Salīdzinājums ar Austriju un Slovēniju
Pirmajā daļā minētais 8 gadu termiņš nenozīmē, ka Latvijai ir atlikuši 8 gadi, sākot no regulējuma spēkā stāšanās brīža, līdz laulību leģitimēšanai starp viendzimuma indivīdiem, lai nepieļautu partnerattiecību evolucionēšanu par laulībām. Izšķirošs var izrādīties nākamā parlamenta sasaukuma termiņš, pēc kura uzņemtais virziens uz laulību atzīšanu starp viena dzimuma indivīdiem var izrādīties neatgriezenisks.
Piedāvāju aplūkot divas valstis, kurās lēmumu par viendzimuma laulību leģitimēšanu pieņēma ne tauta, ne parlaments, bet konstitucionālā tiesa.
Austrija:
Austrijā 2010. gadā stājās spēkā tiesību norma, kas ļāva viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības – “Eingetragene Partnerschaft” jeb reģistrētā partnerība. Šis solis bija būtisks ceļā uz viendzimuma laulībām. Sākotnēji tas bija kompromisa variants, nevis pilnīga laulību atzīšana.
2010. gada regulējums bija jauns, atsevišķs likums, ko pieņēma speciāli viendzimuma partnerattiecību juridiskai atzīšanai, nevis, kā Latvijā, grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Tas negrozīja laulību likumu, kurš joprojām attiecināja laulību tikai uz vīrieša un sievietes savienību.
Likuma nosaukums bija “Eingetragene Partnerschaft-Gesetz” (EPG) – Likums par reģistrēto partnerību.
Austrijā, līdzīgi kā citās valstīs ar konservatīvāku politisko klimatu, politiska vienošanās 2000. gadu beigās par pilnīgām laulībām vēl nebija iespējama. Tāpēc reģistrētā partnerība tika ieviesta kā kompromiss, piešķirot viendzimuma pāriem noteiktas tiesības (mantiskās, sociālās, veselības aprūpes utt.), bet joprojām atšķirot to no laulības ar dažādiem ierobežojumiem (piemēram, adopcijas tiesībās, uzvārda izvēlē utt.).
Austrijā viendzimuma attiecību juridiskas atzīšanas sākums meklējams deviņdesmitajos gados, kad sākās pirmie tiesu procesi un diskusijas NVO un akadēmiskajā vidē, galvenokārt par “diskrimināciju” un “vienlīdzīgām tiesībām”. Viens no pirmajiem impulsiem bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi un spiediens no ES, kas Austrijai kā ES dalībvalstij lika sākt domāt par cilvēktiesību aspektiem. Ap 2001.–2003. gadu jau aktīvi darbojās LGBTQ+ organizācijas, piemēram, “HOSI Wien” un citas, kuras sāka uzstājīgāk pieprasīt juridisku partnerības formu viendzimuma pāriem.
Tajā pašā laikā Vācija 2001. gadā ieviesa savu reģistrētās partnerības likumu (Lebenspartnerschaftsgesetz), kas radīja tiešu spiedienu uz Austriju, jo tās sabiedrības un tiesību sistēmas ir līdzīgas. 2004. gadā Austrijas parlamentā pirmo reizi nonāca konkrēti priekšlikumi reģistrētas partnerības ieviešanai viendzimuma pāriem. Tos virzīja kreisā spārna partija “Zaļā partija” (Die Grünen), kas vēsturiski bijusi aktīva cilvēktiesību un LGBTQ+ aizstāvībā.
“Zaļie” vairākkārt iesniedza priekšlikumus, bet tie tika bloķēti konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) un bieži arī Sociāldemokrātu (SPÖ) politiķu dēļ, kuri baidījās no sabiedrības konservatīvās reakcijas. Lielākais pavērsiens notika pēc 2006. gada vēlēšanām, kad valdību veidoja Sociāldemokrāti (SPÖ) – centriski kreisa partija, un Tautas partija (ÖVP) – konservatīva labējā partija. Šī “lielā koalīcija” sāka runāt par kompromisu – tā bija spējīga virzīt reģistrētas partnerības likumu, bet vēl ne pilnas laulības.
