Rīgas domes vēlēšanu rezultāti pierāda, ka Latvijas politikā ir nepieciešama jauna pieeja, jauna enerģija un “jaunas asinis”.
Kaut arī Šlesera prokremliskā koalīcija, visticamāk, varu neiegūs, riski valstij nav novērsti. Šlesera partija ieguva lielāko rezultātu. Prokremlisko spēku ietekme aug. Rosļikova provokācija Saeimā īsi pirms vēlēšanām bija viens solis Kremļa plānotajā situācijas saasināšanā, kuras ilgtermiņa mērķis ir novest Latviju līdz Ukrainas scenārijam. Partijas, kuras vēl pirms dažiem gadiem bija interneta joks (Suverēnā vara, Jaunlatvieši, Stabilitātei!), ir pārstāvētas Latvijas galvaspilsētas domē. Daugavpilī situācija ir traģiska – pilnīgs varas monopols Elksniņam. Kurš viņus apturēs?
Kā mēs līdz šim nonācām? Patiesība ir tā, ka Šlesers un viņam līdzīgie nav tik stipri, kā šķiet – tā saucamās “valstiskās” partijas ir vājas. “Jaunā Vienotība” ir novedusi valsti birokrātijas un ekonomiskās stagnācijas purvā, sarkanie “Progresīvie” mēģina īstenot galēji kreisas idejas, bet opozīcija spēlē teātri, cerot ātrāk atgriezties valdībā. Kamēr prokremliskās partijas uz Rīgas domi sūtīja savus redzamākos līderus, tā saucamās “valstiskās” partijas šīs vēlēšanas uztvēra kā blakus notikumu. Kampaņas balstījās pamatā uz seju likšanu plakātos un ekrānos, tērējot nodokļu maksātāju naudu, bet izvairoties no konkrētas un patiesas sarunas ar vēlētājiem. Piedāvājuma nebija – visi kritizēja pretējo pusi, baidot ar to, bet paši tēloja labos. Nevajag domāt, ka “visi jau atceras”, kas ir Šlesers. Neatceras gan – ir izaugusi vesela paaudze, kurai 1990. un 2000. gadi ir nezināma vēsture.
Un tagad paskatīsimies uz plašāku bildi. Prokremliskie spēki mobilizē savus balsotājus, ceļ galvas, kuras bija nolaistas pēc 2022. gada okupekļa gāšanas efekta, pastiprina savas provokācijas, vērojot, cik tālu viņiem ļaus aiziet – bet valdošās partijas nerīkojas. Tas grauj ticību valstij un drošībai. Kurš viņus apturēs?
Tie noteikti nebūs “valstiskie” spēki – šo apzīmējumu es lietoju ar ironiju. Tas ir interesanti, cik ātri “Progresīvie” no nīstās valdības partijas Rīgas domē pēkšņi atkal skaitās “valstiska”. Partija, kas vēl nesen solīja balstiesības nepilsoņiem, kuras Aizsardzības ministrs flirtēja ar ideju par Latgales autonomiju, kuras jaunieši fano par Kārli Marksu un Rozu Luksemburgu. Kreiso ideju atdzimšana nav valstiska, un tā ir līdzvērtīga problēma Šlesera ietekmei, ja nu vienīgi mazāk efektīva Briškenam līdzīgo nekompetences dēļ.
Esošās partijas nespēj piedāvāt kvalitatīvu politisko alternatīvu Šleseram – pirms vēlēšanām biedējot ar izvēli starp latvisko un “praida” Rīgu, bet pēc vēlēšanām veidojot varavīksnes koalīcijas. Tas ilgtermiņā tikai nostiprina Šlesera vēstījumu, ka viņš ir vienīgā alternatīva esošajam politiskajam purvam. Šlesera prokremlisko spēku valdība 2026. gadā ir liela iespējamība, ņemot vērā esošo partiju pašapmierinātību un pārliecību, ka tās var neko nemainīt un turpināt pa vecam. Kurš viņus apturēs?
Pa vecam vairs nav iespējams. Tik liels vietu skaits Rīgas domē prokremliskiem spēkiem ir nolaidības un pašapmierinātības sekas, kas var novest līdz nacionāla mēroga krīzei jau tuvākajā nākotnē. Ja mēs kaut ko varam mācīties no pretinieka, tad tā ir gatavība uz vēlēšanām iet ar enerģiju, resursiem, redzamākajiem kadriem, neklausīties “gudros” polittehnologos, kas saka, ka jauniem politiskiem spēkiem nav iespējas un “nav ko šķelt” vēlētājus.
Vairākas prokremliskās partijas ieguva lielāku rezultātu, startējot atsevišķi, nekā tās būtu dabūjušas kopā, jo ļoti taktiski pārstāvēja dažādas krievu vēlētāju intereses. Viņas nesēdēja mierā ar to, ka ir vienīgā izvēle, bet gan katra darbojās savā virzienā, kas veicināja to kopējo rezultātu. Ne jau partiju skaits vairo vai mazina ietekmi, bet gan attieksme un enerģija. Kurš viņus apturēs?
Viņus apturēs “Austošā Saule”. Jo mēs nesamierināmies, “nerēķinām”, nebaidāmies – mēs rīkojamies tur, kur nepieciešams nācijas un valsts interešu aizstāvībai. Mēs esam jaunā pieeja, jaunā enerģija, “jaunās asinis”.
Pievienojies arī Tu: https://ej.uz/biedru_anketa
Raivis Zeltīts
