Daudzi ir pauduši, ka Latvijai nav skaidras nacionālās idejas, kas apvienotu latviešus šajos izaicinājumu pilnajos laikos. Un tiešām – kamēr agresorvalsts iegulda milzu līdzekļus savā
Politiskās teorijas, kas koncentrējas tikai uz atsevišķo cilvēku – uz indivīdu kā izolētu punktu –, ir nepilnīgas. Gan individuālisms, kas noliedz kopumu, gan totalitārisms, kas
Divas sistēmas Kā manu vecāku paaudze dzīvoja komunisma ideoloģijā, tā manējā dzīvo liberālisma laikmetā. Abām ideoloģijām ir kopīga izcelsme franču revolūcijas laikā izplatītajos priekšstatos par
Vācu filozofs Frīdrihs Nīče ir viens no zināmākajiem un arī pretrunīgākajiem Rietumu filozofiem. Daudzi zina viņa citātus par “Dieva nāvi” vai “pārcilvēku”, bet nav iedziļinājušies
Latvijas politiskās un akadēmiskās vides diskusijās arvien biežāk nostiprinās kreiso pozīcija, ka marksismu kā sociālu mācību un “zinātni” var nošķirt no komunistu režīmiem un to
Viena no fundamentālām pretrunām, kas virza evolūciju un vēsturi, pastāv starp cilvēka bioloģisko dabu un apkārtējo vidi. Mēs pēc savas uzbūves kopumā neatšķiramies no mūsu
Nāciju likteņus veido zobena un spalvas savienība. Bez karavīriem, kas ir gatavi atdot savas dzīvības par savu tēvzemi, neviena nācija nav izcīnījusi valsti – vai
Disciplīna ir brīvības pamats. Tā ir briesmīga aplamība un arī posts tik daudziem (it īpaši jauniešiem), kas disciplīnu un brīvību redz kā pretstatus. Sacelšanās pret
Izcilā japāņu autora Jukio Mišimas darbs “Saule un tērauds” ietver fascinējošas pārdomas par gara un ķermeņa attiecībām. Mišima raksta, ka tieksme izplūst vārdos ir kā
Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.