MĪTS. Atteikšanās no Stambulas konvencijas (SK) pasliktinās sieviešu līdztiesība un cilvēktiesības Latvijā.
PATIESĪBA. Latvijā ir ratificēta Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kā arī ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Satversmes 91. pants. Turpretim SK selektīvi ignorē iespējami pret vīriešiem vērsto fizisko vai emocionālo vardarbību.
Lasi vairāk– https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/2020
https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/ https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
MĪTS. Atteikšanās no SK nozīmē atbalstu vardarbībai un tās palielināšanos.
PATIESĪBA. Pret vardarbību Latvijā aizsargā likumi, kurus var pieņemt un grozīt arī bez SK. Jautājums ir par aktīvu vai proaktīvu likuma panta ievērošanu un uzraudzību, kas nav atkarīga no SK. Vai Latvijas valdība bez starptautisku sankciju riska nav gatava ievērot likumus?
Lasi vairāk – Satversmes 95. pants
https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums
https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums
Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649
Ministru kabineta noteikumi Nr.161 Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību – https://likumi.lv/ta/id/265314-kartiba-kada-novers-vardarbibas-draudus-un-nodrosina-pagaidu-aizsardzibu-pret-vardarbibu
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 (2024. gada 14. maijs) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu- https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1385/oj/?locale=LV u.c.
Juridiskā analīze – https://www.klagiss.lv/stambulas-konvencijas-denonsesanas-juridiska-analize
MĪTS. Daudz kas izdarīts tieši pateicoties SK un bez SK vairs nevarēs uzlabot likumdošanu un uzsākt vai turpināt citas iniciatīvas, lai izskaustu vardarbību.
PATIESĪBA. Izmaiņas likumdošanā bija iespējamas arī bez SK, atbalsts vardarbībā cietušām personām (atbalsta grupas, palīdzības centri, informācijas materiāli u.c. pasākumi) Latvijā bija (un turpina būt) jau pirms 2023.g., kad Latvija ratificēja SK.
Lasi vairāk – kas bija pirms, tikai daži piemēri: https://ziemellatvija.lv/arhivs/juridiska-konsultacija-par-partnera-vardarbibu-gimene/ , https://providus.lv/raksti/krizu-centra-skalbes-vardarbibas-statistikas-apkopojums-par-2004-gadu/
Post hoc- loģikas kļūda: https://www.logicallyfallacious.com/post-hoc.html un vēlamo faktu izlase, izceļot tikai to, kas veikts pēc SK ratificēšanas.
Piemēram, pants par vajāšanu ieviests, pateicoties Rusiņa lietai, nevis SK – https://www.prokuratura.lv/lv/aktualitates/2024/informacija-par-aktualitatem/sabiedriba-likumdevejs-un-tiesibaizsardzibas-iestades-aktivizejas-cinai-pret-vardarbibu-gimene-3151
MĪTS. SK minētā GREVIO ir neatkarīga ekspertu grupa — ne politiķi, bet cilvēktiesību, tieslietu, psiholoģijas un sociālās politikas speciālisti, kas sniedz objektīvu skatījumu un atklāj problēmas, ko vietējās iestādes varētu ignorēt.
PATIESĪBA. Uzraudzības mehānisms – GREVIO izdod saistošus ieteikumus, kas praksē tiek uzskatīti par politisku spiedienu uz valdībām Tas nav tikai “padomdevējs” – tā ir angažēta kontroles struktūra, kas virza ideoloģisku interpretāciju.
Lasi vairāk – Ordo Iuris Institute analīze par GREVIO dokumentiem https://ordoiuris.pl/en/analyses/analysis-of-the-doctrinal-and-anthropological-conditions-of-the-istanbul-convention-and-selected-grevio-documents/?utm_source=chatgpt.com
MĪTS. Atteikšanās no SK nozīmēs Latvija attālināšanos no Eiropas vērtībām (tās ir : cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, vienlīdzība).
PATIESĪBA. ES funkcionēšanu un Latvijas dalību tajā nosaka pamatlīgumi (kuros definētas arī šīs vērtības), t.sk. Lisabonas līgums. Lai gan oficiāli ES ir sekulāra, tās pamatvērtības ir veidojušās, pateicoties kristietībai, līdz ar to arī Latvijā kā kristīgā valstī tradicionāli dominē šīs vērtības, un tas būs, kamēr latvieši būs pamatnācija.
Lasi vairāk- https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1642 , https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/glossary/withdrawal-from-the-european-union.html
MĪTS: Atteikšanās no SK tuvina mūs Krievijai, kas nozīmē pakļaušanos Krievijas propagandai un sazvērestības teorijām pret ES un NATO. SK pretinieki faktiski atbalsta putina režīma naratīvu.
PATIESĪBA. Stambulas Konvencija nav krievijas atbalstīšanas mēraukla. Arī Kanāda, Japāna, Austrālija nav pievienojusies SK, bet ir valstis ar augstu cilvēktiesību standartu un netiek uzskatītas par krievijas atbalstītājām. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības uz savu viedokli, tajā skaitā izvērtējot starptautiskus līgumus.
Lasi vairāk – https://en.wikipedia.org/wiki/Association_fallacy , https://fiveable.me/key-terms/formal-logic-i/fallacy-of-the-converse
MĪTS. Atteikšanās no SK kaitēs Latvijas reputācijai, atbaidīs investorus.
