Kurš gan nav dzirdējis par TikTok? Šķiet, ka šī aplikācija, kura mēnesī piesaista vairāk kā miljardu aktīvo lietotāju, popularitātē jau sen pārspēj tādus sen zināmus sociālo mediju gigantus kā Facebook, Instagram un Twitter. Pavisam nesen tiktok.com pat pārspēja google.com kā globāli apmeklētākais saits. Turklāt, kā bieži uzsver paši TikTok entuziasti, iepriekš minētās aplikācijas ir domātas veciem ūkšņiem (lasīt: visiem, kuri sasnieguši trīsdesmit gadu vecumu); TikTok, savukārt, pieder jaunatnei, gluži kā vientuļā sala “Mušu Ķēniņā”.
TikTok prototipu 2016. gadā radīja Ķīnas kompānija “ByteDance”. Tas bija iecerēts kā lokalizēta alternatīva Instagram un Facebook, kuri Ķīnā ir aizliegti. Taču aplikācijas veidotāji negribēja samierināties tikai ar Ķīnas tirgu – pavisam drīz TikTok, pateicoties veiksmīgam mārketingam, kļuva par globālu fenomenu. Šobrīd tas ir pieejams jau 154 valstīs.
Ņemot vērā šīs apalikācijas popularitāti, nezinātājam varētu šķist, ka tā sociālo tīklu pasaulē ienesusi īpaši radošus jauninājumus – gluži kā savā laikā MySpace. Taču patiesais TikTok popularitātes iemesls slēpjas gluži pretējā faktā – TikTok visu sociālo mediju principu ir vienāršojis līdz galējai pakāpei. Viss, ko šī aplikācija piedāvā, ir iespēja dalīties ar īsiem video (sakotnēji pieejamais video garums bija tikai piecpadsmit sekundes, Endij Vorhol!), kurus algoritms sarindo nebeidzamā plūdumā – tādā kā dopamīna upē. Šeit arī vēl viens popularitātes iemesls – jebkura ievietotais video pavisam īsā laikā var saņemt milzīgu skaitu skatījumu. TikTok ir atmetis citu sociālo tīklu vajadzību piesaistīt sekotājus, ieguldot vismaz kaut kādu koncentrētas enerģijas daudzumu.
TikTok video tematika galvenokārt balstās uz masu psihozei līdzīgiem mehānismiem – ik pārdienas popularitāti iegūst kāds jauns trends, kurš pārņem dažādās TikTok komūnas. Bieži šie trendi (saukti arī par “challenge”) ir pavisam nevainīgi, taču tikpat bieži visai vājprātīgi, pat dzīvībai bīstami. Starp tiem ir bijušas sastopamas tādas darbības kā zobu apvīlēšana ar nagu vīli, sejas vaskošana, apzināta klepus sīrupa dzeršana, lai izraisītu sev halucinācijas, sevis žņaugšana līdz bezsmaņai, matu raušana līdz neliela daļa galvas ādas atdalās no skalpa, dzimumzīmju noņemšana mājas apstākļos, biksēs čurāšana, kā arī starp jaunajām māmiņam populārā savu bērnu verbālā pazemošana, kas tiek veikta, lai nofilmētu viņu [bērnu] reakciju.
Protams, ka TikTok pasaulē neizpaliek arī visuresošā seksualizācija, kas, ņemot vērā lietotāju jauno vecumu, ir piesaistījusi platformai lielu skaitu seksa pervertu. Tikuši reģistrēti neskaitāmi gadījumi, kad seksuāli slimi indivīdi šantažējuši un manipilējuši bērnus, dažreiz tikai septiņus, astoņus gadus vecus, lai tie nosūtītu viņiem piedauzīgus video. Lai arī TikTok, kā jau lielākajā daļā sociālo tīklu, ir iestrādāti bērnu aizsardzības mehānismi, tie kopumā nav pārāk efektīvi. Lieki piebilst, ka TikTok popularitāte tiek izmantota arī politiskos nolūkos – katra sevi cienoša politiskā organizācija izmanto iespēju caur to izplatīt savu pasaules skatījumu.
