austošā

saule

Latviskums. Taisnīgums. Kārtība.

Ko nedrīkst ignorēt

Arvien izteiktāk novērojams, ka sabiedriskajā domās iespiežas līdz šim nezināmas idejas un ideoloģijas, kuras tradicionāli mūsu sabiedrībai ir bijušas svešas, jo ar tām saistītās problēmas un jautājumi gluži vienkārši nav pastāvējuši Latvijā. Proti, runa ir par tēmām, kuras pārstāv kreisi noskaņotā politiķu daļa un to atbalstītāji, aktīvisti, kas savā fanātismā nereti pārspēj vecos padomju komunistus, bet atšķirība ir tāda, ka padomju komunismam nereti neticēja pat paši komunisti, lai gan izlikās ticam, tomēr šoreiz mums ir darīšana ar “īsteni ticīgajiem”.

Aiz “vienlīdzības”, “līdztiesības” un citu “demokrātisko vērtību” plīvura viņi pamanījušies ļoti skaļi aktualizēt, piemēram, rasisma problēmu Latvijā, neonacisma draudus un dzimumlīdztiesības jautājumus, kuros īpaši izceļ latviešu vīriešu agresiju pret sievietēm. Pēc viņu pasaules uzskata varētu spriest, ka ikviens nacionālkonservatīvi noskaņots cilvēks Latvijā ir neonacists, latviešu vīrieši ir ārkārtīgi agresīvi pret sievietēm, bet sabiedrība kopumā tik ļoti “tumsonīga” pret atšķirīgiem cilvēkiem, ka to nepieciešams nedaudz paskolot un pamācīt ar “gatavināšanas” programmas palīdzību, kas turklāt tiek apmaksāta ar mūsu nodokļu naudu. Gluži vai šķērmīgi kļūst, redzot, ar kādiem apgriezieniem viņiem izdodas šo ideoloģiju iesakņot cilvēku prātos, bet patiesu uztraukumu rada tas, ko šie “līdztiesības” karoga nesēji dara konservatīvi domājošiem cilvēkiem – atliek tikai pateikt, ka JRT valda pilnīga runas un vārda brīvība, lai par to tiktu cenzēts sociālajos tīklos un šie “līdztiesības” cīnītāji novēlētu tam pašam cilvēkam saslimt ar vēzi. Tomēr svarīgākais, ka kreisie ik uz soļa cīnās pret latviešu tautai svarīgām vērtībām, to pamatojot ar “demokrātiskumu”. Izskatās, ka viņi nesaprot dažas patiesības, kas attiecas uz valsti, sabiedrību un politiku kopumā:

