Raksts jāsāk ar pašsaprotamo, jo, šķiet, mūsdienās vairs nekas nav pašsaprotams – Latvijas likumdošana nosaka kultūras pieminekļiem piederīgus un nepiederīgus objektus. Tam ir atsevišķs likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Likuma pirmās nodaļas pirmajā pantā ir sniegta kultūras pieminekļa definīcija: “Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, u.c.), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm”.[1] Diskusijas bieži izvēršas par t.s. Uzvaras pieminekli Pārdaugavā – krievvalodīgajiem šis piemineklis skaitās kultūras vērtība. Taču Latvijas nacionālais kultūras mantojums tas nav, jo neatbilst Latvijas pieminekļu aizsardzības kritērijiem ne pēc mākslinieciskās, ne vēsturiskās vērtības, nemaz nerunājot par represīvā režīma simboliku, ko tas atstāj Rīgas vidū.[2]
Pēc definīcijas politisko procesu draudi kultūras pieminekļiem ir saistīti ar šo pieminekļu atbilstību/neatbilstību konkrētām ideoloģijām un/vai reliģijām un tajās piekoptajām tradīciju praksēm. Īpaši tas izpaužas arābu valstīs, kur islāmiskie radikāļi mērķtiecīgi iznīcina kultūras mantojumu, tādā veidā sūtot politisku signālu rietumiem, kā arī radot “baltu lapu” sava režīma celtniecībai.[3] Arī Latvijas vēsturē šādi precedenti ir bijuši, piemēram, padomju laikos tika likvidēti daudzi brīvvalsts laikā uzstādītie piemiņas pieminekļi vēstures notikumiem.[4] Mūsdienās padomju laiku mantojums tiek pamazām likvidēts, jo ēkas vairs nav funkcionālas – padomju laiku ēkas, kas celtas, lai tajās dzīvotu 30 gadus, nu jau tiek lietotas 50 gadus, kas rada fiziskus draudus šo ēku iedzīvotājiem. Padomju arhitektoniskie un mākslinieciskie standarti neatbilst Latvijas Satversmē noteiktajām valsts nacionālajām vērtībām.
Pašlaik visvairāk apdraudēti ir kultūras pieminekļi, kas atrodas ārpus Latvijas, jo tie atrodas ārpus Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības likuma robežām. Visvairāk tas attiecas uz “lielo austrumu kaimiņu”, piemēram, Sanktpēterburgā bija uzstādīts piemineklis latviešu strēlniekiem, kas 2021.g. janvārī tika demontēts – tas esot bijis tikai “dekora elements”, tāpēc liela nozīme krieviem tam nebija.[5] Pēdējos gados Krievijas medijos tiek īstenota plaša propaganda, tai skaitā aktuāls temats ir pieminekļi. Tādā veidā Krievijas valdība mēģina krievvalodīgās kopienas daļas ārpus Krievijas pievērst padomju pieminekļu saglabāšanai un atjaunošanai. Tas spilgti izpaudās arī Rīgā, kad Nila Ušakova vadītā Rīgas dome pieņēma lēmumu atjaunot Uzvaras parku par gandrīz četriem miljoniem eiro.[6] Padomju pieminekļu uzturēšana un atjaunošana ir drauds ne tikai kultūras mantojumam Latvijā, bet arī drauds valsts nacionālajai identitātei. Latvijas varasiestādes vēl 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas turpina kopt un pieciest padomju mantojumu, kamēr PSRS mantiniece Krievija īsteno hibrīdkaru pret Latviju un likvidē latviešu tautas mantojumu tās teritorijās. Nešķiet racionāli, ka šādā situācijā katru dienu, ejot uz darbu vai skolu, nākas skatīties uz padomju pieminekļu rotātajām zvaigznēm. Tas liecina par latviešu tautas kautrīgumu izdarīt sen neizdarītus darbus.
Arī Eiropas Savienībā pastāv draudi ar Latviju saistītiem pieminekļiem, kas neatrodas valsts teritorijā. Šādu piemēru 2021. gadā rādīja beļģi. Beļģijas pilsētā Zedelgemā tās iedzīvotāji izrādījuši iniciatīvu nojaukt Brīvības laukumā uzstādīto pieminekli latviešu leģionāriem. Piemineklis tur uzstādīts 2018. gadā pēc Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvas, jo Otrajā pasaules karā Zedelgemā atradās karagūstekņu nometne, kurā bija izvietoti 12 000 latviešu leģionāri. Zedelgemas iedzīvotāji izteikušies, ka piemineklis godina “nacistu kolaborantus” un tāpēc ir jānojauc. Arī Krievijas mediji šo ziņu uztvēra un sāka propagandēt par fašisma atdzimšanu rietumos. Pavisam nesen šī epopeja piedzīvoja pavērsienu – tika sasaukts vēsturnieku simpozijs, lai apspriestu šo ‘sāpīgo’ tēmu. “Ķeksīša” pēc tika uzaicināti daži Latvijas vēsturnieki. Rezultāts paredzams – pieminekli aizvāks. Tādā veidā rietumnieciska vēstures interpretācija draud postīt šo kultūras pieminekli.[7] Beļģija nav vienīgā vieta, kur uzstādīti pieminekļi, kas saistīti ar Latvijas vēsturi, tāpēc nevar zināt, kā nākotnē tos vērtēs.