-
gada nogalē tika pieņemts likums, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.
Lai gan sākotnējās iniciatīvas nāca no kreisajiem “Zaļajiem”, reālo regulējumu pieņēma centra partiju koalīcija (SPÖ + ÖVP). No pirmā reālā priekšlikuma parlamentā 2004. gadā līdz spēkā esošam likumam pagāja nepilni pieci gadi.
Apkopojums par apakšnodaļu:
| Laika posms | Notikumi |
| 1990.gadi | Pirmās diskusijas, sabiedriskās debates, tiesu prakse |
| 2001–2004 | Spiediens no ES, Vācijas piemērs, aktīva NVO darbība |
| 2004–2007 | Zaļie iesniedz priekšlikumus, bet konservatīvie tos bloķē |
| 2007–2009 | SPÖ un ÖVP koalīcija sāk diskutēt par kompromisa modeli |
| 2009. decembris | Pieņemts Reģistrētās partnerības likums (EPG) |
| 2010. janvāris | Likums stājas spēkā |
Kāpēc regulējums, nevis uzreiz laulības
Austrijas Tautas partija (ÖVP), kas bija daļa no valdības, bija stingri konservatīva un kristīgi orientēta partija, kas skaidri iebilda pret viendzimuma laulībām. Tajā pašā laikā Sociāldemokrāti (SPÖ), lai gan formāli atbalstīja vienlīdzību, nebija gatavi uzspiest pilnas laulības, riskējot ar valdības krišanu, savukārt Zaļie un liberāļi (NEOS) tolaik bija pārāk mazi, lai veidotu vairākumu un panāktu laulību likuma grozījumus.
Tādējādi politiskais kompromiss bija reģistrētā partnerība – ierobežotāka forma, ko konservatīvie bija gatavi pieņemt, bet ne “laulību”.
Lai gan 2000. gados sabiedrības attieksme pret viendzimuma pāriem, līdz ar jaunatnes “atvērtību”, kļuva pozitīvāka, tomēr liela daļa sabiedrības, īpaši lauku reģionos un katoļu kopienās, bija pret “laulības” definīcijas paplašināšanu. Tiek uzskatīts, ka sabiedrībā pastāvēja klusais konsenss: “Dodiet viņiem tiesības, bet nesauciet to par laulību.”
Salīdzinājumā Nīderlande un vēlāk arī Portugāle, kur viendzimuma laulības tika pieņemtas attiecīgi 2001. un 2010. gadā, bija ar liberālāku politisko klimatu un spēcīgāku sekulārismu, kas padarīja pilnas laulības iespējamas ātrāk.
Austrijā likumdevēji izvēlējās neriskēt ar konstitucionālām kolīzijām vai referenduma izraisīšanu, bet radīja atšķirīgu institūtu — reģistrēto partnerību. Tas bija līdzīgs modelis kā Vācijā 2001. gadā (Lebenspartnerschaft), kā arī tolaik Čehijā, Šveicē, Austrālijā un citviet, kur partnerība sabiedrībā tika dēvēta par “mazo laulību”, bez pilnām tiesībām.
Taktiski daudzi politiķi un arī LGBTQ+ aktīvisti uzskatīja, ka reģistrētā partnerība ir starpposms, kas:
- Nostiprina viendzimuma pāru redzamību un juridisko statusu,
- Rada sabiedrības pieradumu pie šādu pāru eksistences likuma ietvaros,
- Dod iespēju vēlāk prasīt pilnu “līdztiesību” uz šīs bāzes (kas galu galā notika 2019. gadā).
Ceļš uz laulību statusu
- gada likumam par reģistrēto partnerību bija ierobežojumi salīdzinājumā ar laulībām:
- Adopcija – partneriem nebija tiesību kopīgi adoptēt bērnu, bet to varēja darīt individuāli;
- Uzvārda izvēle – nebija tiesību veidot kopēju uzvārdu tādā pašā veidā kā laulātajiem;
- Laulību nosaukums – attiecības netika sauktas par “laulību” (Ehe), bet gan par “partnerību” (Partnerschaft);
- Partnerības netika slēgtas dzimtsarakstu nodaļās, bet citās iestādēs, ko viendzimuma pāri uzskatīja par simbolisku nevienlīdzību.
