Aksiomas
Masu imigrācija ir nedemokrātiska – par iedzīvotāju sastāva maiņu nav notikusi demokrātiska diskusija un nav pieņemti lēmumi ar tautas iesaisti. Masu imigrācija ir katastrofa tautas un nācijas identitātei – tā grauj kopīgās vēstures, valodas un izturēšanās normu pamatu, kas ir demokrātijas pamats.
Masu imigrācija iznīcina sociālo uzticēšanos, rada nedrošības un atsvešinātības sajūtu, ļauj nostiprināties kopienām, kuras neiegulda kopējā labumā, bet tiecas gūt labumu sev.
Masu imigrācija samazina faktisko atalgojumu brīvajā tirgū, nostādot pašus strādniekus sliktākā situācijā. Masu imigrācija iztukšo labklājības sistēmas līdzekļus, kuros iemaksas ir veikuši pamatiedzīvotāji.
Masu imigrācija iznīcina latviskās kultūrvides unikalitāti – nelielas etniskās grupas vienīgo zemi un valsti. Masu imigrācija rada terorisma, slepkavību un izvarošanas gadījumu pieaugumu, ko veicina kultūras ar būtiski atšķirīgām vērtībām no Rietumu sabiedrības vērtībām.
Masu imigrācija rada nepieciešamību pēc lielākas valsts iejaukšanās un budžeta tēriņiem – “integrācijas” un sociālo dienestu izdevumiem, lielākiem ieguldījumiem drošībā un terorisma novēršanā, kā arī “naida runas” kontrolē, tādējādi iznīcinot brīvību.
Masu imigrācija ilgtermiņā noved pie ekonomiskās lejupslīdes un valsts sabrukuma – etniski sašķeltas sabiedrības ir tendētas uz pilsoņu karu.
1. Imigrācijas situācija Latvijā
Masu imigrācija Latvijā pieaug. Tās galvenie avoti ir nelegālā imigrācija Krievijas un Baltkrievijas hibrīdkara rezultātā, TUA (termiņuzturēšanās atļauju) un PUA (pastāvīgās uzturēšanās atļauju) izsniegšana trešo valstu pilsoņiem un ārvalstu studentu bizness. Šie avoti ir savstarpēji saistīti.
2026. gada aprīlī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 1700 gadījumos, maijā – 2433 gadījumos, jūnijā – 2263 gadījumos (Valsts robežsardzes dati). Nenovērsto gadījumu skaitu identificēt ir teju neiespējami.
2026. gada 1. pusgadā samazinājās TUA skaits Krievijas pilsoņiem, vienlaikus turpinot pieaugt Uzbekistānas un Indijas pilsoņu skaitam. Indiešiem izsniegto TUA skaits ir pieaudzis līdz 6338, bet uzbekiem – līdz 5449. Daļai Krievijas pilsoņu TUA ir pārvērstas par PUA. Novērojams, ka pēc laika Indijas un Uzbekistānas pilsoņiem TUA kļūst par PUA. TUA izsniegtas arī Filipīnu, Pakistānas, Tadžikistānas un Ugandas pilsoņiem, kuru valstīs islāms ir dominējošā vai otrā izplatītākā reliģija.
Nospiedošs vairākums atļauju ārzemniekiem izsniegtas kā darba ņēmējiem (nākamie aiz pagaidu aizsardzības statusa ieguvējiem, kas 95% ir Ukrainas civiliedzīvotāji) – 16 000 (noapaļots uz augšu viena simta ietvaros), no tiem no valstīm ar dominējošo vai ļoti izplatītu islāma reliģiju – vairāk nekā 9000, tiem līdzi atbraukuši vairāk nekā 1000 ģimenes locekļu (tie pēc likuma var būt laulātais, bērns (i), laulātā bērns (i), aizgādnībā vai aizbildnībā esoša persona). Pārsvarā tie visi ir mazkvalificēti vienkāršo darbu darītāji, piemēram, palīgstrādnieki celtniecībā, kur katrs 9 atvedis līdzi ģimeni, jo, visdrīzāk, plāno palikt Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Rekordisti šajā jomā ir uzbeki, kuriem seko indieši, trešie ir Tadžiki. Ir arī Vjetnamas pilsoņi – 236 TUA darba ņēmējiem un 382 TUA ģimenes locekļiem. Augsti kvalificētu darba ņēmēju kopā ar ģimenes locekļiem skaits nepārsniedz dažus desmitus cilvēku.
