Garās nakts svētki II

***

Dziedi, putniņ, dziedi

Par plūdiem, par salu

Par vēl vienu pasaules galu

Dziedi, putniņ, dziedi

 

Un varbūt es pat klausīšos

Varbūt dejā laidīšos

Varbūt raudāšu es no prieka

Jo redzu tik daudz un tomēr ne nieka

 

Liekas jau, ka rudenī viss mirst

Bet kas tā par skaistu izrādi ir,

Kad rudens lapas – tās viz un tās birst

Bet koki jau vēl stāv un netaisās mirt

 

Dziedi, putniņ, savu dziesmu

Gārdzošo sāpju vai smieklu

Tā ir, bija un tā tam būs būt

Piedzēries mūks joprojām ir mūks

***

Sabrukums

 

Sabrukums nav miljoniem līķu ielās

Nedz arī debess liesmās

Sabrukums nav ātrs un sāpīgs

Bet nejūtams un nemanīts

 

Sabrukums nav vienas dienas priekšnesums

Apokaliptiski plūdi ir tā beigas, ne sākums

Dieva žēlsirdīgās rokas

Kas izlemj pārstāt mūsu mokas

 

Sabrukums ir, kad zīdaiņos vēl mātes vēderā

Plastmasas paliekas atrod

Kad plastmasa mums mugurā

Un ar plastmasu pēcpusi slauka

 

Sabrukums ir, kad upes pārvēršas eļļā biezā

Kad pēdējo liepu aizstāj ar telefona stabu

Kad iznīcību piekopj dabas aizsardzības aizsegā

Kad lauki, kam barība jādod, kļūst par kapu

 

Sabrukums ir, kad progresa vārdā

Tiek aizmirsti senajo ceļi

Un viss, kas patiess bijis vēl vakar,

Ir izrādījušies meli

 

Cilvēks neaizies bojā

Brīnišķā atomuguņošanā

Tas vēl būtu skaisti

Tas vēl būtu gods

Viņš sabruks klusi

Solī lēnā

Un pat nemanīs kā smok

 

Un klinkšķinot dārgas glāzes,

Šampanieti tas nesmādēs

No Bābeles debesskrāju galvām augstām

Smaidot, viņš teikt varēs:

“Cik brīnišķīgu pasauli noslepkavojām.”

***

Aiziesim mēs skaļi

 

Pie stipra ozola celšu sev māju

Droši pa pasauli ar lepnum` es slāšu

Es gribu izjust Visuma garšu

Es gribu izjust debesu smaržu

 

Mani neapturēs nekas

 

Es runāšu ar putniem

Es dejošu starp liesmām

Es tikšos ar Dieviem

Es laidīšos dziesmā

 

Mani neapturēs nekas

 

Uz Kali balsi es atsaukšos ar prieku

Tikai cīņā ar pasauli tu vari rast sev mieru

Es un tūkstoši, kas mani brāļi

Ticiet, uz Aizsauli aiziesim mēs skali

 

Mūs neapturēs nekas

***

Griba

 

Apņēmība mans vairogs

Griba mans zobens

Cīņa mana māksla

Kara pulks manas mājas

 

Ar priekšteču garu aiz manis

Un Sauli jaunu virs

Es esmu Pērkons

Es esmu neuzveicams

 

****

 

Ko tu darīsi, putniņ,

Kad pasauli aprīs liesma

Vai, ugunij nākot, vēl skanēs tava dziesma

Ko tu darīsi, putniņ

 

Vai vēl redzēšu gaisā vizojam

Tavu tik košo spalvu

Ko tu grasies darīt, putniņ,

Ar to sērkociņu kastīti rokās

 

Vai tad nezini kādās

Pasauli slāpēsi mokās

Ko tu darīsi, putniņ,

Ja pasaules gals nepienāks?

 

A. Ausma

Dalies:
Facebook
Twitter
WhatsApp

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.