Šīs atšķirības konstitucionālās sūdzībās sāka apstrīdēt pāri un aktīvisti, pamatojot to ar vienlīdzības principa pārkāpumu.
Austrijas Konstitucionālā tiesa 2013. gadā (3 gadus pēc regulējuma spēkā stāšanās) atzina par nekonstitucionālu aizliegumu partneriem adoptēt vienam otra bērnus, savukārt 2014. gadā (4 gadus pēc regulējuma spēkā stāšanās) paplašināja šo principu un kopīga adopcija arī kļuva iespējama.
Šie spriedumi tika pamatoti ar vienlīdzības un nediskriminācijas principiem (Austrijas konstitūcijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā).
2017. gada 4. decembrī (7 pilnus gadus pēc regulējuma spēkā stāšanās) Austrijas konstitucionālā tiesa pieņēma izšķirošu spriedumu, kurā noteica, ka “Atšķirīga attieksme laulību un reģistrēto partnerību starpā, balstīta uz seksuālo orientāciju, pārkāpj vienlīdzības principu” (VfGH G 258/2017), kā rezultātā parlamentam līdz 2019. gada 1. janvārim jāatceļ ierobežojums, kas liedz viendzimuma pāriem laulāties, bet ja tas netiks izdarīts, tad ierobežojums automātiski zaudēs spēku, un laulības kļūs pieejamas visiem pāriem.
Tolaik pie varas bija konservatīvā ÖVP koalīcijā ar galēji labējo FPÖ. Šī valdība neizteica iniciatīvu, lai aktīvi ieviestu laulību vienlīdzību — viņi vienkārši ļāva Konstitucionālās tiesas spriedumam stāties spēkā “automātiski”. 2019. gada 1. janvārī (tieši 9 gadus pēc regulējuma spēkā stāšanās) Austrijā tika legalizētas viendzimuma laulības un tās pielīdzinātas tradicionālām laulībām.
Ir jāpievērš uzmanība faktam, ka Austrijā viendzimuma laulības kļuva legālas pēc konstitucionālās tiesas nolēmuma, nevis pēc sabiedrības spiediena vai parlamenta likumprojekta, līdzīgi kā tas bija Latvijā ar partnerattiecību regulējuma pieņemšanu. Tas bija šauras sabiedrības grupas mērķtiecīgs un stratēģiski izplānots darbs, lai deviņu gadu laikā ar demokrātiskā valstī pieejamajiem instrumentiem panāktu savu rezultātu, kuru neieviesa ne parlaments, ne sabiedrība, bet konstitucionālā tiesa.
Apkopojums par apakšnodaļu:
| Laika posms | Notikumi |
| 2010 | Stājas spēkā reģistrētā partnerība |
| 2013–2016 | Tiesas paplašina partneru tiesības, tostarp adopcija |
| 2017 | Konstitucionālā tiesa pasludina laulību ierobežojumu par nelikumīgu |
| 2019 | Pēc konstitucionālās tiesas sprieduma, laulības tiek atļautas arī viendzimuma pāriem |
Izmaiņas tiesībās
| Tiesību kategorija | Partnerība | Laulība |
| Mantojuma tiesības | + | + |
| Uzturlīdzekļu pienākums | + | + |
| Sociālā aizsardzība | + | + |
| Nodokļu atvieglojumi | + | + |
| Apmeklējuma tiesības slimnīcās | + | + |
| Tiesības uz uzturēšanos | + | + |
| Šķiršanās | + | + |
| Adopcija | – (līdz 2016) | + |
| Uzvārda izvēle | – | + |
| Laulību nosaukums | – | + |
| Laulību slēgšanas vieta | – | + |
| Starptautiskā atzīšana | – | + |
SLOVĒNIJA
Slovēnijā 2000. gada oktobrī sabiedrībā sākās diskusijas par “vienlīdzību” saistībā ar viendzimuma pāriem. Vairāk nekā simts cilvēku un dažādas organizācijas iesniedza valdībai petīciju par geju un lesbiešu tiesību aizstāvību. 2001. gada jūlijā notika pirmā “Parāde pret neiecietību” (Parada Obvoznica mimo nestrpnosti), kas pārtapa par regulāru, ikgadēju notikumu, līdzīgi kā “Pride” gājieni Rīgā. Tajā pašā laika posmā labklājības ministrija kopā ar vietējām LGBT grupām sāka darbu pie jauna likumprojekta izstrādes par partnerattiecību reģistrēšanu, kas paredzētu šo attiecību regulāciju, bet ne adopciju vai ģimeniskā statusa noteikšanu.