62 gadījumos TUA izsniegta arī darba ņēmēja ģimenes loceklim. Tiem seko pagaidu aizsardzību saņēmušās personas – kopskaitā 1947, bakalaura programmu studenti – 298, 4 gadījumos TUA izsniegta arī bakalaura studenta ģimenes loceklim, maģistra programmu studenti – 291, bet 12 gadījumos TUA izsniegta maģistrantūras studenta ģimenes loceklim.
Uzturot esošo imigrācijas tempu un atskaitot izceļojušos ārzemniekus, varam pieņemt, ka ik gadu Latvijā ieceļos 5000–7000 jaunu ārzemnieku, kuru reliģiskā pārliecība ir islāms. Šobrīd Latvijā ar iepriekšējos gados izsniegtām derīgām uzturēšanās atļaujām uzturas jau vairāk nekā 16 000 ārzemnieku, kuru izcelsmes valstis ir starp iepriekš minētajām.
Šā gada pavasarī Rīgas mikrorajonā pirmo reizi notika atklāta, publiska musulmaņu lūgšana sabiedriskā vietā uz ielas, kas mudināja “Austošā Saule Latvijai” (ASL) pieteikt protestu pret imigrāciju aprīlī. Pastāv dažādi viedokļi gan Latvijā, gan Eiropā par to, kurā brīdī musulmaņu kopiena jūtas pietiekami spēcīga un droša, lai “izietu ielās”. Vienojošais šajos viedokļos ir – spēka sajūtu rada musulmaņu īpatsvars konkrētās valsts sabiedrībā, kas ir pietiekams 10–15 % robežās, lai islāms “izietu ielās”.
Ja pieņemam, ka šobrīd Latvijā esošo musulmaņu skaits pārsniedz 20 000 cilvēku (pēc cilvēku skaita tā ir 1 Valmiera, 3 Alūksnes, 4 Balvi, 7 Vangaži, 10 Auces, 20 Līgatnes, 30 Ainaži, 40 Durbes), iespējams, ka musulmaņu īpatsvars Latvijā strauji tuvojas šim skaitlim, ja reiz pirmā lūgšana sabiedriskā vietā jau notikusi.
2024./2025. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 11 542 ārvalstu studenti no 116 dažādām valstīm (IZM dati). Šis skaits ir desmitkāršojies kopš 2010. gada. Šajā akadēmiskajā gadā lielākais ārvalstu studentu skaits bija no Indijas – 3158 studējošie jeb 27 % no kopējā ārvalstu studentu skaita – un Uzbekistānas – 1118 studējošie jeb 10 %. Aktuāls ir jautājums par studējošo patieso iesaisti mācībās, ņemot vērā plašo šo valstu pilsoņu nodarbinātību.
Imigrācijas rezultātā kļūst aktuālas Rietumeiropas valstīm pazīstamas situācijas – islāmisma un demokrātijas pretrunas, imigrantu uzmākšanās vietējām sievietēm, sadzīves un higiēnas normu neievērošana. Pasliktinās arī latviešu valodas stāvoklis – uz to jau iepriekš ir norādījusi ASL.
2. Valdošo partiju reakcijas un ASL mērķis
“Jaunās Vienotības” vadītā valdība nebija formulējusi imigrācijas politiku, un faktiski notika pašierosinošs process, kurā imigrantu skaitu un izcelsmes valstis Latvijā nekas neierobežoja. Andra Kulberga vadītā valdība ir formulējusi mērķi “pastiprināt imigrantu kontroli, lai novērstu imigrācijas sistēmas izmantošanu ekonomisko imigrantu legalizēšanai un nekontrolējamu imigrācijas pieaugumu”, t. i., masu imigrācijas politika tiks turpināta, bet ar “kontrolētu pieaugumu”. Notiek cīņa ar masu imigrācijas sekām, uzsverot nelegālo imigrāciju, kas ir mazākais masu imigrācijas avots. Tiek ieviesti ierobežojumi un kontroles pasākumi, bet netiek novērsti masu imigrācijas avoti. Tiek mēģināts atjaunot Šlesera “zelta vīzas”, t.i. uzturēšanās atļauju tirgošanu pēc ieguldījumiem Latvijā.