Arī runas par TikTok izraisīto atkarību vēršas plašumā. Kā jau minēju – šeit dopamīna triecieni ir daudz intensīvāki un neatlaidīgāki kā citos sociālajos tīklos, piedevām pārsvarā tie tiek tēmēti pa nenobriedušām smadzenēm. Ne velti TikTok ticis nosaukts par “digitālo kokaīnu”. Jau agrīnie Facebook un Twitter disidenti atklāja, ka veidojuši šo tīklu pamatdizainu balstoties uz azartspēļu principiem. Pat visuresošais ritināšanas elements ir spēļu automātu iedovesmots. Savienots ar nebeidzajām notifikācijām, ziņām un atgādinājumiem, tas ievelk lietotāju nebeidzamā atbildes cilpā, kura raksturīga visām atkarībām. Šie manipulatīvie triki ļoti ātri un efektīvi maina lietotāja uzvedību un domāšanu, jo viss tiek pakļauts “Pavlova suņa”/”Skinera kastes”[1] principam – STIMULS – ATBILDES REAKCIJA (ar piebildi, ka ATBILDES REAKCIJA nekad nav nejauša, bet gan jau iepriekš paredzēta un ieplānota). TikTok šos atkarību izraisošos elementus ir saasinājis līdz vēl neredzētai pakāpei.
Ar visu iepriekšminēto cieši saistīts fenomens ir TikTok izraisītie ķermeņu kustību traucējumi, kuri pazīstami ar atbilstošu nosaukumu – tiki. Šis fenomens atgādina labi zināmo Tureta sindromu – iedzimtu nervu sistēmas slimību, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālie tiki. Taču, atšķirībā no Tureta sindroma, šie tiki nav viss ģenētiskas izcelsmes traucējums, bet tie iegūti skatoties citu tiktokeru video, kuros tiek demonstrēti dažādi ķermeniski traucējumi un simulēta epilepsija. Šādu slimības izplatību bieži dēvē par sociogēnisku, tādu, kura izplatās konkrētas cilvēku grupas vidū līdzīgi masu pshihozei. Vēsturisks piemērs šādam fenomenam ir Svētā Vita deja (pazīstama arī kā horeja), kura viduslaiku Eiropā vienkopus pulcēja tūkstošiem dejotāju, kuri, joprojām neizprastu iemeslu dēļ, dejoja līdz spēku izsīkuma – dažreiz pat nedēļām ilgi. Šādas deju mānijas pārņēma daudzus Eiropas reģionus un bija salīdzinoši izplatītas līdz pat astoņpadsmitajam gadsimtam. Daži ASV pediatri aplēš, ka šobrīd no šādiem nekontrolējamiem TikTok tikiem varētu ciest jau aptuveni 20% bērnu un jauniešu.
Jāpiemin arī koncentrēšanās spēju zudums. 2015. gadā veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka kopš 2000. gada vidējā koncentrēšanās spēja sarukusi no divpadsmit līdz astoņām sekundēm. Pētījuma autori uzvsvēra, ka zelta zivtiņas leģendāri īsā atmiņa patiesībā esot deviņas sekundes gara, tādi norādot, ka mēs patiešām tuvojamies kritiskajam punktam. Negribētos domāt ar kādu koncentrēšanās spēju ilgumu var lepoties TikTok paaudze.
Atkāpjoties no ļaunuma, ko TikTok nodara lietotāju prātie un ķermeņiem, šim stāstam ir arī politiska dimensija. Pirmkārt, vai šīs aplikācijas kaitīgums, kas novests gandrīz līdz absurdi komiskam līmenim, ir vienkārši nejaušība? Vai tas nevarētu būt rafinēts un labi izstrādāts demoralizācijas plāns? Jāatceras, ka aplikācijas veidotāji, “Byte Size“, tāpat kā visas lielās Kīņas kompānijas, ir tieši pakļauti Ķīnas komunistiskās partijas diktātam.
