
Nešauj tēvam mugurā!
Šī gada latviešu leģionāru piemiņas dienā (16. martā) izdevās izbrīvet laiku, lai dotos arī uz sociālajos tīklos plaši reklamēto diskusiju Latvijas Kara muzejā – “Vēstures
Šī gada latviešu leģionāru piemiņas dienā (16. martā) izdevās izbrīvet laiku, lai dotos arī uz sociālajos tīklos plaši reklamēto diskusiju Latvijas Kara muzejā – “Vēstures
Jau 285. dienu notiek Krievijas veiktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Lai arī to dēvē par karu, manuprāt, jāmeklē cits vārds tur notiekošajam. Runājot Čērčila vārdiem,
Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras normas neattiecas.
Pārlasot latviešu nacionālo domātāju atziņas pirms teju gadsimta, nākas secināt, ka nekas daudz nav mūsu tautā un valstī mainījies. Te arī ir konservatīvisma priekšrocība –
Mūsu paaudzes acu priekšā dzimušās ukraiņu nācijas astoņus gadus ilgā pretošanās Krievijas okupantiem un draudošā kara eskalācija liek atskatīties gadsimtu senā pagātnē, kad ukraiņi pirmo
Gunārs Astra nav miris, bet gan dzīvo. Kā tas ir iespējams? Vai tad pīšļi jau raušas ārā no zemes? Kā labi parāda nesenais tracis ap
Reti kuras nācijas vēsture ir tik izteikti tautas vēsture kā tas ir latviešiem. Mūsu vēsturē trūkst karaļu, filozofu vai valsts vadošās lomas. Tā vietā ir
Krievijas plaša mēroga hibrīdajām un militārajām aktivitātēm Austrumeiropā nevajadzētu pārsteigt. Ja 2008. gada Krievijas iebrukums Gruzijā nebija modinātājzvans, tad 2014. gada iebrukumam Ukrainā tādam vajadzēja
Leģendārā latviešu brīvības cīnītāja Gunāra Astras 90 gadu jubileja sakrīt ar sarežģītu laiku mūsu valstī. Arvien pieaugošā neticība valsts varai, sašķeltība un savstarpējs naids pilsoņu
Viena no fundamentālām pretrunām, kas virza evolūciju un vēsturi, pastāv starp cilvēka bioloģisko dabu un apkārtējo vidi. Mēs pēc savas uzbūves kopumā neatšķiramies no mūsu
Neesi atkarīgs no sociālo tīklu starpniecības – saņem “Austošās Saules” ziņu apkārtrakstu savā e-pastā.