Atšķirībā no valdības partijām ASL koncentrēsies uz masu imigrācijas cēloņu novēršanu. Mūsu mērķis ir veicināt trešo valstu imigrantu izceļošanu no Latvijas un samazināt imigrantu skaitu.
3. Tiesiskie faktori
Normatīvie akti, kas nosaka imigrācijas procesa tiesisko ietvaru Latvijā, ir Satversme, ES Pamattiesību harta un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ar tās protokoliem.
Šiem tiesību aktiem pretrunā nevar būt normas, kas tieši regulē imigrāciju, – Imigrācijas likums, Patvēruma likums, Administratīvā procesa likums un citi, kā arī uz šo tiesību aktu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Papildu tiesības (vai ierobežojumus) rada valstu divpusējie līgumi imigrācijas jautājumos.
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka, piemēram, Satversme tika pieņemta laikā, kad reliģijas jautājumos bija nepieciešams reglamentēt attiecības starp kristīgajām konfesijām un nostiprināt valsts un baznīcas šķirtību, kas jau bija daļa no kristīgās tradīcijas. Satversmes tēvi nevarēja paredzēt situāciju ar masu imigrāciju no islāma pasaules, kur reliģija nav nodalāma no laicīgās politiskās un tiesību sistēmas. Politiķu uzdevums ir pielietot savu spriestspēju pēc būtības jaunā situācijā un atbilstoši tam mainīt valsts politiku.
4. ASL piedāvājums
ASL piedāvā samazināt imigrantu skaitu Latvijā vairākos veidos:
1) Iekļaujot Indiju to valstu sarakstā, uz kuru pilsoņiem attiecināma padziļinātā pārbaude, ņemot vērā Indijas atbalstu agresoram – Krievijai –, paaugstināto noziedzības un terorisma risku;
2) Reģistrējot uzturēšanās atļauju, būs jāiesniedz Latvijā reģistrētas kredītiestādes izsniegta izziņa par nepieciešamo finanšu līdzekļu esamību bankas kontā ne mazāk kā 12 minimālo mēnešalgu apmērā. Šobrīd TUA jomā pastāv fiktīvu izziņu prakse no nepārbaudāmām bankām Indijā vai Pakistānā – tā tiks novērsta;
3) Padarot stingrāku Imigrācijas likumu – maksimālais TUA izsniegšanas termiņš būs 3 gadi. Šobrīd imigrantu skaits pieaug, jo TUA izsniegšana ārzemniekam-darba ņēmējam ir ļoti ērta – nepārtraukti uz pieciem gadiem, ar ikgadēju reģistrāciju, nodokļus no ieņēmumiem darba devējs atskaita un valstij samaksā, līdz ar to nav nekādu šķēršļu reģistrēt TUA un vēlāk arī uzaicināt ģimeni. Pirmajiem pieciem gadiem bez pārtraukuma var sekot nākamie pieci. Tādējādi iebraucēju ģimene pamazām iesakņojas Latvijā.
Mūsu piedāvājumā pēc 3 gadu termiņa atkārtoti TUA būs iespējams lūgt tikai pēc 1 gada pauzes, kuras laikā jāizceļo no Latvijas. Tādējādi TUA izmantos pamatā īsti investori, tiks mazināta ārvalstnieku iesakņošanās Latvijā un pāreja uz PUA. Valodas prasmes būs jāpierāda pirmajā 3 gadu posmā. Pēc šī perioda pretendēt vēlreiz uz TUA uz tā paša tiesiskā pamata iespējams tikai tiem, kas iepriekšējā periodā iesnieguši nokārtojuši paaugstinātās valodas prasmes vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpē (B2).
