Partija „Austošā Saule Latvijai” veica tiešsaistes aptauju, lai iepazītu situāciju nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā un apzinātu problēmas un vajadzības tajās NVO, kas līdzīgi kā mēs iestājas par Latviju – nacionālu, drošu un bagātu. Aptaujātas tika kultūras, vēstures, folkloras, sporta, senioru un ģimenes vērtības un patriotismu veicinošas biedrības. Pusei no tām ir sabiedriska labuma organizācijas (SLO) statuss un viena biedrība laika gaitā no šī statusa ir atteikusies.
Biedrības anonīmi sniedza vērtīgus ierosinājumus, kas stiprina mūsu pārliecību, ka likumos nepieciešams virzīt konkrētas izmaiņas. Publicējam būtiskākākās atziņas.
SLO statuss nepalīdz piesaistīt uzņēmumu ziedojumus:
- “Jāmaina ziedošanas kārtība. Jārada labvēlīgāka augsne uzņēmumiem ziedot biedrībām. Šobrīd arī ar visu SLO ir problēmas ziedot biedrībām un grāmatveži nemaz nevēlas to darīt, jo vairumā gadījumu pēc tam ir problēmas ar VID.”
- “Kaut kas varbūt nav kārtībā ar SLO statusu, jo nešķiet, ka tas pamudinātu uz ziedošanu. 90% ziedojumu apjoma joprojām ir nelielas summas no privātpersonām.”
- “Jāmaina arī uzņēmumu iespējas ziedot un atbalstīt NVO. Iepriekš šo iespēju nogrieza, jo domāja, ka visi šmaucas un krāpjas. Bet tā nav. Ja uzņēmējs vēlas atbalstīt kādu, tad viņš atbalsta.”
- “Lai ziedošana biedrībām būtu izdevīga un ērta – mazāka birokrātija, nozīmīgas nodokļu atlaides; atļaut ziedot arī kapitālsabiedrībām.”
Izveidotā sistēma ir pārāk birokratizēta un kontrolējoša, neņem vērā, ka biedrībām nav algotu darbinieku:
- “Jābūt vienkāršākām atskaitēm, jo biedrībām, arī sabiedriskā labuma organizācijām, nav algotu darbinieku.”
- “VID detalizētu atskaiti gatavot tikai, ja gada apgrozījums pārsniedz 1000 – 3000 (eur). Jo bez grāmatveža palīdzības nevaru sagatavot atskaiti pat par 200 izlietojumu. Savukārt grāmatvedis ir jāalgo, kas kopējiem tēriņiem lielākais izdevums. Uzskatu, ka pietiktu ar apliecinājumu, ka biedrības gada apgrozījums nepārsniedz 1000 eur.”
- “Valsts kontrole ir pārmērīga. (..) Manuprāt nelielas saimnieciskās darbības – minimālās algas vai iztikas minimuma apjomos valstij nav jākontrolē. Jo vairāk valsts kontrolē, jo mazāk cilvēki var izdarīt. (..) Kontrolēt pie mazām summām ir dārgi un kaitnieciski. Kontrolēt var lielākus procesus (federācijas, apvienības, lielākus projektus) un sadarbības formā.”
- “Bieži vien jautājumu neatrisina arī lielāka nauda, jo tas paredz arī, piem., lielākas atskaites jeb birokrātiju, kas jākārto par velti. Tad no tā arī izvairīsies novārdzināto biedrību ļaudis. Neapmaksātā birokrātija arī var iznīcināt biedrības.”