Otrkārt, ņemot vēras Ķīnas vienaldzību attiecībā uz privātumu, vai šī aplikācija ir droša? Tieši sakarā ar drošības jautājumu Rietumu pasaule nonāca vistuvāk TikTok ļaunuma apkarošanai. 2019. gada janvārī, Donalda Trampa prezidentūras laikā, ASV atbildīgie dienesti nāca klajā ar informāciju, ka TikTok esot vērā ņemams apdraudējums nacionālajai drošībai. Aplikācija ievācot biometriskos datus, kameras attēlus un atrašanās vietas. Šie dati, lieki piebilst, šādā veidā nonākot Ķīnas valdošās partijas rokās. ASV armija, saskaroties ar šo informāciju, stingri aizliedza saviem karavīriem izmantot TikTok. Arī demokrātu un republikāņu partiju biedri sekoja piemēram. Taču izšķirošais lēmums netika pieņemts. Tam par iemeslu kalpoja tajā brīdī valdošā politiskā situācija. Populārs kļuva viedoklis, ka Trampa nepatikai pret TikTok esot tikai viens iemesls – neskaitāmi parodiju video par viņa personu, kuri tik lielā skaitā biji atrodami šajā platformā. Pēc tam poteniciālais aizliegums tika interpretēts kā bīstams precedents brīvās izteiksmes ierobežošanai. Pakļaujoties spiedienam, un ņemot vērā, ka tuvojās vēlēšanas, Tramps savu plānu neīstenoja.
Jāņem vērā arī Trampa kareivīgā nostāja pret Ķīnu kopumā, ļoti iespējams viņa oponenti, vadoties pēc Mao maksimas: “Mūsu ienaidnieka ienadnieks ir mūsu draugs”, nevēlējās pieļaut, ka šāds solis tiktu sperts. Baidena administrācija kareivīgo nostāju pret TikTok nav turpinājusi, lai arī joprojām notiek izmeklēšana attiecībā uz potenciālajiem draudiem. Taču, ja spiegošanas fakts apstiprinātos – jāsamierinās, ka Ķīnas Komunistiskā partija šobrīd ir ievākusi neidomājamu daudzumu datu, kurus, ja rastos attiecīgā vajadzība, tā varētu visai efektīvi izmantot. Visiem zināms, ka arī Rietumos bāzētie sociālie saiti nodarbojas ar līdzīgām darbībām, taču atšķirība slēpjas faktā, ka Ķīna šos Rietumu saitus savā valstī neatļauj, kamēr Rietumi, balstoties uz pārprastu vārda brīvības jēdzienu, ir gatava riskēt gan ar savas jaunatnes (un ne tikai) veselo saprātu, gan ar savu drošību.
Taču, lai arī būtu grūti iztēloties attaisnojošu iemeslu TikTok eksistencei, visā šajā vājprātā, ļoti iespējams, slēpjas arī kāda garīga dimensija.
TikTok vidē bija izcēlusies kārtējā panika, – nolādēts ticis pats Mēness, nekas labs nav sagaidāms! Kas vainojams? Nepieredzējušas tīņu raganas, #WitchTok komūnas iesācējas, kuras, pārvērtējot savas spējas un zināšanas, ļoti iespējams, pietuvinājušas mūs apokalipsei. Klīda runas, ka par šo lāstu atbildīgās jau esot mirušas, mīklainos apstākļos, kā gan savādāk? Pieredzējušās WitchTok autoritātes izteica savas prognozes par sagaidāmo. Netika taupīti arī nosodījumi. Un panika nebija no mazajām. WitchTok nav nekāda marginālija – šīs komūnas video ir saņēmuši vairāk kā astoņpadsmit milijardus skatījumu. Šajos video parasti darbojas pusaugu meitenes, kuras uzliek lāstus, noņem lāstus, māca veidot laimi piesaistošus sigilus[2], nododas dažādiem Kroulija[3] tipa rituāliem, piesaista mīlestību, atgrūž mīlestību, vai arī dur adatas Donalda Trampa lellē, īsāk sakot – dancina visus sen zināmos galdiņus (bieži vien ņemot talkā arī maģiskos kristālus). Daudzi šeit saskata jaunatnes tieksmi pēc transcendentālā, kura, organizētās reliģijas norieta laikā, kas piedevām sakombinēts ar pieaugošu atomizāciju, pieņēmusi visai dīvainu formu. Pievienojot šim vienādojumam plēsonīgu, debilzējošu tehnoloģiju, vispārējo narcismu, un tieksmi pēc nerimstošas uzmanības, TikTok kopumā atgādina šizoīdu elli, kurā jaunatnes pēdējās saprāta druskas tiek aizslaucītas ar trīsdesmit sekunžu garu video palīdzību. Piedevām šis fenomens, kurš atgādina tādu kā digitālo Svētā Vita deju, ir kulminācija daudzām pagātnes iestrādēm; šķiet, ka šeit patiesi redzami gala rezultāti sešdesmitajos gados dzimušajai aizrautībai ar virspusēju New Age ezotēriku, Silīcija Ielejas agrīnajiem sapņojumiem, ka digitālās tehnoloģijas paplašinās cilvēku apziņu, vedot tos pretī jaunām izpratnes formām, un ticībai, ka indivīda griba spēj izmainīt objektīvās realitātes parametrus.