Ar šo pieeju lielākā daļa mazkvalificētā darba darītāju atstās Latviju jau sasniedzot 2 gadu termiņu, jo latviešu valodas pamatus neiemācīsies. Pretendēt vēlreiz uz to pašu tiesisko pamatu gadu pēc izceļošanas un bez valsts valodas prasmes apliecības būs apgrūtinoši, tātad darba meklēšanas iespējas būs liegtas. Lielākā daļa mazkvalificētu darba ņēmēju Latvijā pavadīs vēl vidēji divus gadus, nepagūs iesakņoties, kas mazinās islāma izplatības riskus, Latvija ārvalstu darba ņēmēju acīs iegūs ilglaicīgai ieceļošanai nepievilcīgas valsts statusu.
4) Sarežģījot PUA saņemšanas procesu, nosakot nepieciešamību pēc valsts valodas prasmes augstākajā līmenī (vismaz C1) – šobrīd primitīvajā A2 līmenī. PUA saņemšanai būs nepieciešams pierādīt IIN un VSAOI nomaksu no Latvijā gūtajiem ienākumiem.
5) Ieviešot stingru kontroli pār ārvalstu studentu uzņemšanu Latvijas augstskolās, lai nepieļautu uzņemšanas procesa ļaunprātīgu izmantošanu. Augstskolām, kas iesaistās šādās praksēs, piemērosim regulāras pārbaudes un naudas sodus līdz 5 % no apgrozījuma. Ārvalstu studentiem būs jāiesniedz izziņa no Latvijā akreditētas augstskolas par pilnas studiju maksas depozīta veikšanu augstskolas bankas kontā. Ārvalstu studentu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10 % no kopējā studējošo skaita. TUA tiks anulētas, ja studenta kavēto lekciju skaits mācību gadā pārsniegs 30 % no kopējā lekciju skaita studiju gada laikā. TUA studentu ģimenes locekļiem netiks piešķirtas. Studijas notiks valsts valodā, un studentiem, kuri pēc pirmā kursa nebūs sasnieguši noteiktu valsts valodas līmeni, mācības būs jāpārtrauc. Studiju atļaujas ārvalstu studentiem izsniegs tikai uz studiju programmas laiku, un tās anulēs, ja netiks sasniegts noteikts sekmju līmenis.
6) Slēdzot austrumu robežu, šajā virzienā atļaujot tikai izbraukšanu no valsts.
7) Pastiprinot imigrācijas kontroles pasākumus valsts iekšienē;
8) Noraidot starptautiskos dokumentus, kas veicina imigrāciju un uzspiež patvēruma meklētāju kvotas, – balstīsimies 1951. gada Konvencijas par bēgļa statusu preambulā, kas paredz atrunu par pārāk smagu nastu patvēruma piešķiršanas gadījumā atsevišķām valstīm. Vērsīsimies ANO ar detalizētu skaidrojumu par PSRS veiktajām deportācijām, milzīgo civilokupantu vardarbīgo iepludināšanu PSRS laikā, nesekmīgo integrācijas politiku un Krievijas Karaganova doktrīnas ietekmi uz valsts drošību. Pieprasīsim ANO rezolūciju par genocīdu pret latviešu tautu un Latvijas okupāciju, noraidot iespējamību Latvijai uzņemt tūkstošiem jaunu imigrantu no svešām kultūrām.
9) Iestājoties pret islāmisma iesakņošanos Latvijā. ASL uzsver, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija nosaka, ka brīvība nodoties savai reliģijai vai ticībai var tikt ierobežota likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, kas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, saglabātu sabiedrisko kārtību, aizsargātu veselību vai morāli vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības. Minētā konvencija arī nosaka, ka, tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām formalitātēm, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, aizsargātu citu cilvēku reputāciju vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesas autoritāti un objektivitāti. ASL realizēs konstitucionālo tiesību ekspertu diskusiju par Satversmes normu aktualizāciju islāma kontekstā, novēršot iespējamību, ka demokrātijas un tolerances normas tiek izmantotas pret pašu demokrātiju. Atbilstoši papildināsim Reliģisko organizāciju likumu, lai aizliegtu mošeju būvniecību un dzīvnieku rituālu kaušanu Latvijas teritorijā.
ASL pretimigrācijas programmas pasākumu rezultātā prognozētais imigrantu skaita samazinājums no trešās pasaules ir paredzēts 90% apmērā 4 gadu laikā.