SIF, KKF un MAF fondu darbības principi veicina nepotismu un specializētu NVO veidošanos valsts finansējuma apgūšanai:
“Ir jāmaina visādi SIF, KKF un MAF fondu darbības principi. Tādi fondu finansējumi ir nelaime NVO sektoram, kur vesela masa NVO ir vienkārši dibināti, lai rakstītu bezjēdzīgus projektus, kuri nedod nekādu pievienoto vērtību, Līdz ar ko reāli darbojošās NVO pie atbalsta netiek, jo krējumu nosmeļ biedrības, kuras ir projektu biedrības. (..) KKF ir barotava savām biedrībām, kurām jau budžetā iestrādāts ir KKF atbalsts. Bet biedrība nav piecu juridisku personu veidots juridisks pasākums, kurš dzīvo no fondu atbalsta.” (..) Normāli strādājošs uzņēmums ar desmit darba vietām, diez vai var atļauties kantori pilsētas klusajā centrā un apgrozīt tik daudz naudas, cik apgroza kaut kāds Providus vai Dot vai vēl kāds liekēžu kantoris, no kuriem faktiski nav vispār nekāda labuma sabiedrībai. Viņi neko neapvieno, viņi neko nerada, viņi neko neattīsta. Bet biedrība ir domu biedru kopa, kura apvieno cilvēkus, kuri cīnās par vienotiem mērķiem. (..)Kultūrā finansējums jāmaina, ka finansējums iet caur radošām profesionālām biedrībām, kuras pašas zina labāk, kā attīstīt savu nozari.”
Šo pašu procesu jau iepriekš asi un trāpīgi aprakstījusi arī žurnāliste Katrīna Iļjinska “..no budžeta naudas tiek uzturēta ekosistēma, kurā varai tā vai citādi pietuvināti ļaudis sanāk kopā, izstrādā nolikumus paši saviem projektiem un pēc tam izdala sevis pārstāvētām biedrībām naudu, lai īstenotu aktivitātes tādās programmās, kas saskan ar valdošo partiju vērtībām.”[1]
Arvien mazāk konkursos tiek atbalstītas organizācijas, kas kopj latviskās tradīcijas vai ģimenes vērtības:
- “Jāiezīmē valsts un pašvaldību finansējums biedrībām, kas veicina tradicionālas ģimenes, laulības un ģimeņu ar bērniem vērtību popularizēšanu sabiedrībā”.
- “Ar likumdošanu bieži vien viss ir kārtībā. Problēmas, ka likumiem nav valsts budžeta finanšu seguma to izpildei: aģentūras, fonda, programmas u.c. Vēsturisko zemju likums ir, Dziesmusvētku likums ir, Nemateriālā kultūras mantojuma likums ir, UNESCO konvencija ir, NVO likums ir. MK noteikumi par LNKC programmu “Latvijas Skolas soma” finansējumu no valsts budžeta ir. Bet problēma, ka tautas bāleliņi nav profesionāļi un nevar to saņemt. NVO struktūras vada ļaudis, kas primāri virza globālismu, pilsonisko iesaisti, Eiropas vērtības pa priekšu kā ideoloģiju, aizmirstot par latviskām vērtībām primāri. Attiecīgi, projektu konkursos uzvar tie, kam latviskās vērtības nav prioritāte. (..) Vai viss mērķu īstenošanā apstājas tad, kad ierēdņi atsakās runāt ar biedrībām. Konkrēti – IZM ministre 3 reizes vispār ignorēja oficiālu vēstuli ar aicinājumu tikties un parunāt par latvisku izglītību. Ja nesarunāsimies, tad nekur nepavirzīsimies. Latviskām biedrībām vajag katru gadu latvisku forumu – sarunām. Lai to kvalitatīvi noorganizētu, atkal jāraksta projekts, kuru neapstiprinās, jo būs bailes no revolucionārām sekām. Vai jāraksta pārrobežu projekts, kur, kārtojot savus jautājumus obligāti jākārto kaimiņzemju jautājumi – pie reizes. Politiskais uzstādījums ministriem tikties ar NVO arī var būt risinājums.”
Aptauja apstiprināja mūsu iepriekš pausto kritiku pret SIF un citām ideoloģiski angažētām organizācijām. „Austošā Saule Latvijai” iestājas un iestāsies par: izglītības saturu, kas balstīts patriotismā, veicina ģimenes un morāli ētiskās vērtības, latvisko dzīvesziņu, latviešu tradīcijas, lokālpatriotismu, gribasspēku, veselīgu dzīvesveidu un piederības sajūtu, līdz ar to arī lielāku atbalstu nacionālpatriotiskām un sporta organizācijām (programmas 53.punkts), kā arī Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanu, atbalstot amatieru (tautas) mākslas procesus (61.punkts). Paldies biedrībām, kas mums palīdzēja ieraudzīt problēmas – piedāvāsim risinājumus!
[1] Iļjinska, K. Maigās varas ekosistēma, https://inc-baltics.com/maigas-varas-ekosistema/