Slovēnijas valdība, kuru vadīja Janez Janša no centriski labējās, nacionāli konservatīvi orientētās Slovēnijas Demokrātiskās partijas (SDS), 2004. gada jūlijā parlamentā iesniedza pirmo priekšlikumu par viendzimuma partnerattiecību likumu, kas paredzētu gandrīz visas laulības tiesības, izņemot kopīgu adopciju. 2005. gada martā šo priekšlikumu otrajā lasījumā parlaments noraidīja.
2005. gada 31. martā premjerministra Janeza Janša vadītā valdība iesniedza jaunu, ierobežotāku, priekšlikumu, kas iekļāva mantiskās attiecības, pienākumu atbalstīt “sociāli vājāko partneri” un dažas mantošanas tiesības, taču bez sociālās aizsardzības, veselības apdrošināšanas un radniecības statusa. 2005. gada 22. jūnijā parlaments pieņēma šo likumprojektu. Balsojumā opozīcijā esošie centriski kreisā Sociāldemokrātiskā partija (SD) un centriski kreisā Liberālā partija nepiedalījās, jo uzskatīja, ka likums bija nekvalitatīvi sagatavots, pretrunīgs, kā arī ar pārāk mazu tvērumu, jo tas neatzina partnerattiecības kā ģimenes veidu, nedeva kopīgas sociālās garantijas, neparedzēja aizsardzības mehānismus, kā arī neparedzēja adopcijas iespējas. Nacionālkonservatīvā Slovēnijas Nacionālā partija (SNS) kategoriski iebilda pret likumprojektu.
2005. gada 23. jūlijā stājās spēkā “Zakon o registraciji istospolne partnerske skupnostipar” (Likums par viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju), turpmāk tekstā “Pirmais likums”. Tas nodrošināja tikai ierobežotas tiesības – īpaši attiecībā uz mantojumu, īpašuma kopību, pienākumu atbalstīt sociāli vājāko partneri, taču neiekļāva veselības apdrošināšanu, sociālo nodrošinājumu vai “tuva radinieka” statusu, tomēr partnerības dalībnieki varēja izmantot kopīgu īpašumu, kas tika traktēts pēc laulību modeļa.
2005. gada reģistrēto partnerību likums bija jauns, atsevišķs likums, nevis grozījums kādos esošos normatīvajos aktos, kā tas šobrīd ir Latvijā.
Apkopojums par apakšnodaļu:
| Laika posms | Notikumi |
| 2000–2001 | Publiskā darbība – petīcijas, mākslas akcijas, “Pride” gājieni. |
| 2003 | Diskriminācijas aizliegumi likumos, piemēram darba tiesiskā aizsardzība pret seksuālās orientācijas diskrimināciju. |
| 2004–2005 | Parlamentā iesniedz priekšlikumus, sākumā visaptverošu, pēc tam ierobežotāku kompromisa projektu. |
| 2005.jūnijs | Centrēto partiju debates. SDS atbalsta, SD un liberāļi nebalso, konservatīvie iebilst, ierobežotais likums pieņemts. |
| 2006.gada
jūlijs |
Pirmais likums stājās spēkā |
Ceļš uz paplašināto redakciju
2009. gada 2. jūlijā (trīs gadus pēc Pirmā likuma spēkā stāšanās) Slovēnijas konstitucionālā tiesa atzina, ka Pirmais likums pārkāpj konstitucionālo vienlīdzības principu, kas aizliedz seksuālās orientācijas diskriminēšanu, jo viendzimuma partneri tika diskriminēti attiecībā uz īpašuma un mantojuma tiesībām. Tiesa nolēma, ka parlamentam tiek doti seši mēneši situācijas labošanai, lai viendzimuma partneru tiesības šajos jautājumos tiktu pielīdzināta laulāto tiesībām. Šis spriedums paplašināja mantojuma tiesības viendzimuma partneriem un pastiprināja diskusiju par vienlīdzīgu statusu.
