“Austošā Saule Latvijai” ir nosūtījusi priekšlikumu Saeimas partiju frakcijām, aicinot grozīt likuma „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 2. panta otro daļu, pilnībā svītrojot izņēmumu par apbedījuma vietām. Tāpat mēs aicinām sešu mēnešu laikā demontēt atlikušos virszemes okupācijas simbolus un nodrošināt, ka grozījumi stājas spēkā steidzamības kārtībā, lai Daugavpils un citas pašvaldības varētu īstenot demontāžu vēl šogad. Šo priekšlikumu aktualizēja incidents Dagavpilī, kur padomju karavīru memoriālā notika gāzes sprādziens. Ja reiz padomju memoriāli ir sākuši “paši sevi demontēt”, tad būtu tikai atbildīgi valstij to veicināt.
Likuma „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 1. pants paredz, ka likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu, paust nosodošu nostāju pret okupācijas varu un nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Savukārt šā likuma 2. panta otrā daļa pašlaik nosaka izņēmumu, ka demontāža neattiecas uz objektiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās. Šis formālais šķērslis ir radījis situāciju, kurā okupācijas režīmu slavinošas inženierbūves un monumentāli kompleksi saglabājas publiskajā telpā, jo tiek mākslīgi sasaistīti ar kapa miera jēdzienu.
Starptautisku juridisku šķēršļu šādu objektu demontāžai no Latvijas Republikas publiskās telpas neeksistē. Latvijas tauta nekad nav atzinusi okupācijas režīmu. Pašreizējais “pīšļu nosacījums” rada morālu un psiholoģisku okupācijas turpinājumu, jo piespiež Latvijas pilsoņus akceptēt okupācijas armijas dominanci, liekot pamatnācijai ikdienā uzlūkot okupācijas varu slavinošus simbolus tikai tāpēc, ka kāds no šīs okupācijas varas izpildītājiem vai ieviesējiem ir apbedīts zem šī okupācijas varas simbola. Tas nonāk pretrunā ar likuma „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 1. pantu, kura uzdevums bija šo seku likvidēšana. Tas ir demoralizējoši un nesamērīgi ierobežo vēsturisko taisnīgumu.
Kapa miers jānodrošina kapsētās, nevis caur propagandas ansambļiem parkos. Nacionālās pašcieņas aizsardzība un sabiedrības fiziskā drošība (kā to pierāda nesenais sprādziens Daugavpilī) ir uzskatāma par prioritāru valstisku vajadzību.
Nacionālās valsts identitāte nedrīkst būt ķīlniece padomju laika „robežzīmēm”, kas zem kapa miera aizsega turpina demoralizēt Latvijas tautu.
Austošā Saule Latvijai
