Nu jau pāris dienas sabiedrībā ir izskanējis influenceres Elīnas Didrihsones vārds. Šis vārds ir izskanējis plaši – arī tie, kuri nemaz nelieto soctīklu Instagram, nu jau būs vismaz vārda galā dzirdējuši par šo dāmu. Vārda brīvību mīlošie kreisie aiz cieņas pret pretējo pusi paspējuši atsekot viņai soctīklā Instagram un visīstenākie vārda brīvību mīlošie “liberāļi” – pat aicinājuši iznīcināt un boikotēt viņas biznesu. Kas tad īsti notika un ko mēs varam mācīties no Didrihsones piemēra?
Vispirms jau tiem, kuri nebūs dzirdējuši – ar influenceri parasti saprot cilvēku, kuram soctīklos ir daudz sekotāju un kurš tādā veidā ar saviem uzskatiem un dzīvesveidu veido savu atbalstītāju loku. Un tā pirms pāris dienām kādai influencerei Elīnai Didrihsonei sekotāji apvaicājās par viņas attieksmi pret viendzimuma attiecībām, ņemot vērā to, ka viņa ir kristiete. Viņa atbildēja, ka jebkurai ģimenei ir jāsākas un jābeidzas ar bērniem, kā arī viendzimuma attiecību popularizēšana sabiedrībā ir nepieņemama1. Šim paziņojumam sekoja Didrihsones vēstījuma izplatīšana lielākajos Latvijas medijos un, protams, soctīklos.
Atbildē Didrihsonei kāds pašmāju bohēmists Kašers pauda, ka viņš jau īstenībā ciena citu viedokļus, bet tomēr aicināja boikotēt Didrihsones soctīklu profilu un iznīdēt viņas biznesu Butterfly2. Tiem, kuri orientējas psiholoģijā sapratīs, ka šo situāciju ļoti labi raksturo kāds psiholoģisks termins, proti, kognitīvā disonanse – ar šo terminu saprotot ticēšanu divām savstarpēji izslēdzošām idejām. Tātad vārda brīvība, cieņa pret pretējo pusi un liberālās vērtības ir svarīgas, bet, ja man nepatīk tas, ka kāda dāma uzdrīkstas paust viedokli, nepieturoties pie nerakstītā principa paust tikai man pieņemamas idejas, tad vārda brīvībā var būt ierobežojumi. Komiski, bet tāda ir realitāte – dubultmorāle arvien vairāk iezīmējas sabiedrībā. Ierobežot to, ko cilvēki var runāt, ir nepārprotami autoritārs solis. Cilvēki runā to, ko domā, un tādējādi ilgtermiņā šis ir mēģinājums izmainīt cilvēku domāšanu, un radīt iespaidu sabiedrībā, ka dažas tēmas ir tabu. Patiesībā tā ir tā pati “sabiedrības gatavināšana” par ko runāja Rita Ruduša3. Latvijas sabiedrība ir nepārprotami konservatīva un šis ir kārtējais mēģinājums to “gatavināt” un iebiedēt pretējo pusi, lai tā vairs nepaustu savu viedokli.
Vēl ļoti raksturīgi kreisajiem ir apgalvot, ka šīs tēmas nav viedokļa, bet “cilvēktiesību jautājums”4, lai arī ir skaidrs, ka šādi viņi vēlas atbrīvoties no jebkādiem politiskajiem pretiniekiem un ierobežot citu cilvēku tiesības uz viedokli. Sava subjektīvā viedokļa uzdošana par X jautājumu gandrīz vienmēr ir tīrākā demagoģija. Patiesībā mazliet iedziļinoties tēmā, var saprast, ka šis ir kārtējais kreiso tandēms ar prokremliskajiem aktīvistiem. Saskaņiešiem un citiem prokremliskajiem aktīvistiem Latvijā patīk teikt, ka krievu skolas nav viedokļa, bet gan “cilvēktiesību jautājums”, kā tas ir redzams viņu protestos. Ja kāds paskatīsies uz Ždanokas protestiem pret krievu skolu slēgšanu, tad “cilvēktiesību jautājums” būs centrālā ass ap kuru virzīsies ždanokiešu aģitācija5. Tas ir tas pats Kremļa naratīvs, ko Putins piekopj jau 20 gadus, proti, caur “cilvēktiesību” rāmi virzīt savu ideoloģiju. Pēdējās dienās vien “cilvēktiesību aizstāvis” Putins ir lielā šokā par neseno Krievijas mediju translēšanas aizliegumu Latvijā6, un rodas iespaids, ka Latvijā patiesi cilvēktiesības ir kritiskā stāvoklī.
Tomēr daudziem ir skaidrs, ka visi šie neomarksistu naratīvi ir tikai un vienīgi liela ilūzija. Viedoklis ir viedoklis un jautājumu šķirošana “cilvēktiesību” un citās kategorijās ir tieši tas ko šie neomarksisti vēlas un tas ir mēģinājums padarīt atsevišķus viņiem nevēlamus jautājumus par tabu. Mums, kas vēl nav pietiekami “nogatavināti” Rudušas izpratnē, ir jāsakopo spēki un skaļi un skaidri jāpauž savs viedoklis, kā arī jāaizstāv savi domubiedri. Jā, daudzi no mums nemaz nelieto soctīklu Instagram, bet Elīna Didrihsone un uzņēmums Butterfly ir pelnījuši atbalstu. Par uzdrošināšanos paust savu viedokli, par to, ka viņas viedokļa dēļ neomarksisti vēlas, lai cieš arī uzņēmums. Šis jau ir Zviedrijas un atsevišķu citu neomarksistu kontrolētu valstu piemērs, es domāju, ka neviens no mums Latvijā nevēlas tik polarizētu sabiedrību, kur sava viedokļa paušanai vien ir nopietnas, tālejošas sekas. Tomēr no Didrihsones mēs varam mācīties to, ka mēs nevaram ļaut šādām grupām iegūt ietekmi arī Latvijā. Aicinu ar pārliecību paust savus uzskatus un nebaidīties aizstāvēt savējos! Aizstāvēsim Elīnu grūtā brīdī!
Roberts Ozols
[1] https://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/ietekmiga-influencere-elina-didrihsone-neatbalsta-homoseksualu-paru-laulibas.d?id=52948127
[3] https://satori.lv/article/satori-diskusija-lgbtq-latvija-parmainu-slieksnis-2
[4] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/puce-kopdzives-likums-ir-jaievies-cilvektiesibu-varda.a122997/ (Un daudzi citi piemēri soctīklos, kur tiek pausts līdzīgs viedoklis no citiem)
[5] https://skaties.lv/zinas/latvija/krievu-skolu-aizstavibas-protesta-gajiens-ar-zdanoku-prieksgala-pulce-ap-600-cilveku/
[6] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-dusmigs-par-krievijas-tv-kanalu-slegsanu-latvija.a393271/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links