Juridiskās debates un tiesas prakse neapstājās pie 2009. gada sprieduma. 2016. gada (10 gadus pēc Pirmā likuma stāšanās spēkā) lēmums (U-I-68/16) paredzēja, ka ilgstošas viendzimuma attiecības ir salīdzināmas ar laulību ģimenes tiesību aizsardzībā migrācijas jautājumos. Sabiedrībā šo jautājumu vērtēja ļoti polarizēti, konservatīvie bieži sabotēja turpmāku regulējuma procesu, bet progresīvie centieni bieži tika bloķēti referendumu vai politisku šķēršļu dēļ.
Starp 2006. un 2016. gadu Bija vairāki mēģinājumi progresīvākiem risinājumiem, bet kopumā sabiedrības noskaņojums pret viendzimuma attiecību juridisku fiksāciju bija deleģitimizējošs (Ar mērķi atņemt leģitimitāti). Līdz ar to politiķi vilcinājās ar plašāku regulējumu, ieviešot tikai “pieņemamas” normas.
2014.gada 15.decembrī (8 gadus pēc Pirmā likuma stāšanās spēkā) opozīcijas Apvienotie kreisie (ZL) iesniedza likumprojektu, kas paredzēja viendzimuma laulību un adopciju viendzimuma pāriem. Likumprojektu atbalstīja valstī valdošā koalīcija Modernā centra partija (SMC) un Sociāldemokrāti (SD), kā arī ZL un Alenčas Bratušek alianse (ZaAB). Slovēnijas Pensionāru Demokrātiskā partija (DeSUS) atļāva saviem deputātiem brīvo balsojumu. Pret to bija tikai konservatīvās partijas — Slovēnijas Demokrātiskā partija (SDS) un Jaunā Slovēnija (NSi). Likumprojekts tika pieņemts parlamentā 2015. gada 3. martā ar 51 balsi “par” un 28 “pret”.
Tomēr bērnu tiesību aizsardzības grupa “Za otroke gre” (Bērniem), bija savākusi vajadzīgās parakstu skaitu, lai izsludinātu referendumu par šo likumprojektu. Parlaments 26. martā mēģināja bloķēt referendumu, argumentējot, ka cilvēktiesību jautājumos referendumi nav atļauti, taču konstitucionālā tiesa šo prasību noraidīja.
Referendums notika 2015. gada 20. decembrī, un likumprojekts tika skaidri noraidīts – 63 % pret, tikai 36 % par.
Pēc referenduma 2015.gadā, valdība 2016. gadā pieņēma jaunu likumu, kas ieviesa partnerības institūtu ar gandrīz visām laulībai līdzīgām tiesībām, izņemot kopīgu adopciju un mākslīgo apaugļošanu. Tas stājās spēkā 2017. gada 24. februārī (turpmāk tekstā “Otrais likums)”
Apkopojums par apakšnodaļu:
| Laika posms | Notikumi |
| 2006.gada
jūlijs |
Pirmais likums stājās spēkā |
| 2009.gada
Jūlijs |
Konstitucionālās tiesas spriedums par diskrimināciju mantojuma un kopīpašumu tiesībās |
| 2015 | Iekļauti Pirmajā likumā bērna adopcijas tiesības, bet referendumā sabiedrība balso pret |
| 2016.gads | Pieņemts jauns visaptverošs partnerattiecību likums, kurā nav iekauta tikai adopcija un mākslīgā apaugļošana |
| 2017.gads | Otrais likums stājās spēkā |
Ceļš uz laulībām
2022. gada 16. jūnijā (sešpadsmit gadus pēc Pirmā likuma un 5 gadus pēc Otrā likuma) Slovēnijas konstitucionālā tiesa secināja, ka izslēgt viendzimuma pārus no laulībām un kopīgas adopcijas ir pretrunā ar konstitūcijas diskriminācijas aizliegumu. Likumdevējam deva sešus mēnešus, lai pielāgotu normatīvos aktus, bet spriedums stājas spēkā nekavējoties. Tiesa nolēma, ka no sprieduma pasludināšanas brīža laulība definējas kā divu personu savienība, neatkarīgi no dzimuma. Viendzimuma pāriem, kas dzīvoja formālā partnerībā, kļuva pieejama kopīga adopcija saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem kā laulātajiem.
