Daudzi ir pauduši, ka Latvijai nav skaidras nacionālās idejas, kas apvienotu latviešus šajos izaicinājumu pilnajos laikos. Un tiešām – kamēr agresorvalsts iegulda milzu līdzekļus savā propagandā, kas vērsta uz iekarošanu, Latvijas valsts vadītāji neveido stāstu par Latviju. Ir tikai atsevišķi fragmenti un izolētas sabiedrisko attiecību kampaņas, bet nav kopējas izpratnes. Satversmē noteiktais valsts izveides iemesls un vērtības daļēji atbild uz šo jautājumu, tomēr nepaskaidro sīkāk mūsu atšķirīgumu un nozīmību. Dziesmu svētkos latvieši sajūt šo vienojošo ideju, bet pēc lielās pacilātības seko “atkritiens” realitātē, kur starp kultūras spēku un politisko ikdienu ir dziļa aiza.
Es uzskatu, ka Latvijai ir sava nacionālā ideja, kas sastāv no vairākām vērtībām. Šī ideja nav jāizdomā, bet tikai jāatsedz un jānosauc vārdā. Kā gaismas pils, kuras vārds jāuzmin, lai tā celtos. Nacionālā ideja nav vērsta pret kādu vai kaut ko – tā ir pozitīva un spēcīga ideja, kas pati apliecina savu nozīmīgumu šajā pasaulē. Šis ir mans Latvijas vērtību apkopojums, kas veido mūsu nacionālo ideju.
1. Latviešu valoda
Mūsu valoda ir mūsu dvēsele. Kur skan latviešu valoda, tur turpinās mūsu tautas stāsts. Tikai latviešu valodā var izteikt visas tās sajūtu, emociju un pārdzīvojumu nianses, kas mūs veido par latviešiem. Tā ir augstas kultūras un zinātnes valoda, dzejas un dziesmu valoda, valoda, kurā mēs varam paust savu patiesību. Gadsimtiem nīdēta, latviešu valoda ir izdzīvojusi, saglabājusies un pilnveidojusies, tāpēc tā ir bijusi vērtība paaudžu paaudzēs.
2. Baltu kultūra
Latviešu valoda kopā ar lietuviešu valodu ir divas dzīvas baltu valodas. Balti ir tiešie indoeiropiešu pēcteči – Eiropas kultūras pamatlicēju turpinātāji, kas visvairāk ir saglabājuši neskartas indoeiropiešu valodas īpatnības, kultūru, simbolus un ticību. Mēs esam jauna valsts, bet viena no vissenākajām kultūrām – Eiropas pamatiedzīvotāji. Baltu kultūra ir noturējusies pret slāvu un ģermāņu spiedienu, zaudējot lielāko daļu savu zemju, taču saglabājusies divās valstīs pie Baltijas jūras.
3. Daba
Baltu kultūra ciena dabu, tās spēku un likumus. Latvietis ir tuvs dabai – tūkstošiem gadu bijis zemnieks, dzīvojis pēc dabas cikliem un ritmiem. Arī mūsdienās viņš labprāt dodas ārpus pilsētas, lai atgūtu saikni ar sevi caur dabu. Latvietis ciena biotopus, dzīvniekus un viņam nav jāpaskaidro, ka “planēta ir jāglābj”, jo viņš nekad nav bijis atrauts no dabas. Latvija var piedāvāt mūsu laikmetam tik nepieciešamo līdzsvaru starp sabiedrību un dabu.
4. Skaistums un kārtība
Latviešiem ir būtiska skaistuma izjūta un kārtība. Latvijas pilsētas kopumā ir ļoti sakoptas; mēs cenšamies saglabāt seno kultūras mantojumu arhitektūrā, iekopt parkus un radīt patīkamu vidi savā sētā. Latvietis var daudz strādāt, lai vide ap viņu būtu sakārtota. Nomest atkritumus šķiet kaut kas svešs un rada tūlītēju riebumu. Vienlaikus latvieša kārtība nav mākslīga un pārspīlēta – mēs neesam pedantiskie vācieši, bet arī ne austrumslāvi ar vienaldzīgu attieksmi pret estētiku un kārtību. Latvieša skaistuma izjūta ir līdzsvarota un cieši saistīta ar dabu.
5. Taisnīguma ētika
Latviskā dzīvesziņa ietver stipru taisnīguma sajūtu, līdzjūtību pret vājāko, cieņu pret citu un pieprasa netaisnības novēršanu. Diemžēl, šī taisnīguma izjūta vēstures gaitā ir tikusi izmantota pret mums pašiem, piemēram, radot līdzjūtību pret apspiedējiem vai savervējot latviešu strēlniekus komunisma aizstāvju rindās. omēr taisnīguma apziņa pati par sevi ir cēlas dvēseles īpašība, kas pareizā kontekstā – piemēram, Ukrainas aizstāvībā – padara Latviju par labā veicinātāju pasaulē.
