Austošā Saule

Latviskums. Taisnīgums. Kārtība.

Pret Kremļa teroru ar pārliecību un pašcieņu

Desmitajā kara dienā ar 10 000 kritušiem vai sagūstītiem okupantiem Kremlis ir sapratis, ka var arī zaudēt. Tāpēc Krievijas armija ir pievērsusies teroram – ar vakuumbumbām, kasešbumbām, “Gradiem”, “Uraganiem” un citiem ieročiem apšaudot dzīvojamos rajonus Kijivā, Čerņihivā, Harkivā un citās pilsētās.

Atcerēsimies vienu – terors ir vājā līdzeklis! Teroru izmanto tie, kuru konvenciālā uzbrukuma spēks ir par vāju, tāpēc tiek izmantots psiholoģiskais moments. Terora mērķis ir iedvest bailes, sēt šaubas, paralizēt gribu un likt piekāpties. Bet ukraiņi nepiekāpsies!

Ukrainas armija iznīcina Krievijas tanku, bruņu transporta un apgādes kolonnas. Krievu ģenerāļiem ir nospļauties par saviem karavīriem, kuru transports bez degvielas apstājas, kuri klaiņo izbadējušies. Saprātīgākie no Krievijas karavīriem padodas, bet pārējie tiek nošauti brīdī, kad “varonīgi” aizstāv nozagto no pārtikas veikaliem. Tie, kas veic noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tiks izskaitļoti un Ukrainas drošības dienesti viņus nomedīs kā trakus suņus. Krievija viņu līķus neprasa atpakaļ, tāpēc viņi tiks integrēti Ukrainas auglīgajā zemē.

Šajā brīdī arī mums ir svarīgi nepadoties teroram un neieņemt upura pozīciju. Mums jāsaglabā pārliecība uzvarai un pašcieņa. Kur no Ukrainas tiek sagaidīta padošanās militārā ziņā, tur no mums Kremlis sagaida piekāpšanos mūsu identitātes un valodas jautājumos. Šis ir visnepiemērotākais brīdis izrādīt vājumu – Krieviju provocē tieši tas, nevis pārlieka spēka demonstrācija. Protams, mums arī nav jāpaļaujas provokācijām, ja tādas notiek. Atbildīgajiem dienestiem ir jāizolē provokatori un jānogriež resursi prokremliskām organizācijām. Ticu, ka tas tiks darīts. Bet negaidīsim tikai uz dienestiem.

Pret neskaidrību un bailēm palīdz skaidrs rīcības plāns – soli pa solim.

  1. Ja neesi vēl iestājies Zemessardzē, tad tas ir jāizdara. Zvani 1811, raksti [email protected]
  2. Pārrunā ar savu ģimeni, kā viņi nokļūtu drošībā, ja tas būtu nepieciešams, sagatavo viņiem 72 stundu somu. 
  3. Atbalsti Ukrainu. Pirmkāŗt, ziedojot tās karaspēkam. Es uzticos biedrībai “SOS palīdzība Ukrainas armijai”, kas to jau dara gadiem. Otrkārt, ja iespējams, palīdzot Ukrainas bēgļiem.
  4. Ukrainas jautājums ir sarkanā līnija – pārtrauc jebkādu sadarbību ar Kremļa agresijas attaisnotājiem. Tikai tagad daudzi parāda savu īsto seju. Ziņo par 5. kolonnu.
  5. Vai karot Ukrainā? Es nevaru morāli nosodīt nevienu, kurš to vēlas – es labi saprotu dusmas pret netaisnību, kas šobrīd tiek nodarīta skaistajai Ukrainas zemei un tautai. Bet ir jāsaprot, ka, pirmkārt, mums ir nepieciešami Latvijas aizstāvji uz vietas, kas attur Krievijas agresīvos nolūkus. Ne velti Zemessardze un NBS liek izvēlēties – palikt dienestā vai doties uz Ukrainu. Otrkārt, nesagatavots karavīrs ir apgrūtinājums Ukrainai, nevis palīdzība. Neviens Ukrainā nekļūs par “Rembo” – Tu būsi tieši tik spējīgs, kā Tu esi trenējies līdz šim. Treškārt, pieņem, ka vari iet bojā, vari tikt sakropļots – fiziski vai garīgi. Tikai tad, kad esi pilnā nopietnībā iekšēji apsvēris šos jautājumus, vari pieņemt šādu lēmumu.

Visbeidzot, par mūsu pašu drošību. Es ticu, ka NATO mūs aizsargās. Latvijai tiešu militāru draudu nav, bet, lai tas tā paliktu, ir jāparāda gatavība aizsargāt brīvību – kā to arī parāda Ukraina. Citu tautu palīdzību var sagaidīt tie, kas ir gatavi cīnīties paši.

Ukraiņi zina savu pretinieku. Viņi zina, ka krievu imperiālismu, kura viena izpausme ir putinisms, var apturēt tikai tā sakāve. Viņi zina Krievijas militārās “tradīcijas” un brutalitāti. Ne pamieri, ne sarunas, ne piekāpšanās nebūs risinājumi – tikai pretinieka sakāve. Tāpēc nav pat jāapsver nepretošanās. Arī Krievija tagad ir guvusi mācību – visur, kur viņi līdīs neaicināti, viņi “dabūs pa purnu”. Ukraina mūsu vietā šobrīd ir devusi vislabāko vēstījumu Kremlim. Vēstījumu ar rīcību. Ja Putins nesapratīs, tad vēstījums turpināsies tik ilgi, kamēr Krievijas sievietēm apniks dzemdēt nākamos mirušos karavīrus un režīms tiks gāzts.

Slava Ukrainai!

Dievs, svētī Latviju!

 

Raivis Zeltīts
Dalies:
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on whatsapp
WhatsApp
Grieķu skulptūras

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par

Lasīt vairāk »

Apej cenzūru!

Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.