Taču viena lieta, kuru vērts ņemt vērā ir fakts, ka jauniešos šāda tieksme pēc transcendentālā joprojām eksistē, lai arī, sekojot procesam, kas masveidīgi aizsākās sešdesmitajos, pieņēmusi sliktāko no visām formām. Protams, ka būtu muļķīgi vainot pašus jauniešus, kuri šajā pasaulē iesviesti jau no mazotnes. Citējot Māršalu Makluenu: “Viena lieta, par kuru zivs nezina pilnīgi neko, ir ūdens, jo zivij nav ārpus ūdens eksistējoši atsauces punkti, kas ļautu atpazīt elementu, kurā tā uzturas”.
Arturs Dzirnavnieks
[1] Skiners identificēja trīs veidu reakcijas vai ierosinātājus, kas var sekot uzvedībai: 1) Neitrālie ierosinātāji: reakcija no vides, kas nepalielina un nemazina uzvedības atkārtošanās varbūtību; 2) Pastiprinātāji: reakcija no vides, kas palielina atkārtotas izturēšanās varbūtību. Pastiprinātāji var būt gan pozitīvi, gan negatīvi; 3) Piespiedēji: reakcija no vides, kas samazina uzvedības atkārtošanās iespējamību.
Skiners parādīja kā darbojas pozitīvs pastiprinājums, ievietojot izsalkušu žurku savā Skinnera kastē. Kaste saturēja sviru sānos, un žurkai pārvietojoties pa kasti tā nejauši uzsistu sviru un pārtika nokristu traukā blakus svirai. Žurkas ātri iemācījās iet taisni uz sviru pēc dažām reizēm, kad tika ievietotas kastē. Ēdiena saņemšanas sekas, ja viņi nospieda sviru, nodrošināja, ka viņi atkārtos darbību atkal un atkal. Pozitīvs pastiprinājums stiprina uzvedību, nodrošinot sekas, kuras indivīds uzskata par atalgojošām. Nepatīkama pastiprinātāja noņemšana var arī stiprināt uzvedību. To sauc par negatīvu pastiprinājumu, jo dzīvniekam “atlīdzina” nelabvēlīga stimula noņemšana. Negatīvs pastiprinājums pastiprina uzvedību, jo tas pārtrauc vai noņem nepatīkamu pieredzi. Skiners parādīja kā darbojas negatīvs pastiprinājums, ievietojot žurku savā Skinera kastē un pēc tam pieslēdzot tai nepatīkamu elektrisko strāvu, kas tai sagādāja zināmu diskomfortu. Kad žurka pārvietojās pa kasti, tā nejauši trāpītu svirai. Tiklīdz tas notiek, elektriskā strāva tiek izslēgta. Žurkas ātri iemācījās iet taisni uz sviru jau pēc dažām reizēm, kad tika ievietotas kastē. Elektriskās strāvas izkļūšanas sekas nodrošināja, ka žurkas atkārtos darbību atkal un atkal. Faktiski Skiners pat iemācīja žurkām izvairīties no elektriskās strāvas, ieslēdzot gaismu tieši pirms elektriskās strāvas ieslēgšanās. Žurkas drīz iemācījās nospiest sviru, kad iedegās gaisma, jo tās zināja, ka tad elektrisko strāva netiks ieslēgta.
[2] Maģiski simboli, kas tiek veidoti ar īpašas tehnikas palīdzību.
[3] Pazīstams britu okultists un ezotēriķis, Telēmas kulta dibinātājs. Atstājis lielu ietekmi uz sešdesmito gadu kontrkultūru.
