Partnerattiecību un LGBT lobijs Eiropā un Latvijā. 1. daļa.

Sākot no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem, liberāli un kreisi orientētie politiskie spēki savā retorikā sāka iestāties par seksuālo minoritāšu tiesībām, kas mūsdienās dažās valstīs ir rezultējies ar pilnīgu laulību vienlīdzību starp heteroseksuāliem un homoseksuāliem pāriem. Uzsākot ceļu uz dalību Eiropas savienībā, tāpat kā citas postpadomju republikas, Latvija nespēja izvairīties no šīs liberālo spēku ideoloģijas nostiprināšanās un atklātu netradicionālu attiecību propagandas aktivitāšu ienākšanas dienaskārtībā. Latvijas pilsoņiem balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, tika balsots par iestāšanos Eiropas kristīgajās tradicionālās vērtībās balstītā ūnijā, taču  tā vietā ir notikusi kohēzija netradicionālisma virzienā.  Dažādu notikumu rezultātā sākot ar 2024. gada 1.jūliju, arī Latvijā ir iespējams reģistrēt ‘partnerību’ starp viena dzimuma indivīdiem, kas starp abām personām rada juridiskais saistības, bet šī partnerība nav pielīdzināma laulībām.

Prakse Eiropas valstīs pierāda, ka šāds regulējums kalpo kā starpposms līdz pilnīgai laulību atzīšanai starp viena dzimuma indivīdiem ar visām laulībai paredzētām tiesībām un pienākumiem, kā arī valsts institūciju tiesībām un pienākumiem pret šādiem ‘laulātajiem’.

Turpmāk tiks apskatīta vispārējā situācija Eiropā ar laulību/partnerattiecību atzīšanu, kā arī padziļināti izpētīts divu valstu – Austrijas un Slovēnijas – ceļš uz laulību atzīšanu starp diviem viena dzimuma indivīdiem. Šo divu valstu ceļš padziļinātai izpētei tika izvēlēts viena iemesla dēļ – abās šajās valstīs, līdzīgi kā Latvijā ar partnerības institūtu, laulības starp viena dzimuma indivīdiem tika leģitimētas pēc konstitucionālās tiesas iejaukšanās, nevis sabiedrības iniciatīvas vai parlamenta likumprojekta rezultātā.

Vispārējā situācija Eiropā.

Šobrīd Eiropā ir 20 valstis kurās ir leģitīmas laulības starp viena dzimuma indivīdiem:

*Spānijā nebija visaptverošs regulējums valsts līmenī, bet dažos valsts apgabalos bija spēkā lokāla līmeņa regulējums līdz ‘laulību’ leģitimēšanai

Nepārprotami novērojama tendence, ka valstīs, kurās partnerattiecību regulējums ieviests vēlāk, līdz laulību leģitimēšanai nonāk īsākā termiņā. Valstīm, kuras ieviesušas partnerattiecību regulējumu sākot no 2010. gada, vidējais termiņš līdz laulību leģitimēšanai ir 8 gadi.

Zemāk redzamas valstis, kurās ir ieviests partnerattiecību institūts, bet laulības starp viena dzimuma pāriem vēl nav leģitimētas (dati uz 2025.gada beigām):

Ja neskaita divas valstis, kurās sabiedrības viedoklis par viendzimuma pāru laulībām ir diametrāli pretējs (Čehijā sabiedrību var vērtēt kā ‘mēreni progresīvu’, un būtisku iebildumu pret partnerattiecību institūta evolucionēšanu uz laulībām neceļ, kamēr Ungārijā sabiedrības viedoklis ir tieši pretējs), tad var secināt, ka nevienā no valstīm, kurā ir iespējams reģistrēt partnerattiecības starp viena dzimuma indivīdiem, šis regulējums nav vecāks par desmit gadiem.

Eiropā nav tādu valstu, kurās būtu ieviests partnerattiecību reģistrēšanas regulējums un tas vēlāk būtu izbeigts, neattīstoties līdz laulībām. Tādējādi secināms, ka partnerattiecību regulējums ir uzskatāms par starpposmu ceļā uz laulību institūta iedibināšanu starp viena dzimuma indivīdiem.

No visa iepriekš minētā var secināt, ka vidējais termiņš, kurā partnerattiecību regulējums evolucionē līdz laulībām, ir aptuveni 8 gadi.

Latvijā astoņu likumu grozījumu grozu, kas radīja partnerattiecību institūtu, pieņēma 2023. gadā, un tas stājās spēkā 2024. gadā. Šie grozījumi bija politiskās tirgošanās objekts, lai liberālā virziena politisko spēku “Vienotība” un “Progresīvie” veidotajā valdībā varētu strādāt arī it kā konservatīvo vēlētāju pārstāvošā “Zaļo un Zemnieku savienība”, kuras sastāvā ietilpa “Latvijas Zemnieku savienība”, “Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija” un “Latvijai un Ventspilij”. “Vienotība”, “Progresīvie” un ZZS panāca šo grozījumu atbalstīšanu ar niecīgu balsu vairākumu – 52 par, 44 pret, 0 atturas, 4 balsojumā nepiedalījās. Balsošanas rezultātos uzrādās 53 balsis “par”, bet “Apvienotā saraksta” deputāts Česlavs Batņa pēc balsojuma iesniedza iesniegumu, ka balsojumā ir kļūdījies un viņa balsojums ir “pret”.

Jānis Zalāns