Dzejnieces un sabiedriskās aktīvistes Liānas Langas aizsāktā kustība “Atkrievisko Latviju” ir guvusi gan ievērojamus panākumus, gan saskārusies ar kritiku. Kopš 2022. gada kampaņas rezultātā desmitiem valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī privāti uzņēmumi atteikušies no krievu valodas publiskajā komunikācijā. Vienlaikus ir cilvēki, kuri uzskata, ka kampaņas tonis, īpaši Langas publiskās aktivitātes, ir pārāk “agresīvs” un “šķeļošs”.
Lai objektīvi izvērtētu šīs kampaņas “agresiju”, jāņem vērā konteksts. Krievu imperiālisms gadsimtu gaitā ir pārkrieviskojis un iznīcinājis daudzas tautas. Komunisma laika “internacionālisms” bija vien krievu imperiālisma jaunā forma. Okupācijas rezultātā Latvija tika pārkrieviskota. Krievu valoda dominēja visās sabiedriskās dzīves jomās. Tika ievesti simtiem tūkstošu kolonistu un militārpersonu. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju sastāvā no 77% 1936. gadā samazinājās līdz 52% 1989. gadā, kamēr krievu īpatsvars pieauga no 9% līdz 34%. Tas bija starptautisks noziegums – mērķtiecīga latviešu tautas izspiešana no savas zemes, un tikai Trešā atmoda un komunisma impērijas sabrukums pasargāja latviešus no kļūšanas par mazākumu savā tēvzemē.
Pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gados Latvijā daudzās jomās turpinās pārkrieviskošanas prakse, tikai saukta par “integrāciju”. Ilgu laiku pastāvēja paralēla izglītības sistēma divās valodās, joprojām pastāv divas mediju telpas, pretējas nacionālās intereses politikā un dažādas ģeopolitiskās lojalitātes. Latviešos arvien kultivē okupācijas gados uzspiesto pielāgošanos krievu valodai, noniecinot latviešu identitāti, kamēr krievu kopienai līdz pat 2022. gadam tika ļauts publiski lepoties ar 9. maija nāves ideoloģiju. Latvijas politiķi ne vien neīsteno deokupāciju, bet pat piespēlē “Karaganova doktrīnai”, kas paredz bijušajās PSRS teritorijās uzturēt skaitliski lielas krievu kopienas un krievu valodas ietekmi, lai nodrošinātu austrumu agresorvalsts ietekmi un grautu Latvijas atgriešanos Rietumu kultūrtelpā. Tā rezultātā Latvijā izaugušas teju divas paaudzes, kas faktiski dzīvo divās dažādās pasaulēs. Viena no šīm pasaulēm ir “krievu pasaule”, kuras vārdā katru dienu tiek slepkavota ukraiņu tauta.
Šis ir konteksts, kurā Liānas Langas aicinājumi ievērot Satversmi un lietot vienīgo valsts valodu tiek dēvēti par “agresīviem” un “šķeļošiem”. Protams, par izteiksmes formu un niansēm var diskutēt līdz bezgalībai – to īpaši iecienījuši tie, kuri paši nekad neuzdrošinātos riskēt vai aizsākt kampaņu, kas nokaitina krievu imperiālistus. Ja Langas pieeja šķiet agresīva, tad jāatzīst – tā ir bijusi vienīgā forma, kurā līdz šim izdevies gūt konkrētus rezultātus Latvijas atbrīvošanā no pārkrieviskošanas mantojuma. Visiem “pieklājīgajiem” šādu panākumu vienkārši nav.
Šie paši “pieklājīgie” mēdz apgalvot, ka nevajag būt “pret” kādu, vajag būt “par”, un tad “kosmoss sadzirdēs” un viss notiks pats no sevis. Viņi pretstata latviskošanu ar atkrieviskošanu. Protams, mēs visi vēlamies latvisku Latviju – un arī mūsu iekšējo latviskumu nenosaka ārēji apstākļi. Latviskums kā latvietim piemītoša kvalitāte nav mums atņemams. Tomēr šāda pretstatīšana bieži vien ir demagoģijas paņēmiens – līdzīgi kā tie, kuri uzsver, ka ir “patrioti”, bet ne “nacionālisti”, nesaprotot šo jēdzienu būtību.
Lai Latvija būtu latviska, mums ir jāturpina atkrieviskošana! Tas ir nepieciešams priekšdarbs, lai Latvija pilnībā atgūtu savu nacionālās valsts būtību, latvisko kultūrtelpu un vēsturisko nepārtrauktību. Krievu imperiālisms ir lielākais drauds latviešu tautas pastāvēšanai un nākotnei. Jā, arī angļu valodas pieaugošā loma ir izaicinājums latviešu valodai, taču tās ienākšana nav saistīta ar karu un asinīm – krievu valoda ienāk ar tankiem, bet angļu valoda – ar viedtālruņiem. Turklāt angļu valodas piesaukšana visbiežāk nav aicinājums risināt šo jautājumu, bet gan mēģinājums novērst uzmanību no atkrieviskošanas kampaņas mērķiem un panākumiem.
Skaidra iestāšanās PAR latviskumu un PRET pārkrieviskošanu ir mūsu tautas pašcieņas atgūšanas jautājums – atteikšanās no okupācijas laikā uzspiestās pakļāvības krievu valodai. Atkrieviskošana nav vērsta pret Latvijas iedzīvotājiem, bet gan pret naidīgu imperiālisma ideoloģiju. Tā nav “atkrievošana”, kā to mēdz apgalvot kampaņas pretinieki. Šī kampaņa nevar šķelt sabiedrību – tā tikai atklāj, kuri jau šobrīd nostājas pret Latvijas valsts būtību: pret latviešu tautas, valodas un kultūras pastāvēšanu. “Atkrievisko Latviju” kampaņa mazina politiķu nolaidības un nodevības rezultātā iesaldētās noziedzīgās okupācijas sekas. Tā ir jāturpina, jo ir ilgi nepieciešamais solis latviskuma, taisnīguma un kārtības virzienā.
Raivis Zeltīts
