Foto: Juris Rozenbergs (Izdevniecība “Rīgas Viļņi”)
Ukraiņu draugi – paldies par to, ka šodien ieradāties! Patiesībā mums šeit šodien nevajadzētu būt – šim karam jau bija jābeidzas. Un ne jau ar Ukrainas sakāvi 3 dienās – ukraiņi jau ir pierādījuši, ka grib un prot cīnīties grūtos un neiespējamos apstākļos pret nesalīdzināmu pārspēku.
Šim karam jau bija jābeidzas, jo krievijas ekonomikas izmēri ir daudzkārt mazāki nekā Rietumu pasaulei. Tie ir vairākkārt mazāki ASV ekonomikas izmēri. Krievijas ekonomika ir mazāka nekā Vācijas, Francijas vai Lielbritānijas ekonomika atsevišķi ņemot. Šim karam jau bija jābeidzas, jo Rietumi ar šo savu ievērojamo ekonomisko potenciālu pauda savu gatavību būt kopā ar Ukrainu “tik ilgi, cik nepieciešams!”. Taču Rietumiem nav gribas.
Griba ir tā, kas ekonomisko potenciālu pārvērš militārajā. Ukrainai ir griba glābt savu valstiskumu un nācijas fizisku un garīgu pastāvēšanu. Diemžēl, arī krievijai ir griba atjaunot savu impēriju. Karš turpinās, un varbūt mums šodien vajadzētu būt kur citur – pie Rietumvalstu vēstniecībām, piketējot un pieprasot solīto atbalstu Ukrainai!
Ukraina nav zaudējusi un nekad nezaudēs – nevar zaudēt tas, kas ar visu savu būtību un līdz galam sargā savu identitāti un brīvību! Ukraina nav zaudējusi – tā tiek nodota! Sankcijām pakļauts ekonomiskais punduris terorizē valsti, kurai atbalstu solīja visa Rietumu pasaule – un, vai tas ir aprēķina, gļēvuma vai stulbuma pēc, nemaina faktu, ka šobrīd ukraiņu karavīriem frontē kritiski trūkst munīcijas, ukraiņu brāļu kapos tiek gatavotas arvien jaunas apbedījumu rindas, bet ukraiņu bērniem joprojām ir laupīta normāla bērnība.
Varbūt Rietumi beidzot attapsies un pēc desmit gadu ilga kara sapratīs, ka slepkava kaimiņos ar savu asiņaino dunci nedod mājienus par miera sarunām. Varbūt sapratīs, ka labāk ir uzvarēt šodienas karu Ukrainā, nekā izcīnīt rītdienas karu NATO teritorijā. Varbūt sapratīs, ka, nododot Ukrainu, krievija būs guvusi vēl kādu uzvaru – pierādījusi, ka Rietumi tiešām ir sapuvuši. Mūsu visu dēļ – ceram, ka tā nebūs!
Bet šodien mēs esam šeit – jo šī vēsturiskā cīņa nav tikai saistīta ar mums, NATO vai Rietumiem. Tas ir, pirmkārt, par Ukrainu un ukraiņiem. Atcerēsimies to! Neīstu solījumu dēļ iet bojā īsti cilvēki – mani un jūsu draugi! Tas ir personīgi, un lai tie, kam šajā karā “viss nav viennozīmīgi”, iet turpat, kur krievu karakuģis! Mēs zinām, kas ir patiess un kas jādara – jāturpina atbalstīt ukraiņu tauta un armija. Mēs esam un būsim kopā ar Ukrainu – līdz uzvarai! Jo tāda ir mūsu griba!
Slava Ukrainai!