PATIESĪBA. LRTK ir atzinusi, ka uzņēmējdarbības vidi SK neietekmē. Reputācijai daudz svarīgāka ir reāla rīcība vardarbības mazināšanai, nevis formāla dalība konvencijā. Eksistē vairākas augsti ekonomiski attīstītas valstis, kuras nav pievienojušās SK.
MĪTS. SK pilnībā atbilst Latvijas Satversmei.
PATIESĪBA. Satversmes tiesa nav vērtējusi visu konvenciju, tikai vienu tās punktu. (4.panta 4.punkts). Tāpēc nevar apgalvot, ka visa konvencija atbilst Satversmei.
Lasi vairāk – https://telos.lv/stambulas-konvencija-juridisks-brakis/
MĪTS: Stambulas konvencijai nav nekāda sakara ar imigrāciju.
PATIESĪBA. Konvencijas 60. un 61. pants paredz, ka sievietes, kurām draud vardarbība dzimuma dēļ, nevar deportēt uz viņu izcelsmes valstīm. Tas nozīmē, ka arī nelegāli imigranti var palikt, ja viņi atsaucas uz šādu apdraudējumu. Tāpēc vairākas valstis, tostarp Izraēla un Bulgārija, ir atteikušās ratificēt konvenciju, uzskatot, ka šie panti ierobežo valstu tiesības veikt deportācijas.
Izraēlas iemesli nepievienoties SK- https://www.kohelet.org.il/en/article/why-israel-shouldnt-join-the-istanbul-convention/
MĪTS. Pat, ja SK neko nemainīs, tad arī par sliktu nenāks.
PATIESĪBA. SK nerisina vardarbības cēloņus, bet uzliek par pienākumu valsts likumos iekļaut ‘dzimuma identitātes’ jēdzienu. Neko nemainot vardarbības jomā, SK izmainīs likumos izpratni par dzimumu, uzliekot par pienākumu jauno izpratni mācīt skolās.
Lasi vairāk – https://centrsdardedze.lv/wp-content/uploads/2021/10/1317549930125_Vardarbiba_veseliba_Putnina_2007.pdf
2025.g. “Krustpunktā” profesore M.Zitmane atzīst, ka pētījumi par dzimumu stereotipiem nav veikti kopš 2006.g. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-vai-prieksstati-par-sievietes-un-viriesa-lomam-var-b.a213063/
https://www.austsaule.lv/agnese-irbe-laulatam-sievietem-dzive-gimene-ir-drosaka/
MĪTS. SK ir neitrāla un ir tikai par cīņu pret vardarbību.
PATIESĪBA. SK ievieš sociālā dzimuma jēdzienu, kas ļauj indivīdam definēt savu dzimumu neatkarīgi no bioloģiskā. Tādējādi valsts atzīst jaunu juridisku kategoriju, kuru nedrīkst diskriminēt.
Lasi vairāk– praksē valstīs, kas ratificējušas konvenciju, šī definīcija tiek izmantota, lai leģitimizētu “dzimuma identitātes” politiku, tostarp mācību saturā un likumos (piem., par pašnoteiktu dzimuma maiņu). Zviedrijā pēc ratifikācijas ieviesti “dzimumu neitralitātes” principi izglītībā – https://www.sciencenordic.com/forskningno-gender-and-society-society–culture/what-happens-to-girls-and-boys-in-gender-neutral-preschools/1446423
BKUS mājaslapā tika rekomendēts vērsties pie “Mozaīka”, “skapis.eu” u.c. LGBT organizācijām, taču pēs atsauces uz to A.Irbes intervijā NRA, šī sadaļa tika izņemta (saglabātā kopija- https://x.com/ArnoldCelms/status/1981498415289606429/photo/2 ); sadaļā “Jauniešiem” jau šobrīd tiek reklamēta dzimuma maiņa https://www.veselapasaule.lv/lv/jauniesiem/seksuala-un-reproduktiva-veseliba/ar-dzimuma-identitati-saistiti-termini
14.01.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-5/2008
Valstij ir pienākums atzīt personas dzimuma maiņu atbilstoši dzimumu raksturojošo pazīmju (bioloģisko kritēriju, izskata, ārējās ķermeņa uzbūves, psiholoģijas un sociālās uzvedības) kopumam, lai tiktu novērstas situācijas, kad personai rodas atšķirība starp tās faktisko dzimumu (tostarp tā uztveri sabiedrībā) un juridisko statusu
https://www.cilvektiesibas.info/raksti/ieskats-lgbtq-tiesibu-attistiba-latvija#footnote-13
MĪTS. SK nevēršas pret ģimenes vērtībām.
PATIESĪBA. Tradicionālo dzimumlomu pārdefinēšanas un dzimumidentitāšu daudzveidības pieauguma blakne var būt sabiedrības (un īpaši bērnu un jauniešu) musināšana, kas tālejoši var negatīvi ietekmēt demogrāfijas rādītājus. Ja tradicionālās lomas netiek paplašinātas, bet devalvētas, daļai sabiedrības (īpaši jauniešiem) rodas neskaidrība par attiecībām, pienākumiem un identitāti. Šādi, meklējot savu sociālo dzimumidentitāti, indivīds zaudē laiku dzīvespartnera atrašanai vai zaudē reproduktīvo veselību un var iestāties neplānota bezbērnotība.
Lasi vairāk – demogrāfija ir viena no Latvijas valsts prioritātēm šobrīd-
