Pēdējais brīdis aizsargāt ģimenes un bērnus

Ungārija, kas izpelnījusies Briseles elites dusmu vētru par saviem likumiem bērnu aizsardzībai no LGBT propagandas, tagad ir izlēmusi šos jautājumus apstiprināt augstākajā instancē. Nē, tā nav Brisele, bet gan ungāru tauta. Referendumā ir plānots uzdot šos piecus jautājumus:

  1. Vai atbalsti prezentācijas publiskajās izglītības institūcijās, kas bez vecāku piekrišanas iepazīstinātu nepilngadīgos ar tēmām par seksuālo orientāciju?
  2. Vai atbalsti dzimuma maiņas operāciju popularizēšanu nepilngadīgajiem?
  3. Vai atbalsti dzimuma maiņas operāciju pieejamību nepilngadīgajiem?
  4. Vai atbalsti seksuāla rakstura mediju satura rādīšanu nepilngadīgajiem bez jebkādiem ierobežojumiem, kas var ietekmēt viņu attīstību?
  5. Vai atbalsti mediju satura rādīšanu nepilngadīgajiem, kas demonstrē dzimuma maiņu?

Pārdesmit gadus iepriekš neviens no šiem jautājumiem neizraisītu diskusijas vai sašutumu Rietumu sabiedrībās, nemaz nerunājot par ekonomisko un diplomātisko spiedienu pret neatkarīgu valsti. Tas, ka tā vispār tiek pasniegta kā problēma, tikai parāda kreiso aktīvistu ideoloģisko ietekmi Rietumu institūcijās.

Līdzīgu sašutumu un upuru tēlošanu izrāda Latvijas kreisie aģitatori, kuri nespēj nomierināties par referenduma pieteikumu Satversmes 110. panta papildināšanai. Satversmes grozījumu projekts skan šādi:

“110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti — un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.

Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.”

Neskatoties uz šo formulējumu, kas respektē dažādās Latvijas ģimeņu situācijas, vienlaikus atzīstot, ka ģimenes pamatā tomēr ir sievietes un vīrieša savienība (tieciet vai nē – citādi bērni nedzimst), kreisie tajā mēģina atrast kārtējo apspiestības veidu. Citādi marksisti nespēj darboties – viņiem ir nepieciešams konflikts, sašķeltība un liekuļojoša moralizēšana.

Tikmēr sabiedrības vairākumam šie jautājumi ir pašsaprotami. Vienīgā neizpratne varētu rasties no tā, ka par šīm lietām vispār ir jādiskutē un Satversme jāpapildina ar gariem skaidrojumiem par to, kas ir ģimene. Tomēr ne jau konservatīvie to sāka. To sāka Satversmes tiesa ar tēva lomu degradējošo spriedumu par tēva pabalsta piešķiršanu mātes partnerei, kas ignorēja likumdevēja gribu laikā, kad tika nostiprināta laulības un ģimenes definīcija Satversmē. Satversmes tiesnesis Aldis Laviņš par to pauda savu atsevišķo viedokli: “Satversmes tiesa ir paplašinājusi apstrīdētās normas mērķi un ietiekusies demokrātiski leģitimēta likumdevēja darbības sfērā.” Tad nu augstākajai lēmējinstitūcijai – tautai – ir jāizmanto sava vara un jādod galavārds!

Tikmēr arvien vairāk atklājas šokējoši fakti par “seksuālās revolūcijas” tumšo pusi. Berlīnes varasiestādes desmitgadēm ir novedušas bērnus audzināšanai pedofiliem. Šī projekta autors bija Helmuts Kentlers – pats homoseksuāls un ar trim adoptētiem dēliem. Šis nav tikai viens gadījums. Nav noslēpums, ka pirmās geju tiesību kustības ASV vadītājs atbalstīja pedofiliju, bet kreiso komūnas Vācijā 1970. gados uzturēja bērnudārzus, kur “seksuālās revolūcijas” vārdā notika bērnu seksuāla izmantošana. Tas viss balstījās uz marksista Vilhelma Raiha un Alfrēda Kinsija “pētījumiem”, kuros tika praktizēta pedofilija, lai pierādītu “bērnu seksualitāti”. Pedofiliju aizstāvēja “dženderisma” teorijas radītājs Džons Manijs, kura eksperimentu dēļ pašnāvību izdarīja divi no viņa izmantotajiem puišiem (vienam arī tika veikta dzimuma maiņas operācija).

Ja homoseksuāļu tiesību kustība Rietumos būtu apstājusies ar homoseksualitātes dekriminalizāciju un vispārējo attieksmes maiņu pret tiem, kuriem ir netradicionāla seksuālā orientācija, tad problēmas nebūtu. Taču ar katru nākamo burtu LGBTQIA+ (šī ir svaigākā versija!) kļūst tikai sliktāk. Viss, sākot ar ceturto burtu, atsaucas uz dženderisma teoriju, idejām par dzimumu kā sociālu konstruktu, vīriešiem, kas mēģina zīdīt bērnus, “dzemdējošiem cilvēkiem” sieviešu vietā, sieviešu izspiešanu no profesionālā sporta, vīriešiem-izvarotājiem sieviešu cietumos, kas “identificējas kā sievietes”, “drag queen” šoviem bērnu bibliotēkās, bērnu iesaisti seksa šovos un cita veida murgiem, kas tiek arvien vairāk normalizēti. Viss uzskaitītais ir tas, kas šobrīd reāli notiek! Kāds ir tā visa galamērķis? To nezina pat kreisie aktīvisti, bet, kamēr viņi grauj visas pastāvošās normas, tikmēr viņi arī šādu jautājumu neuzdod – viņiem pietiek ar iznīcību.

Cietēji ir bērni, un, ja valsts tos neaizsargās, tad kreisie aktīvisti panāks savu. Nevajag domāt, ka šis vājprāts nekad neatnāks līdz mums. Tāpat nevajag sevi mierināt, ka “svārsts griezīsies atpakaļ” un normalitāte atgriezīsies tikai tāpēc, ka Rietumiem nevajadzētu izdarīt pašnāvību laikā, kad citas civilizācijas audzē savus muskuļus. Demokrātija nav tikai tautas vara, tā ir arī aktīvāko pilsoņu vara. Tāpēc gan Ungārijas, gan Latvijas referendumi ir tieši laikā, un mums ir jāparāda sava aktivitāte, balsojot un pārliecinot klusējošo vairākumu par šo izšķirošo brīdi mūsu tautas nākotnei.

Raivis Zeltīts

Dalies:
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on whatsapp
WhatsApp
banana postmodern art

Māksla un politika

Bēdīgi slavenais skandāls par uz skolas sienas uzzīmēto Brektes “daiļdarbu” liek uzdot pamatotus jautājumus par mākslas uzdevumiem un

Lasīt vairāk »

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.