Saeimas “atvērtā” Darba likuma grozījumi paredz nozīmīgi samazināt strādājošo atlīdzību par virsstundu darbu un darbu brīvdienās un svētku dienās.
Tas ir kategoriski nepieņemami esošajā Latvijas darba tirgus situācijā, kad Latvijas strādājošo vidējā neto mediānas alga jau tā ir 1,5 reizes mazāka nekā EE un 1,3 reizes mazāka nekā LT. Tikai pateicoties virsstundu un brīvdienu samaksai, Latviju nav pametuši un emigrējuši tūkstošiem latviešu, ļaujot saglabāt nācijas darbaspējīgo daļu un samazinot latviešus aizvietojošās migrācijas spiedienu.
Ja tiktu pieņemti sagatavotie Darba likuma grozījumi, nozīmīgi samazinātos faktiskais atalgojums desmitiem tūkstošu strādājošo, kā rezultātā pieaugtu darbaspēka emigrācija, samazinātos vietējais patēriņš un attiecīgi arī jau tā stagnējošā ekonomikas izaugsme, kas novestu pie nodokļu ieņēmumu samazinājuma un tālākas spirālveida ekonomikas rādītāju pasliktināšanās.
Ir maldīgi uzskatīt, ka Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pasliktina pārāk liels atalgojums un virsstundu apmaksa, jo kaimiņvalstu uzņēmumu konkurētspēja ir pat augstāka, neraugoties uz būtiski augstāku atalgojumu.
Uzņēmumu un visas valsts ekonomikas konkurētspējas problēmas jārisina, novēršot to patiesos cēloņus – pārmērīgo darbaspēka nodokļu slogu, naudas izņemšanu no valsts ekonomikas ar pensiju 2. līmeņa “investīcijām”, lēno un neefektīvo ES naudas izlietošanu, pārmērīgo birokrātiju visās dzīves jomās un tā visa izraisīto kreditēšanas deficītu.
Virsstundu un brīvdienu samaksas samazināšana Latvijas ekonomiskās problēmas tikai padziļinātu un izaugsmi bremzētu, vienlaikus vēl vairāk palielinot Latvijai un latviešiem nepanesamas migrācijas un īslaicīgi “lētā” darbaspēka spiedienu.
Austošā Saule Latvijai
