Patriotu mēnesī – tukšas runas par Latvijas nozīmīgumu no pilsonības dāļātājiem.
Šodien „Austošā Saule Latvijai” iesniedza Saeimai priekšlikumu izslēgt no Pilsonības likuma 13. pantu – normu par pilsonības piešķiršanu „par īpašiem nopelniem Latvijas labā” – un pārtraukt praksi pieņemt atsevišķus likumus par konkrētu personu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem.
Saeima šo izņēmuma kārtību izmanto regulāri. Višvanati un citi par Latvijas pilsoņiem ir atzīti ar atsevišķu likumu, nevis vispārējā naturalizācijas kārtībā. Vairumā gadījumu pretendentu „īpašie nopelni” vai „valstiskais pienesums” tiek pamatoti ar vispārīgiem apgalvojumiem par plānotām biznesa investīcijām vai privātās uzņēmējdarbības veiksmi, kas var izrādīties balstīti nepatiesā informācijā. Valsts pilsonība, kas ir augstākā tiesiski politiskā saikne starp personu un valsti, praksē tiek reducēta līdz ekonomisko vai politisko darījumu objektam, devalvējot pilsoņu kopuma vērtību un tiesiskas valsts pamatprincipus.
1994. gadā, kad šī norma tika pieņemta, izņēmumiem bija jēga – naturalizācija bija ierobežota ar kvotām jeb „logiem”. 1998. gadā kvotas tika atceltas. Tā kā vispārējā naturalizācijas kārtība vairs nav slēgta un nodrošina pieeju pilsonībai ikvienam lojālam pastāvīgajam iedzīvotājam, Pilsonības likuma 13. pants ir zaudējis savu sākotnējo konstitucionālo jēgu un lietderību. Mūsdienās tas ir kļuvis par sistēmiski nepamatotu izņēmuma mehānismu, ko izmanto atsevišķu personu atbrīvošanai no valsts valodas un konstitucionālās uzticības pārbaudēm.
Parastam pretendentam Latvijā jādzīvo vismaz piecus gadus un jānokārto latviešu valodas, Satversmes un vēstures zināšanu pārbaudes. Izmantojot „nopelnu” ceļu, tas nav jādara. Tā kā likumdevējs nav noteicis nedz objektīvus kritērijus, nedz pārbaudāmas robežas šo nopelnu konstatēšanai, Saeimas pilsonības dāļātāju visatļautība kļūst neierobežota un pakļauta politiskās konjunktūras, lobisma un korupcijas riskiem.
Dānijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā un vēl vairākās Eiropas valstīs pilsonību par nopelniem nepiešķir vispār. Izcilus cilvēkus valsts var apbalvot ar ordeni, savukārt investoriem ir pieejamas uzturēšanās atļaujas.
Un ko darīt, ja pēc tam atklājas, ka pilsonība piešķirta kļūdaini? Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde mums atbildēja, ka tai nav tiesiska pamata izvērtēt Kanana Višvanata pilsonības iegūšanas apstākļus, jo pilsonība piešķirta ar Saeimas likumu. Šo atbildi esam apstrīdējuši. Pilsonības likuma 4. pants nosaka, ka visi pilsoņi ir vienlīdzīgi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida. Šobrīd Saeima ir radījusi absurdu situāciju, kurā daži svešinieki ir vienlīdzīgāki par citiem.
Aicinām Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju vai vismaz piecus deputātus iesniegt likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” un izslēgt 13. pantu.
