi izvirzīt Valde, jebkura Partijas nodaļa vai ne mazāk kā 10 Partijas biedri;
4.8.3. Ētikas komisija pirmajā sēdē no sava vidus ievēl Ētikas komisijas priekšsēdētāju un sadala pienākumus. Ētikas komisijas sēde tās priekšsēdētājam jāsasauc, ja to pieprasa kāds no Ētikas komisijas locekļiem;
4.8.4. Ētikas komisija, izvērtējot iespējamos Partijas Ētikas kodeksa pārkāpumus, ir tiesīga pieprasīt un saņemt Partijas biedru, biedru kandidātu un atbalstītāju paskaidrojumus;
4.8.5. Ētikas komisija Valdei sniedz savu atzinumu par partijas Ētikas kodeksa pārkāpumu, pēc kura Valde pārkāpējam var uzlikt sekojošus disciplinārsodus, sākot ar vieglāko un beidzot ar smagāko:
4.8.5.1. mutisku brīdinājumu;
4.8.5.2. liegumu noteiktu laiku ieņemt noteiktus amatus partijā;
4.8.5.3. izslēgšanu no Partijas biedru rindām, biedru kandidātu vai atbalstītāju saraksta.
4.8.6. iepriekšējā punkta divus smagākos disciplinārsodus attiecībā uz Valdes, Revīzijas vai Ētikas komisijas locekļiem var uzlikt tikai Dome, bet attiecībā uz Priekšsēdētāju, tikai Kongress.
4.8.7. Ētikas komisija sniedz ziņojumu reizi gadā kārtējā Kongresā;
4.8.8. Ētikas komisijas loceklis nevar vienlaikus būt citas Partijas institūcijas amatpersona vai sekretariāta darbinieks;
3.8.9. Ētikas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz divi tās locekļi, no kuriem viens ir Ētikas komisijas priekšsēdētājs. Ētikas komisija lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu;
4.8.10. Ētikas komisija sniedz ziņojumus Valdei pēc Valdes pieprasījuma vai pēc pašas komisijas iniciatīvas, ja jautājums skar vai varētu skart Partijas reputāciju;
4.8.11. saistībā ar Ētikas komisijas izskatāmiem jautājumiem Ētikas komisijas priekšsēdētājam vai tā nozīmētam pārstāvim ir tiesības piedalīties Partijas institūciju sapulcēs;
4.8.12. Ētikas komisijas locekli no amata var atcelt tikai Dome. Ētikas komisijas loceklis jebkurā laikā var brīvprātīgi izstāties no Ētikas komisijas, iesniedzot Valdei rakstveida paziņojumu.
4.8.13. Ja Ētikas komisijas loceklis atstāj amatu laikā starp Sapulcēm vai Kongresiem, Ētikas komisija turpina strādāt nepilnā sastāvā līdz nākamajai Sapulcei vai Kongresam. Ja Ētikas komisijas locekļa amatu atstāj vairāk nekā divi komisijas locekļi, Valde var aizklātā balsošanā ievēlēt Ētikas komisijas pagaidu locekļus, kuru pilnvaru termiņš ir līdz nākamajam Kongresam;
4.8.14. Ētikas komisija darbojas atbilstoši Domes noteiktam nolikumam.
4.9. Reģionālās nodaļas
4.9.1. Atbilstoši Valdes apstiprinātam nolikumam un iniciatīvai tiek veidotas Partijas reģionālās nodaļas (turpmāk arī Nodaļas/Nodaļa);
4.9.2. Nodaļa realizē Kongresa, Domes, Valdes un citu Partijas institūciju lēmumu izpildi Latvijas reģionos, kā arī programmas nostādņu realizāciju attiecīgajās pašvaldībās. Lai izpildītu šos mērķus, Nodaļa organizē Partijas līdzdalību konkrētajā pašvaldībā pašvaldību vēlēšanās, kā arī aktīvi iesaistās attiecīgās pašvaldības sabiedriskajā dzīvē atbilstoši Partijas mērķiem un programmai;
4.9.3. Valde nosaka Nodaļu izvietojumu un to izveidošanai nepieciešamo biedru skaitu;
4.9.4. Nodaļas lēmējinstitūcija ir Nodaļas sapulce, kuru sasauc Nodaļas vadītājs ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā. Par Nodaļas sapulces sasaukšanas vietu, laiku un darba kārtību tiek paziņots attiecīgās Nodaļas biedriem ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tās. Ārkārtas gadījumā Nodaļas sapulci sasauc Ģenerālsekretārs;
4.9.5. Nodaļas sapulcē lēmums tiek pieņemts, ar kvalificētu balsu vairākumu. Nodaļas sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no šajā Nodaļā reģistrēto biedru skaita.