6. Neatkarība
Latviešu tauta gadsimtiem ilgi bijusi apspiesta, bet mūsu valsts vairākkārt okupēta ar smagām sekām. Mēs zinām, ko nozīmē neatkarība, jo esam piedzīvojuši pretējo. Latvija ir vieta, kur brīvība ir iespējama gan tautai, gan katram cilvēkam. Mūsu neatkarības tieksme nav vēlme pēc visatļautības, bet gan griba būt pašiem savā zemē.
7. Varonība
Senie avoti liecina, ka baltu ciltis bijušas izcilas karotājas, kas jau pirms vairāk nekā 1000 gadiem sakāva iebrucējus. Latvija savu neatkarību ieguva brīvības cīņās, upurējoties daudziem varoņiem. Valsts pamatus lika latviešu strēlnieku piemērs, to turpināja Kalpakieši, Ziemeļnieki, vēlāk – leģionāri un nacionālie partizāni. Latviešu karavīrs ir cīnījies visgrūtākajos apstākļos par savas tautas godu, dzīvību un brīvību. Mūsu virsnieki un ģenerāļi ir vadījuši kaujas, kas ir militārās mākslas izcili piemēri.
8. Dziesmu spēks
Tautasdziesmas glabā mūsu senču atziņas par pasauli, ritmā ievijot spēku un padomu. Latviešu nācija veidojās vienlaikus ar Dziesmu svētku tradīciju, kas kļuvusi par mūsu identitātes centrālo rituālu. Ar dziesmām kaujās devās karavīri, tās bija veids, kā pateikt aizliegto okupācijas laikā, bet Trešā atmoda bija Dziesmotā revolūcija, kas sagrāva komunisma impērijas pamatus. Mūsu mūziķi ir pasaulē atzīti – no operas zvaigznēm līdz diriģentiem un komponistiem.
9. Līdzsvars starp atsevišķo personību un kopumu
Latviešu kultūrā pastāv līdzsvars starp indivīda brīvību un kopējām interesēm – tas ir pamats veselīgam nacionālismam. Latvietis ir savas saimniecības saimnieks, mīl distanci starp sevi un citiem, taču vajadzības gadījumā prot sadarboties un iesaistīties tautas dzīvē. Līdzsvars starp atsevišķo personību un kopumu nepieciešams arī mūsdienu sabiedrībai, izvairoties no galēja individuālisma un galēja kolektīvisma slazdiem.
10. Rietumu civilizācijas priekšpostenis
Daudzas Latvijas vērtības izriet no mūsu atrašanās Rietumu civilizācijas galējā robežā. Mūsu kultūras saglabāšana un neatkarības cīņas nav bijušas tikai par mums – tās ir bijusi cīņa par Eiropas kultūras izdzīvošanu iepretim austrumu despotismu, ko vēsturiski ir pārstāvējis krievu imperiālisms un komunisms. Arī šodien Rietumi beidzas aiz Zilupes – tur sākas pasaule, kas karo pret Rietumiem Ukrainā un apdraud mūsu vērtības. Latvieši ir eiropieši, bet ar savu identitāti un skatījumu uz to, kādiem Rietumiem būtu jābūt. Kā teicis mūsu izcilais filozofs Pauls Jurevičs: “Mūsu nākotne vēl nav kā vecām tautām gandrīz jau negrozāmi ierakstīta pagātnē. Mums vēl visi ceļi vaļā, un mums ir arī vēl drosme iet diezgan grūtus ceļus, un te meklējama atjaunoto tautu misija. Šīs jaunās tautas ir tās vietas Eiropas kultūrā, no kurām, varbūt, varētu sākties tās dzīves atjaunošana, izeju meklēšana no tā labirinta vai strupceļa, kurā tagad šī kultūra nonākusi.”.[1]
Iedvesmojoties no Paula Jureviča un kopsavelkot, Latvijas nacionālā ideja ir būt patstāvīgam spēkam Eiropas kultūrā – ar dzīvu saikni ar senču mantojumu un drosmi piedāvāt jaunu skatījumu uz Rietumu nākotni. Balstoties baltu kultūrā, savā identitātē, ētikā un cieņā pret dabu, mēs varam kļūt par garīgu spēku Eiropas atdzimšanai, piedāvājot latviskas atbildes uz laikmeta krīzēm.
Raivis Zeltīts
[1] Jurevičs, Pauls. Idejas un īstenība. Grāmatu Draugs, 1946., 213. lpp
