Austošā saule

Latviskums. Taisnīgums. Kārtība.

Latviešu nākotne

Kāda ir latviešu nākotne?

Garīgi – latviešu nacionālā identitāte un pašapziņa uz Rietumu sabiedrības kopējā fona ir stipra. Un tas nepārsteidz, jo mēs vienmēr esam bijuši spiesti to uzturēt, lai pastāvētu kā latvieši – gan cauri okupācijas laikiem, gan arī nesenākā pagātnē, piemēram, krievu valodas referenduma laikā. Krievu valodas nospiedošā ietekme rūk. Krievijas mediju ietekme arī – paldies NEPLP drosmīgajiem lēmumiem! Taču jābūt modriem, lai mūsu nacionālā identitāte nekļūst tikai par ārēju formu, kamēr mūsu valoda un domāšana kļūst arvien svešāka citu ietekmju rezultātā. Negatīvā “gatavināšana” mediju telpā veicina tādus paradumus un attieksmes, kas ir pret cilvēka cieņu un pret tautas pastāvēšanas interesēm. Sabiedrība ir tik sašķelta kā nekad agrāk atjaunotās Latvijas laikā. 

Fiziski – kaut arī situācija kādu brīdi uzlabojās, dzimstības rādītāji krītas. Tam par iemeslu ir iepriekšējā demogrāfiskā bedre, t.i. par māmiņām kļūst tās paaudzes sievietes, kura dzima 1990. gadu vidū un 2000. gadu sākumā, kad bija lielas problēmas šajā ziņā. Tas prasītu papildus politisko gribu to atrisināt, bet šīs gribas kritiski trūkst. Pašu latviešu īpatsvars Latvijā ir 62%. Uzlabojums kopš PSRS sabrukuma, bet joprojām tālu no tādas situācijas, ko varētu raksturot kā drošu mūsu nākotnei. Turklāt latviešu īpatsvars atkal samazinās jaunās imigrācijas dēļ no 3. pasaules valstīm. Latviešu dzimstība ir augstāka kā citām tautām Latvijā, bet ar jauno imigrācijas plūsmu arī šī situācija var mainīties.

Ekonomiski – nacionālās bankas neesamība un krājaizdevu sabiedrību novājinātais stāvoklis ir drauds, kas līdz šim vispār nav nopietnā līmenī apskatīts. Latvijas un latviešu samazinātās iespējas kontrolēt finanšu plūsmas un kreditēšanas politiku nozīmē nosacītu ekonomisko varu. Kā ir ar lielo uzņēmumu piederību? Te nepieciešams atsevišķs pētījums, bet kopumā mūsu ekonomiskā vara pašu valstī ir nepietiekama. Valsts kopējā ekonomiskā iekārta tiek veidota pakārtoti Eiropas Savienības fondiem – tā ir atkarīgo ekonomika, kas var sagrūt pie pirmajām grūtībām.

Mans mērķis noteikti nebija ieslīgt negatīvismā. Tieši otrādi – es esmu optimists un ticu latviešu sīkstumam un gribai, kas mūs ir uzturējusi visus šos gadsimtus. Mūsu iespējas dzīvot brīviem un saskaņā ar savu identitāti ir daudzkārt lielākas kā jebkad agrāk vēsturē. Bet tāpat ir daudzkārt pieaudzis izaicinājumu skaits. Katrai paaudzei jautājums par tautas turpināšanos ir jāizcīna no jauna. Lielākā problēma – esmu diezgan drošs, ka par šādiem jautājumiem domā tikai ļoti maza daļa no mūsu politiskā un intelektuālā spektra.

Ja arī Tevi uztrauc šie jautājumi, tad “Austošā Saule” ir kustība Tev!

Raivis Zeltīts

Dalies:
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on whatsapp
WhatsApp

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.