4.9.6. Nodaļu vada Nodaļas vadītājs, kuru uz vienu gadu no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl Nodaļas balsstiesīgie biedri, par ievēlēto Nodaļas vadītāju paziņojot Valdei. Nodaļas biedri var pārvēlēt Nodaļas vadītāju pirms termiņa, ja par pārvēlēšanu nobalso divas trešdaļas no Nodaļas balsstiesīgajiem biedriem;
4.9.7. Nodaļas sapulcē var tikt pieņemts Nodaļas nolikums, kas pēc pieņemšanas iesniedzams apstiprināšanai Valdē.
4.10. Jaunatnes organizācija
4.10.1. Personas, kuras sasniegušas 14 gadu vecumu un atbalsta partijas mērķus un programmu, var darboties Partijas jaunatnes organizācijā (turpmāk tekstā arī Jaunatnes organizācija). Visi Partijas biedri un biedru kandidāti, kuri nav vecāki par 25 gadiem, ir arī Jaunatnes organizācijas biedri;
4.10.2. Jaunatnes organizāciju vada Jaunatnes organizācijas valde trīs locekļu sastāvā ar Jaunatnes organizācijas vadītāju priekšgalā, kurus uz viena gada pilnvaru termiņu ievēl Jaunatnes organizācijas biedru vai pārstāvju sapulce. Par Jaunatnes organizācijas valdes locekļiem var būt Jaunatnes organizācijas biedri, kuri ir sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu;
4.10.3. Jaunatnes organizācija darbojas atbilstoši Valdes apstiprinātam nolikumam;
4.10.14. Personām no 14 līdz 16 gadu vecumam nav biedra kandidāta statusa, un tām nav balsstiesību Partijas institūcijās. Šīs personas var piedalīties Jaunatnes organizācijas darbā kā atbalstītāji vai līdzdalībnieki bez balsstiesībām.
4.11. Ģenerālsekretārs
4.11.1. Ģenerālsekretārs Valdes noteiktā kārtībā uzrauga Partijas ikdienas darbu, vada sekretariātu, nodrošina Valdes un Partijas Saeimas frakcijas sadarbību, atbalsta un veicina Partijas nodaļu vadītāju un vēlēšanu apgabalu koordinatoru darbu, nodrošina Partijas sakarus ar sadarbības Partijām ārvalstīs, ir atbildīgs par Partijas lietvedības kārtošanu;
4.11.2. Ģenerālsekretārs nevar būt partijas Revīzijas komisijas vai Ētikas komisijas loceklis;
4.11.3. Ģenerālsekretāra pienākumus drīkst veikt Valdes priekšsēdētājs.
4.12. Sekretariāts.
4.12.1. Sekretariāts vada Partijas ikdienas un saimniecisko darbību, veic praktiskus Partijas struktūru koordinācijas pasākumus, tehniski nodrošina partijas institūciju sēdes (tajā skaitā – to izsludināšanu sēžu dalībniekiem), kā arī īsteno citus Partijas uzdevumus, Valdes lēmumus un Priekšsēdētāja rīkojumus;
4.12.2. Sekretariāta darbinieki nevar būt partijas Revīzijas komisijas vai Ētikas komisijas locekļi;
4.12.3. Sekretariāta darba organizāciju, struktūru un darbinieku atalgojumu nosaka Valdes apstiprināts nolikums.
- Partijas finanšu līdzekļi un to iegūšanas kārtība
5.1. Partijai ir sava manta un finanšu līdzekļi, ko veido:
5.1.1. biedru nauda;
5.1.2. fizisko personu dāvinājumi un ziedojumi;
5.1.3. ieņēmumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;
5.1.4. Citi ienākumi no avotiem, kas ir atļauti saskaņā ar Politisko partiju finansēšanas likumu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
5.2. Partijas finanšu līdzekļi tiek izlietoti Partijas mērķu sasniegšanai un realizēšanai;
5.3. Partijas saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī finanšu piesaisti un izlietojumu kontrolē Revīzijas komisija, kas izveidota un darbojas saskaņā ar statūtiem;
- Partijas pašlikvidācijas vai reorganizācijas kārtība
6.1. Partiju var likvidēt vai reorganizēt, ja par to nolemj Kongress ar 2/3 balsu vairākumu no klātesošo skaita;
6.2. Gadījumā, ja Partijas biedru skaits ir mazāks par likumā noteikto, lēmumu par Partijas darbības izbeigšanu pieņem Valde;
6.3. Partijai pašlikvidējoties, par tās mantu un naudas līdzekļu turpmāko piederību lemj Partijas Kongress vai Valde, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
- Grozījumu izdarīšana statūtos.
7.1. Grozījumus Partijas statūtos ir tiesīga veikt tikai Sapulce. Tiesības ierosināt Partijas statūtu grozījumus ir tām pašām institūcijām un biedru skaitam, kuram ir tiesības sasaukt Sapulci, iesniedzot Valdei rakstisku pieprasījumu ārkārtas Sapulces sasaukšanai;
7.2. grozījumi Partijas statūtos tiek pieņemti, ja par tiem nobalso 2/3 no balstiesīgajiem biedriem.
- Citi noteikumi
8.1. Partijas nodaļas un citas institūcijas nav juridiskās personas;
8.2. Jautājumos, kas nav atrunāti statūtos, Partija vadās no Latvijas Republikas Satversmes, Politisko partiju likuma un citu Latvijas Republikā spēkā esošo tiesību aktu regulējuma.
Partijas statūti pieņemti partijas dibinātāju sapulcē 2025. gada 23. augustā.
