Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs visi sevi uzskatām par labiem cilvēkiem, kas pamatā jūt pozitīvas un sabiedrībā pieņemamas emocijas. Kad saprotam, ka mūsos ir arī pretējas tendences, pat ja taisnīgas un pamatotas, tas var sagraut mūsu paštēlu un radīt apjukumu.
Mans vēstījums ir vienkāršs – ienīst necilvēcību ir normāli. Ne labi, ne slikti, bet normāli. Tas, kurš kaut ko mīl, dabiski ienīst to, kas to ļaunprātīgi apdraud. Just kaut kādu “izpratni” un “toleranci” nav iespējams. Tas liecina par kādu dvēseles defektu – empātijas trūkumu vai nihilismu. Bet visbiežāk ir sastopami tie, kas nosoda “naidu”, grib pat kriminalizēt to, noliedzot veselu dvēseles aspektu kā kriminālu, bet vienlaikus mēs nemitīgi pārliecinamies, ka šie “tolerances” sludinātāji ir vistoksiskākie, liekulīgākie un, jā, naidīgākie cilvēki, kādus var sastapt. Tikai viņu naids ir aprakts zem politkorektā sabiedrībā pieņemtu saukļu kamuflāžas. Un tas pavisam noteikti nav metafiziskais kristietības mīlestības ideāls, kas nekad un nevienā sabiedrībā nav padarīts par laicīgo likumu, jo tam tas arī nav paredzēts.
Nē, naids ir normāls, ja tas ir naids pret ļauno, netaisno un necilvēcīgo. Līdzīgi kā mēs izjūtam gan estētisku baudījumu par kaut ko skaistu, gan pretīgumu pret kaut ko atbaidošu, tā arī mēs izjūtam gan mīlestību, gan naidu kā normālus dvēseles kustības virzienus. Laikam arī loģiski, ka “tolerantos” parasti pievelk arī neglītuma estētika – tas pats dvēseles defekts.
Krievu okupanti Bučā un citās Ukrainas pilsētās izvaro sievietes viņu bērnu priekšā, izvaro mazus bērnus viņu vecāku priekšā. Ja jūs nejūtat naidu pret šiem okupantiem, tad jūs neesat cilvēks. Tad jūs esat okupantu pusē.
Krievu okupantu dēļ kāda māte nomira no bada pagrabā. Viņas sešgadīgais dēls uz viņas kapa, kas ir izrakts pagalmā, noliek pārtikas konservus. Ja jūs nejūtat naidu pret šiem okupantiem, tad jūs neesat cilvēks. Tad jūs esat okupantu pusē.
Cilvēki nedēļām ilgi dzīvoja pagrabos ar saviem mirušajiem tuviniekiem, lai slēptos no krievu okupantu veiktās bombardēšanas. Viņiem neļāva iziet ārā. Tikmēr viņu dzīvokļi tika pilnībā izlaupīti un piemēsloti. Viņu sadzīve ir nogādāta Baltkrievijas krāmu tirgos vai pašu okupantu radiniekiem, kas lepojas ar viņu paveikto. Ja jūs nejūtat naidu pret šiem okupantiem, tad jūs neesat cilvēks. Tad jūs esat okupantu pusē.
Okupanti nošāva pat suņus. Dzīvnieki mira zoodārzos no bada un slāpēm. Meža zvēru āda nodega no bombardēšanas ar aizliegtiem ieročiem. Ja jūs nejūtat naidu pret šiem okupantiem, tad jūs neesat cilvēks. Tad jūs esat okupantu pusē.