Mūsdienu politiskās vēsmas nes līdzi vēl radikālākus uzskatus. Pēdējos gados kreisi noskaņotās woke kustības iespaidā, īpaši ASV, tiek demolēti un grauti pieminekļi, kas saistīti ar tā sauktajiem konfederātiem jeb protestētāju izpratnē – vergturiem.[8] Šķietami šīs pieminekļu graušanas idejas noturas tikai tālajā kontinentā pāri Atlantijas okeānam, taču realitātē tās jau pastāv arī Latvijā. Tiesa, tās nav pārāk zināmas publiskajā telpā un nav arī vēl realizētas dzīvē, taču pirmās vēsmas jau ir manāmas. Tam par piemēru kalpo internetā atrodami ieraksti un blogi, viens no tiem “sarkanakmens” pauž ļoti kreisu uzskatu – Muižas kā verdzības simbols. Viņaprāt, cilvēki neapjauš patieso vēsturi un latvieši vēstures gaitā esot vergojuši vācu kungiem, kas dzīvoja muižās, tāpēc tās visas, kā verdzības simboli, esot jānograuj.[9] Te ir skaidrs, ka cilvēks nav iedziļinājies konkrētās vēstures tēmas sociālajos aspektos, lai tēmu izprastu, viņš skrien pakaļ aktuālākajām kreiso idejām kā “jaunajam modes kliedzienam” un cenšas tās pielāgot Latvijas videi, kas faktiski nav izdarāms kultūras, vēsturisko un sociālo aspektu dēļ. Protams, šāds radikāls uzskats automātiski nerada draudus kultūras mantojumam Latvijā, taču arī maza ideja var būt iedīglis un attīstīties par ko lielāku, īpaši ņemot vērā pēdējo laiku kreiso politiskās aktivitātes Latvijā, kas apdraud ne tikai kultūras pieminekļus, bet pašu nacionālo kultūru.
Valstī nacionālajam kultūras mantojumam pašlaik nepastāv postīšanas draudi, taču politiskās idejas var uzskatus un pieejas mainīt – gan ar propagandu, gan cilvēku migrāciju, kas ieved jaunas versijas par to, kas ir kultūra un kas ir nacionālā identitāte. Vai padomijas zvaigznēm tiešām ir jāatrodas uz goda pjedestāla, kamēr caur Krievijas darbībām mūsu tautas suverenitāte tiek apdraudēta? Pieminekļi ir spēcīgi simboli – cilvēki jau no senatnes tos ir cēluši, lai tie atgādinātu noteiktas idejas, līdz ar to mūsu attieksme pret pieminekļiem savā ziņā raksturo arī mūsu tautas mentalitāti. Tāpēc aicinu novērtēt, kopt un sargāt Latvijas nacionālo kultūras mantojumu. Lai aizsargātu kultūras pieminekļus, ir jāsāk ar draudu apzināšanos un tad jāstrādā, lai nepieļautu valstī ienākt ļaunprātīgām idejām un cilvēkiem.
Kaspars M. Molls
[1] Latvijas Republikas likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Rīga 1992. Pieejams arī: https://likumi.lv/doc.php?id=72551
[2] SPRŪDE, VIESTURS. Interpretēt vai pārvietot? Pieminekli saista ar ārlietām. Pieejams: https://www.la.lv/pieminekli-saista-ar-arlietam
[3] CURRY, ANDREW. Here Are the Ancient Sites ISIS Has Damaged and Destroyed. Pieejams: https://www.nationalgeographic.com/history/article/150901-isis-destruction-looting-ancient-sites-iraq-syria-archaeology
[4] Cauri mūžiem tautā zied piemiņas teiksmainā puķe. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/15244
[5] VĪKSNE, IMANTS. Krievijā demontēts piemineklis latviešu strēlniekiem. Pieejams: https://neatkariga.nra.lv/izpete/341344-krievija-demontets-piemineklis-latviesu-strelniekiem (skatīts: 25.10.2021.).
[6] Rīgas dome par teju 4 miljoniem pošas atjaunot Uzvaras parku. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/zinas/319091-rigas-dome-par-teju-4-miljoniem-posas-atjaunot-uzvaras-parku
[7] ZVIRBULIS, ĢIRTS. Beļģijas pilsētā Zedelgemā apdraudēts piemineklis latviešu leģionāriem. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/belgijas-pilseta-zedelgema-apdraudets-piemineklis-latviesu-legionariem.a433329/
[8] Protesti ASV: Bostonā nodauzīta galva Kolumba piemineklim; apgāna arī citus konfederātu pieminekļus. Pieejams: https://nra.lv/pasaule/316814-protesti-asv-bostona-nodauzita-galva-kolumba-piemineklim-apgana-ari-citus-konfederatu-piemineklus.htm
[9] LATKOVSKIS, BENS. Marksisms bez maskas – muižas nojaukt, Brīvības pieminekli noārdīt, Selmu par prezidenti. Pieejams: https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/355865-bens-latkovskis-marksisms-bez-maska
