Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu valstī – Mārtiņš Bunkus (kura slepkavības metode ārkārtīgi atgādina Bezzubova slepkavību), Pāvels Rebenoks (lai gan oficiālā versija ir slepkavība laupīšanas laikā), senāk arī Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs u.c. Slepkavu pārdrošība liecina, ka viņi neuztvēra nopietni iespējamību tikt notvertiem. Un loģiski – arvien no jauna Latvijas Valsts policija parāda, ka ir slepkavību profesionalitātes līmenis, kas ir pāri policijas izmeklēšanas spējām. Tas nav “pudeles brālis dzērumā nogalināja citu pudeles brāli”. Kolīdz ir darīšana ar reālu mafiju, tā mūsu policija izrādās bezspēcīga. Šobrīd rit trešais gads, kopš Ķuzis paziņoja, ka Bunkus slepkavības lieta tuvojas noslēgumam. Ja vismaz varētu atzīt savu nespēju, tad varētu novērtēt godīgumu! To teikt nesagādā nekādu prieku. Tas ir skumji, jo parāda valsts iekšējo vājumu.

Bet tas viss ir vēl nopietnāk, jo ir jāvērtē kontekstā ar Krievijas mafiju, kuras līdzdalība ir nojaušama pēdējā slepkavībā (tiek ziņots, ka iespējams, ka slepkavu mašīnām bija Krievijas numurzīmes), kā arī daudzās iepriekšējās. Kas ir jāsaprot par Krievijas mafiju – ja normālās valstīs valsts vara cīnās pret mafiju un mēģina ietupināt cietumā vai likvidēt tās līderus, tad Krievijā valsts vara ir mafijas jumts. Kā paudis nelaiķis Ļitviņenko, kad Putins vēl bija Sanktpēterburgas mēra Sobčaka vietnieks, viena no viņa lomām esot bijusi starpniecība starp politisko varu un mafiju, tajā skaitā narkobaroniem. Tāpat Putinam esot labas attiecības ar Krievu mafijas bosu Semjonu Mogiļeviču. Mogiļevičs ir bijis FIB 10 meklētāko noziedznieku sarakstā, bet šobrīd brīvi dzīvo Maskavā. Ja papēta Krievijas bandu vēsturi, tad tās ir darbojušās nepārtraukti vismaz no 1990. gadiem un darbojas joprojām. “Tikumīgajai” Krievijai nav intereses apkarot organizēto noziedzību. Gan vēl Staļina laikā, gan tagad Kremlis tai ir atradis pielietojumu un to ir nevis apkarojis, bet ievirzījis sev izdevīgā gultnē. Čeka/FSB kā galvenā banda un Putins kā “bosu boss” šādā sadarbībā jūtas pavisam dabiski – sācis ar mazākiem koruptīviem darījumiem vēl Pēterburgas gados, viņam ir kļuvis par lielāko Krievijas izlaupītāju šodien.

Kāda mums ar to visu saistība? Sekojošā – ja mafija uz ielām tiek koordinēta ar mafiju Kremlī, tad Krievijas noziedzīgo grupējumu darbība Latvijā var notikt arī ar Kremļa svētību. Mērķi var būt vairāki – lai testētu mūsu iekšlietu sistēmas jaudu; lai demoralizētu sabiedrību un atņemtu tai ticību valsts varai; lai izmēģinātu iespējas veikt atentātus arī politiskiem mērķiem – “false flag” operācijām, atslēgas personu likvidācijai pirms militāra konflikta u.c. mērķiem. Tās visas ir spekulācijas, jo man nav vairāk kā publiski pieejamās informācijas – šo iespējamību izvērtējums ir valsts drošības dienestu ziņā. Izslēgt nevar neko, tāpēc šādas pasūtījuma slepkavības ar iespējamu Krievijas pilsoņu līdzdalību nevar būt tikai policijas izmeklēšanas jautājums.

Visbeidzot – par policijas izmeklēšanas spēju kritumu ir nepieciešama atklāta diskusija un politiski lēmumi. Iekšlietu nozare ir viena no tām, kas mūsu valstī dzīvo “bada maizē”. Ja Covid-19 pandēmija aktualizēja jautājumu par mediķu pienācīgu novērtējumu, tad mums nebūtu jāsagaida līdzīga apmēra drošības krīze valstī, lai valsts parūpētos par tās iekšējās drošības sargiem.

Kurts Bruševics

*Rakstā pausts autora personīgais viedoklis 

Dalies:
Facebook
Twitter
WhatsApp

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.