Nesen apritēja 40 gadu, kopš Gunārs Astra teica savu pēdējo vārdu. Viņa gatavība bezcerīgākajos apstākļos līdz galējām konsekvencēm aizstāvēt latviešu tiesības savā tēvzemē ierindo viņu
Biedrība “Austošā saule” pie Rīgas domes (RD) rīkoja protesta akciju, kurā aicināja galvaspilsētu līdz galam atbrīvoties no krievu imperiālisma simboliem, uzsverot nepieciešamību demontēt de Tolli
Rīga turpina būt puslatviska. Uzvaras parks ir atbrīvots no krievu imperiālisma mantojuma, bet Rīgā arvien ir jāiebrauc pa Maskavas ielu. Pēc “Austošās Saules” piketa “Maskavas
Biedrība “Austošā Saule” tās vadītāja Raivja Zeltīta personā ir nosūtījusi vēstuli Rīgas valstspilsētas pašvaldībai un Rīgas domes frakciju deputātiem ar aicinājumu demontēt pieminekli Krievijas impērijas
Saeimas Nacionālās drošības komisija rosina ar īpašu likumu ēku Marijas ielā 7 pārņemt valsts īpašumā. Komisija sagatavojusi attiecīgu likumprojektu un virzīs to izskatīšanai Saeimā. Saeimas
Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti, nesalaužami un neapmānāmi. Bet pēc mobilizācijas
Mariupole ir kritusi. Tās aizstāvji, kas trīs mēnešus aizstāvēja pilsētu pret ienaidnieka pārspēku, beigās nocietinoties “Azovstal” rūpnīcas tuneļos, ir nonākuši gūstā. Viņu tālākais liktenis ir
Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs visi sevi uzskatām
Ukrainas-Krievijas karš ilgst jau 41. dienu. Ar katru izšauto patronu ukraiņi ne tikai atbrīvo savu zemi, bet sargā arī mūs. Krievijas agresija beidzot ir atvērusi
Kara situācija ir brīdis, kurā izbeigt visas nesvarīgās blakus tēmas un vienoties par būtisko. Taču Latvijā tas šobrīd nav iespējams, jo būtiska ietekme ir ksenofīliem.
Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.