Partijas “Austošā Saule Latvijai” iesniegums Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai.
Aicinām Izglītības un zinātnes ministriju uzņemties iniciatīvu un noteikt skaidru, visām pusēm saprotamu regulējumu attiecībā uz skolēnu kopējo mācību slodzi.
Pie mums ir vērsušies vairāki vecāki, kas meklē risinājumu problēmai, kas saistīta ar skolēnu mācību slodzi. Lai arī Vispārējās izglītības likumā ir noteikts mācību stundu skaits nedēļā, tas neregulē laiku, kas tiek veltīts, lai izpildītu uzdotos mājasdarbus. Piedaloties arī interešu izglītības nodarbībās, skolēna kopējā slodze var būt pat lielāka nekā astoņas stundas. Skolas mājasdarbu dēļ var nākties atcelt interešu izglītības nodarbību apmeklējumu vai arī pildīt mājasdarbus vēlu vakarā, līdz ar to samazinot laiku kvalitatīvam miegam, kas vitāli nepieciešams, lai pilnvērtīgi mācītos nākmajā dienā. Lai izlīdzinātu kopējo mācību slodzi darba dienās, nereti ģimenes mājsdarbu pildīšanai velta daudz laika arī brīvdienās.
Labs piemērs ir Somija, kur mājasdarbus uzdod maz vai neuzdod pavisam, līdz ar to bērns ir atpūties un laimīgāks. Somijā arī pedagogiem ir lielāka brīvība pedagoģisko metožu izvēlē. Publiski pieejami OECD PISA 2022 (Learning time and disciplinary climate) u.c. pētījumi, kas apliecina mājasdarbu apjoma palielināšana nesekmē augstākus rezultātus. Izšķiroša ir mācību kvalitāte stundās, skolotāju profesionalitāte un mācību procesa organizācija.
Tas, ka nesamērīgi noslogoti ir gan skolēni, gan viņu vecāki (kas nereti spiesti atbalstīt bērnus mājasdarbu izpildes procesā), bieži vien ir konfliktu cēlonis ģimenēs. Noguruma brīdī informācija netiek konsolidēta atmiņā, šādos apastākļos bērni pierod pie virspusējas satura izpratnes, biežāk kļūdās, zaudē motivāciju un attīsta negatīvu attieksmi pret mācīšanos. Pastāvīga sajūta, ka nevar visu paspēt, rada pārmērīgu stresu un pat trauksmi, kas var negatīvi ietekmēt skolēna mentālo veselību.
2024. gadā Tiesībsargs atzina, ka problēma jārisina izglītības iestādēs.
Vadoties no citu valstu pozitīvajiem datiem gan par mājasdarbu atcelšanu un samazināšanu, kā arī jaunākajiem pētījumiem bērnu un jauniešu psiholoģijā, ierosinām:
- Veikt precizējumus Vispārējās izglītības likumā, nosakot ne tikai mācību stundu skaitu un ilgumu izglītības iestādē, bet mācību slodzi kopumā, tai skaitā mājās.
- Lai palīdzētu kontrolēt slodzi ārpus izglītības iestādēm, ierosinām izstrādāt digitālu risinājumu E-klasē, kas novērstu to, ka vairāki skolotāji uzdod apjomīgus mājasdarbus vienā dienā.
- Precizēt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pantu, nodefinējot nepieciešamo atpūtas laiku katrai vecuma grupai.
- Ja mācību vielu nav iespējams apgūt stundu laikā, izvērtēt un samazināt mācību satura kopējo apjomu, koncentrējoties uz atbilstību mūsdienu realitātei un tehnoloģiskās transformācijas tendencēm, kā arī nacionālās identitātes saglabāšanas mērķiem.
- Lai motivētu cītīgākos skolēnus, ir jādod informācija par papildu vingrinājumiem vai uzdevumiem, kas padziļina izpratni par konkrētu mācību vielu. Šādu uzdevumu veikšana nebūtu jāvērtē ar kādu vērtējumu, jo šobrīd tiek veikts ieraksts NV un par to, var saņemt kritiku gan no vecāku, gan skolotāju puses, kas var graut pašvērtējumu.
- Izskatīt iespēju skolēniem no 5.-9.klasei, kuri apmeklē akreditētu mūzikas, mākslas vai sporta skolu, kas var būt intensīva papildu slodze, atļaut brīvprātīgi neapmeklēt attiecīgā priekšmeta stundas skolā, šādā gadījumā atzīmi izliekot no vērtējuma mūzikas, mākslas vai sporta skolā. Brīvstunda būtu kā papildu atzinība bērniem, kas faktiski mācās divās skolās, kā arī attīstītu prasmu organizēt savu brīvo laiku.
Mājai jābūt vietai, kurā atgūties, nodoties radošām lietām un sportiskām aktivitātēm, nevis turpināt vienu no intensīvākajām intelektuālajām slodzēm – mācīšanos. Aicinām nekavējoties pievērst uzmanību skolēnu labbūtībai un mācību slodzes samērīgumam, jo no pieņemtajiem lēmumiem ir atkarīga ne tikai bērnu izglītības kvalitāte, bet arī viņu veselība un attieksme pret mācīšanos ilgtermiņā.