  1. Demokrātija nenozīmē visatļautību. Lai gan tā dod iespējas ar atklāto vēstuļu palīdzību, tiesas varu vai referenduma gaitā atbilstoši kādai ideoloģijai pārdefinēt objektīvi nemainīgas vērtības, tā nemaina negatīvās sekas, kas izriet no šiem lēmumiem. Jāsaprot, ka melns ir melns un balts ir balts visos laikos neatkarīgi no tā, vai nobalsojam par pretējo. Varam ignorēt šos dabiskos likumus, bet neiespējami mainīt šo patiesību un izvairīties no sliktām sekām. Arī ģimenes pamats vienmēr ir bijis un būs vīrietis un sieviete un to nekādi nevar ietekmēt kreiso uzskati un atsauces uz “sociālo realitāti”. Arī demokrātijai ir robežas. Tā ir tikai sistēma jeb veids, kā tauta risina jautājumus, demokrātijas robežas ir skaidri novelkamas, tās ir objektīvas dzīves patiesības. Kas notiek, kad tās tiek ignorētas, ir zināms no vēstures utopiju mēģinājumiem, kas vienmēr izrādījušies nederīgi. Tie, kas dziedāja “mēs jaunu pasauli sev celsim…” komunisma sistēmā noteica to, kas ir labs, kas slikts atbilstoši savai ideoloģijai, bet tā sekas bija lielākais terors pasaules vēsturē. Diemžēl tas sākas arī Latvijā, bet, par laimi, nav sasniedzis fiziskas izrēķināšanās robežas. Šobrīd konservatīvajiem jārēķinās tikai ar cenzūras, piedodiet, politkorektuma važām, bloķēšanu sociālajos tīklos, atlaišanu no darba un nomelnojošām kampaņām. Ja tā ir kreiso “tolerance”, tad bail iedomāties, kāda ir viņu agresija.
  2. Veidojot valsts politiku ir jāsaprot valsts pastāvēšanas mērķis. Šķiet, ka šobrīd vairums politiķu to neapzinās, jo nav daudz tādu, kas, piemēram, uztrauktos par tautas fizisko turpināšanos un kultūras saglabāšanu. Tā vietā lielākā daļa valsti vērtē un politiku veido tikai un vienīgi no ekonomiskā labuma vairošanas skatupunkta, nemaz nerunājot par atsevišķu politiķu tieksmi vairot tikai savu pašlabumu. Tomēr valsts nav uzņēmums, kas paredzēts peļņas gūšanai. Ja tā būtu tiesa, tad valstis vispār nekad netiktu dibinātas, jo tās dabiski ierobežo absolūti brīvu ekonomikas attīstību. Galvenais valsts uzdevums ir rūpēties par tās pamatnācijas fizisko turpināšanos un kultūras, garīgo vērtību saglabāšanu cauri laikiem. Tas ir rakstīts arī Latvijas Satversmes preambulā. Bet tas nozīmē, ka valsts politika primāri ir jāpakārto šim uzdevumam, un tikai tad, kad tas ir izdarīts, var domāt par citu uzdevumu īstenošanu. Atsaucoties uz vēsturi, atcerēsimies, ka latviešu nacionālās atmodas laikā jaunlatvieši bija tie, kas mūsu tautā radīja nācijas apziņu. Šī ir ideja, kas laika gaitā līdz pat mūsdienām caurstrāvo Latvijas pastāvēšanas būtību. Proti, Latvija netika dibināta kā uzņēmums vai valsts, kas sniedz dažādas privilēģijas absolūti visiem tās iedzīvotājiem. Latvijas valsts uzdevums ir nodrošināt tautas fiziskajai pastāvēšanai labvēlīgus apstākļus, no kā pašsaprotami izriet arī ģimenes aizstāvēšana. Diemžēl pašreiz nekas neliecina par šādu vērtībās balstītu izpratni, jo pat ar valsts finansiālu atbalstu tiek rīkotas šim mērķim nelabvēlīgas akcijas, “kultūras” pasākumi. Piemēram, “drag queen” pasākums, kas popularizē LGBT ideoloģiju un netradicionālas seksuālās orientācijas tika atbalstīts no Valsts kultūrkapitāla fonda puses. Patiesībā tā ir tieša kaitniecība pret valsts pamatiem un tautu, jo tiek ignorēts tās pastāvēšanas mērķis. Tātad jebkāda ideoloģija, kas ir pretrunā valsts būtībai nedrīkst tikt atbalstīta, vēl jo vairāk par nodokļu maksātāju naudu. Arī šī ir viena no mūsu demokrātijas sistēmas robežām, kas minētas iepriekšminētajā punktā.
  3. Nedrīkst ar represīvām metodēm tautai uzspiest tādu ideoloģiju, kas sevī ietver svešas vērtības, kas neatbilst tautas vērtību sistēmai un pasaules redzējuma izpratnei. Ir jāsaprot, ka, ja cilvēks vēlas būt brīvs un piepildīt savu potenciālu, tad tam jāidentificējas ar konkrētu nāciju, turklāt ir jābūt skaidrai apziņai par savu identitāti ne tikai no piederības konkrētai nācijai jautājuma, bet arī tādām pašsaprotamām kategorijām kā dzimums un etniskums. Diemžēl kreisie šobrīd nojauc jebkādas šo jēdzienu robežas, jo vēlas cilvēku padarīt “brīvu”, tomēr atņem cilvēkam visus vērtību orientierus, kas palīdz apzināties savas esamības mērķi, proti, tiek atņemts pamats zem kājām. Tas paver ceļu cilvēka padarīšanai par kreiso ideoloģijas vergu, ar ko tas cenšas aizvietot sev atņemtās vērtības.

Atcerēsimies šo, kad kreisie sludinās savas saldos saukļos maskētās idejas un ar “līdztiesību” vienā rokā, bet ar naidu un agresiju otrā uzbruks visiem, kas nepiekrīt viņu viedoklim un uzskatiem. Tikai saskatot viņu darbību patieso dabu, mēs varam nosargāt sev svarīgās vērtības – ģimeni, tautu, valsti.

Edvarts Krusts

Dalies:
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on whatsapp
WhatsApp

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.