2022. gada 4. oktobrī Slovēnijas parlaments pieņēma grozījumus “Zakon o zakonski zvezi in družinskih razmerjih” (Laulības un ģimenes attiecību likums), lai izpildītu Konstitucionālās tiesas spriedumu, ļaujot viendzimuma laulības un kopīgu adopciju. Likums stājās spēkā 2023. gada 31. janvārī (septiņpadsmit gadus pēc Pirmā likuma un piecus gadus pēc Otrā likuma). No tā brīža laulība tika definēta kā dzīves savienība starp divām personām, neatkarīgi no dzimuma. Visas viendzimuma partnerattiecību tiesības tika pielīdzinātas laulību tiesībām, tostarp adopcija un citi ģimenes likuma aspekti. Jau reģistrētās partnerības varēja pārreģistrēt par ‘laulību’ ar vienkāršu paziņojumu dzimtsarakstu iestādē.
Līdzīgi kā Austrijā, arī Slovēnijā bija liela sabiedrības pretestība šim regulējumam, un pat referendums atspoguļoja skaidru sabiedrības nostāju, bet, izmantojot demokrātiskā valstī pieejamos instrumentus un ar konstitucionālās tiesas palīdzību, tika panākts regulējums, pret kuru bija noskaņota lielākā daļa Slovēnijas sabiedrības.
Apkopojums par apakšnodaļu:
| Laika posms | Notikumi |
| 2017.gads | Otrais likums stājās spēkā |
| 2022. gada jūnijs | Konstitucionālā tiesa secināja, ka izslēgt viendzimuma pārus no laulībām un kopīgas adopcijas ir pretrunā ar konstitūcijas diskriminācijas aizliegumu |
| 2022.gada oktobris | Slovēnijas parlaments pieņēma grozījumus Laulības un ģimenes attiecību likumā), lai izpildītu konstitucionālās tiesas spriedumu, ļaujot viendzimuma laulības un kopīgu adopciju. |
| 2023. gada 31.janvāris | Grozījumi stājās spēkā, viendzimuma laulības Slovēnijā ir atļautas, laulība tiek definēta kā “dzīves savienība starp divām personām” |
Izmaiņas tiesībās:
| Tiesību kategorija | Pirmais likums (2006-2017) | Otrais likums (2017-2023) | Laulības (no 2023.gada) |
| Tiesības uz kopdzīves juridisku reģistrāciju | + | + | + |
| Kopīgs īpašums / kopdzīves ekonomiskā vienība | + | + | + |
| Mantojuma tiesības | + (pēc 2009. Tiesas sprieduma) | + | + |
| Sociālās garantijas (pensijas, pabalsti u.c.) | – | + | + |
| Veselības apdrošināšana / apgādnieka statuss | – | + | + |
| Apmeklējums slimnīcā / tuvā radinieka statuss | – | + | + |
| Nodokļu priekšrocības (kā laulātajiem) | – | + | + |
| Tiesības uz uzturlīdzekļiem pēc šķiršanās | + | + | + |
| Kopīga bērnu adopcija | – | – | + |
| Adopcija partnera bērnu | – | – | + |
| Pieeja mākslīgajai apaugļošanai | – | – | + |
| Laulības juridiska definīcija un statuss | – | – | + |
| Starptautiska laulības atzīšana | – | – | + |
| Iespēja pieņemt partnera uzvārdu | – | + | + |
Jānis Zalāns
