22. janvārī mēs, biedrība “Austošā Saule”, pulcējāmies pie Latvijas Radio ēkas. Pirms 34 gadiem tauta cēla barikādes, lai sargātu Latvijas Radio. Šoreiz mēs tās cēlām pretējā virzienā, lai sargātu tautu no “krievu pasaules” sabiedriskajā medijā. Mēs aicinājām Latvijas Radio pārtraukt krievu valodas lietošanu saziņā ar sabiedrību un vairs nenodarbināt krievijas pilsoņus. (Drīz cilvēks staigās pa Marsa virsmu, bet Latvijas institūcijas arvien turpina PSRS laika valodas politiku… Pietiek!).
Mēs zinām, ka neesam pūlis – mūsu pasākumi pulcē no dažiem desmitiem līdz simtam cilvēku. Bet mēs nekad neesam tiekušies uz daudzumu – mēs rīkojam būtiskus pasākumus, kas aizsāk pārmaiņu procesus. Piketi pret Maskavas namu, de Tolli pieminekli, krievijas graudu importu – tie ir rezultējušies panākumos vai atvēruši sabiedrības acis uz problēmām, kas prasa risinājumu. Mūsu mērķis ir pakāpeniski lauzt latviešu nacionālisma aktīvisma virtuālo raksturu un atgriezt aktīvismu ielās.
Bieži dzirdam jautājumu: “Kāpēc jūs esat tik maz?”. Atbilde ir vienkārša: kur biji Tu? Ja katrs, kas to jautā, piedalītos, šādu jautājumu vairs nebūtu. To es saku mūsu draugiem un domubiedriem.
Mūsu akcijas vienmēr nes negaidītus rezultātus. 22. janvāra akcijas atskata video TikTok platformā “uzsprāga” ar vairāk nekā 50 000 skatījumu. Lielākā daļa skatītāju mūs kritizē un mēģina izsmiet. No viņu komentāriem lien ārā viss, kas mums liek turpināt: draudi, kremļa propagandas vēstījumi, krievijas karogi un lamuvārdi. Īsti “integrācijas” paraugi. Šie “atbalsta vārdi” sabiedriskā medija krievu valodas versijai paši demonstrē to, kāpēc šādas akcijas ir nepieciešamas.
Visvairāk uzjautrina mūsu saukšana par “aitām”. Vai nav ironiski? Simtiem agresīvu komentētāju no saviem dīvāniem apsmej dažus desmitus aktīvistu, kas nebaidās parādīt savu nostāju reālajā dzīvē.
Spēks ir “saujā” aktīvistu. Neaizmirsīsim, ka Trešo Atmodu sāka nelielas aktīvistu grupas. Mēs šodien atceramies Gunāru Astru, jo viņš stājās viens pret impēriju, kuru tolaik daudzi uzskatīja par neuzvaramu. Protams, Astras uzdevums bija nesalīdzināmi grūtāks ar mūsējo. Taču princips ir tas pats. Latvieša spēks ir viņa neatkarīgajā dvēselē. Bļaušana barā, ko redzam TikTok komentāros, tikai parāda to, cik ļoti mēs atšķiramies no tiem, kas mentāli dzīvo austrumu pasaulē. Tieši tāpēc jau krievijā nav protestu – nav saujiņas aktīvistu. Tieši tāpēc viņi simtiem tūkstoši tiek sūtīti mirt uz Ukrainu. Jo tur viņi ir barā.
Barā nav spēks. Spēks ir pārliecībā.