Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tīmekļa vietnē norādīto, patvēruma meklētājs ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kurš iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ. Alternatīvo statusu var piešķirt, ja ir pamats uzskatīt, ka: pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē personai draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana; ārējo vai iekšējo konfliktu dēļ personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.
Latvija sniedz palīdzību nelaimē nonākušajiem, tostarp patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki. Tur sastaptie patvēruma meklētāji pieteica badastreiku un, demonstrējot savu apņēmību to īstenot, pāri Mucenieku žogam pārmeta vairākas pārtikas kastes. Migranti izkliedza dažādus saukļus un izturējās bravūrīgi. Specvienība, valsts un pašvaldības policija atradās uz vietas, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību — lai neviens cilvēks neciestu un netiktu bojāts īpašums.
Iespējams, ka problēmas cēlonis pastāv faktā, ka tādas organizācijas kā “Gribu palīdzēt bēgļiem” bēgļiem piedāvā veģetāras maltītes, kas pēc smagā ceļa no Bagdādes uz Sileni nesniedz tik nepieciešamās uzturvielas. Notikušais skaidri apliecina, ka līdz šim izraudzītā pārtika nav bijusi laba diezgan un valsts drošības interesēs steidzami jāpārskata izdalīšanai paredzēto paku saturs. Jāatgādina, ka, izskatot pieteikumu Nr.: LV-PDO-0005-01194 – 4.2.2014. par Latvijas tradicionālā ēdiena reģistrēšanu, kurā norādīts, ka “Latvieši gadu simtiem ir ēduši zirņus. Jau pirms mūsu ēras zirņi kopā ar miežiem un pupām ir bijis viens no galvenajiem ēdieniem (..) pelēkie zirņi ar speķi tiek piedāvāti kā īpaši latvisks ēdiens, ko ir vērts nobaudīt,” 09.10.2015. Eiropas Komisija Briselē pieņēmusi regulu (ES) 2015/1939 par nosaukuma Latvijas lielie pelēkie zirņi ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Ņemot vērā uzliktās saistības, Nacionālās identitātes pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs[1] un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam[2] norādīto, proti: “Latvijas valsts ir dibināta, lai īstenotu latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības. Latvija ir atvērta un draudzīga visu tautību iedzīvotājiem, kas pieņem Latvijas pastāvēšanas jēgu — latviešu tautas, tās valodas un kultūras attīstību savā zemē,” integrācijas veicināšanas nolūkā aicinām rast iespēju Latvijā nonākušajiem bēgļiem sarūpētajās pārtikas pakās iekļaut Latvijas lielos pelēkos zirņus ar speķi.
Mūsu ieskatā iespējamie pretargumenti, ka bēgļu reliģiskā pārliecība aizliedz ēst cūkgaļu, neiztur kritiku. Korāna 2. sūrā stāv rakstīts: “Ak, ticīgie! Ēdiet no tā laba, ko Mēs jums gādājuši, un pateicieties Dievam, ja jūs Viņam kalpojat! (172) Paties, Viņš ir aizliedzis jums tikvien maitu, asinis, cūkgaļu un visu, kas upurēts citam, ne Dievam. Bet, kurš bijis spiests, neba aiz tīša prāta vai kāres, nav tādam apgrēcības. Paties, Dievs apklāj grēkus, Viņš — žēlsirdīgs. (173)” © Uldis Bērziņš
Apstākļi izmisumā esošos bēgļus noteikti spiež kārtīgi paēst un tas var raisīt pretestību veģetārajai pārtikai. Tāpēc mēs apņemamies ziedot zirņus ar speķi ikvienai organizācijai, kurām jau ir iestaigāta taciņa pie bēgļiem Latvijā.
Par sātīgām pusdienām, saliedētību un sabiedrisko mieru!
“Austošā Saule”
[1] “Latvijas valsts un tautas interesēs ir gan padziļināt sabiedrību vienojošo latvisko identitāti, spēcinot to mūsdienu globalizācijas apstākļos,” kad “lokālās un nacionālās unikalitātes izkopšana prasa aktīvāku valsts politiku,” un latviešu “kultūra ir pašvērtība un vienlaikus resurss, lai cilvēkus piesaistītu Latvijai, tas ir Latvijas valsts pamats. To saglabāt, nostiprināt un attīstīt ir Latvijas sabiedrības un valsts atbildība un pienākums gan nākamo paaudžu priekšā, gan arī, lai dotu savu ieguldījumu pasaules daudzveidībā.” Kultūras ministrija. 2012. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018. gadam. Rīga. 8–10.lpp.
[2] PKC. 2020. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam. Rīga: Pārresoru koordinācijas centrs. 9.lpp.
